Mazbānītis ceļā uz simtgadi

gada 15.augustā gaidāmo «dzelzceļa vectētiņa» simtgadi. Tomēr apaļās jubilejas priekšvakarā mazbānītis nevar būt drošs par savu pastāvēšanu, jo izrādās - nerentabls. Kā Dienai bilda Bānīša svētku rīcības komitejas vadītājs Gulbenes mērs Nikolajs Stepanovs, tā uzturēšanai no valsts budžeta gadā ir nepieciešami vismaz 100 000 latu, bet par biļetēm neizdodoties iekasēt pat desmito daļu. Jau vairākus gadus kopā risinājumu meklējot gan Gulbenes un Alūksnes rajona, kā arī dzelzceļa trasei vistuvākās pagastu pašvaldības, gan bānīša pašreizējais īpašnieks valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš (LDz), gan Satiksmes ministrijas un vēl citu institūciju pārstāvji. Unikāls, jo dzīvs Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga izpētījusi, ka, piemēram, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā un Lielbritānijā arī ir šaursliežu dzelzceļi, bet tur tie parasti kalpo vai nu neciliem kravu pārvadājumiem, vai vairs nemaz netiek izmantoti. Turpretī Gulbenes-Alūksnes mazbānītis trīs reizes dienā turp un atpakaļ cītīgi pārvadā pasažierus. Kopš 1998.gada tas ir ietverts arī valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes objekts vēstures grupā. Tādu godu tas izpelnījies ar vairākiem senatnīgajiem akmens tiltiem, piemēram, pār Paparzes upīti un tādām inženiertehniskajām būvēm kā turpat simtgadīgo ūdenstorni Papardes stacijā, kur agrāk tvaika lokomotīves ir ņēmušas ūdeni. Filmas varonis ikdienas maizē Šovasar augusta vidū mazbānītis iekļuva arī filmēšanas prožektoru gaismā, jo topošās latviešu kinolentes pa ceļam aizejot režisors Viesturs Kairišs dažas epizodes uzņēma maršrutā no Alūksnes uz Gulbeni. Lai gan darboties bija uzaicināti profesionāli aktieri un amatieri, konduktors bija īsts - Dainis Groševs. «Mani piespieda filmēties,» Dienai ar humoru bilda vārdos skopais puisis. Vairāk gan viņam griboties runāt par bānīša ikdienu, ar kuru saistīti gan studenti, strādnieki, skolēni un pensionāri, gan dažādu darbu strādnieki. Vidēji katru dienu tiekot pārvadāts vismaz 100 cilvēku. Sevišķi daudz ļaužu braucot nedēļas nogalēs, kā arī ogu un sēņu laikā. Bānītis arvien aktīvāk sākot iekļauties arī tūristu apkalpošanā. Pēc Alūksnes rajona tūrisma informācijas centra vadītājas Ilzes Podnieces teiktā, piemēram, šogad tas jau pārvadājis ap 1000 ciemiņu gan no Latvijas, gan ārzemēm. Brauciens ar bānīti ļauj iepazīt gan Alūksni un Gulbeni, gan tuvāko apkārtni - Alūksnes, Pullāna un Indzera ezerus, seno Gerasimu-Siseņu pilskalnu, Otes dzirnavu muzeju un izbaudīt Pededzes upes skaistumu, kur jau ir izstrādāti ūdenstūrisma un velotūrisma maršruti. Atliekot vien domāt par informācijas izplatīšanu. «Mazbānīti nākotnē es redzu kā Alūksnes un Gulbenes apkārtnes tūrisma attīstības mugurkaulu. Taču tur jāsaglabā arī pasažieru pārvadājumi. Iespējams, ka šo līniju sekmīgi varētu izmantot kā bāzi jauno dzelzceļnieku apmācībai,» optimistiski sacīja Latvijas dzelzceļnieku biedrības valdes loceklis Andris Biedriņš. Bet S.Ludviga uzskata, ka mazbānīša drošībai tomēr vajadzētu tam atrast vienu šā unikālā objekta nākotnē ieinteresētu saimnieku. Viņasprāt, vislabāk būtu, ja to pārzinātu privātpersona vai arī kāda akciju sabiedrība ar pašvaldību līdzdalību. Bānīša svētku programma Sestdien, 9.septembrī Svinību ieskaņa Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros sāksies plkst.10.50 Kalncempju pagasta Otes dzirnavu muzejā. Līdz plkst.15 Pļaujas svētki. Plkst.16-16.30 ekskursija pa Gulbenes dzelzceļa mezglu. Pēc tam interesentiem ir iespēja piedalīties starptautiskā seminārā izstādē, kur stendus sagatavojuši un diskusijās par šaursliežu dzelzceļu kultūrvēsturisko nozīmi piedalīsies Lielbritānijas, Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Lietuvas pārstāvji. Svētdien, 10.septembrī Bānīša svētku dalībniekus no pulksten 11 četras stundas ilgajā romantisku piedzīvojumu ceļā no Gulbenes līdz Alūksnei gaida gan gadatirgus Stāmerienas stacijā un Stāmerienas pils apmeklējums, gan kafijas pauze Kalnienas pieturā. Bet Papardes stacijā braucēji varēs iejusties improvizētā divdesmito gadu gaisotnē. Arī iepretī Vējiņu pārbrauktuvei mazbānītis palēninās gaitu, lai visi varētu redzēt Alūksnes mobilo strēlnieku bataljona karavīru paraugdemonstrējumus, teltis, armijas tehniku un lauku virtuvi. Alūksnē braucējus sveiks pūtēju orķestris. Pievakarē bānītis jau trīsreiz žiglākā gaitā pukšķinās atpakaļ uz Gulbeni, ikdienā pierasto divu vagonu vietā svētkos vilkdams piecus vagonus ar kopumā 250 vietām. Fakti Gulbenes-Alūksnes šaursliežu (750 mm) dzelzceļš Posms 32,8 km garumā ir saglabājies no XIX-XX gs. mijā būvētās 210 km garās dzelzceļa līnijas Stukmaņi (Pļaviņas)-Vecgulbene-Alūksne-Valka. Dzelzceļa tapšanai ar vietējās muižniecības līdzdalību tika nodibināta privāta Vidzemes pievadceļu biedrība, kuras izstrādāto projektu apstiprināja Pēterburgā 1898.gadā un tūlīt arī sāka būvniecību ar vācu kapitāla (Deutsche Bank) finansiālu atbalstu. 1903.gada 15.augustā tika oficiāli atklāta satiksme visas līnijas garumā. Pirmā pasaules kara laikā posmā Stukmaņi-Vecgulbene tika uzlikts platsliežu dzelzceļš. 60.gadu beigās nerentabilitātes dēļ slēdza posmu Valga-Ape, bet no 1973.gada tika pārtraukta satiksme arī trasē Alūksne-Ape. Vilciena pieturas: Alūksne, Vējiņi, Umernieki, Paparde, Dunduri, Kalniena, Stāmeriena, 6.km, Birze, Gulbene. Posmu no Alūksnes uz Gulbeni mazbānītis veic 1,25 stundās. Biļete pieaugušajiem maksā 71 santīmu. Bērniem no 7 līdz 12 gadu vecumam - puscena.