Medicīnas acis diagnostikas aparāti

Rezultātu precizitāte vislielākajā mērā atkarīga no diagnostiskās aparir ļoti plašs - sākot no novecojušiem un mazrezultatīviem aparātiem līdz jaunākajiem sasniegumiem pasaulē. Tomēr nav tāda aparāta, kas spētu diagnosticēt visu - katrai attēldiagnostikas metodei ir savas iespējas atklāt to, ko nespēj pārējās. Visas kopā gan tās cilvēka organismu spēj izmeklēt un caurskatīt pilnībā. Datortomogrāfija 70.gadu vidū Lielbritānijā un ASV vienlaikus, taču neatkarīgi radioloģijā tika atklāts datortomogrāfijas princips, 1979.gadā zinātniekiem par to saņemot Nobela prēmiju. Šī diagnostikas metode ļauj iegūt praktiski jebkuras cilvēka ķermeņa daļas vai orgāna šķērsgriezuma attēlu vajadzīgajā dziļumā. Modernākie - spirāles datortomogrāfi (Latvijā tāds ir tikai viens - Stradiņa slimīcā) iegūst šo attēlu trīs dimensijās, padarot informāciju vēl izsmeļošāku. Ar datortomo-grāfiju iespējama precīza galvas smadzeņu asinsizplūdumu, insultu, iekaisumu, audzēju, attīstības anomāliju diagnostika, kā arī mugurkaulāja izmeklējumi. Taču, arvien pieaugot magnētiskās rezonanses nozīmei diagnostikā, nākotnē 90% gadījumu galvas smadzenes un mugurkaulāju izmeklēs ar magnētisko rezonansi, kurai ir lielāka izšķiršanas spēja, un pacients tiek izmeklēts bez apstarošanas. Toties datortomogrāfija ir nepārspēta un visinformatīvākā radioloģiskās izmeklēšanas metode daudzu plaušu, vēdera dobuma orgānu (nieru, virsnieru, aizkuņģa dziedzera) un videnes (sirds, aortas, vēnu, limfmezglu) slimību diagnostikā. Neaizvietojama tā ir arī akūta smadzeņu asinsizplūduma un sejas kaula traumatiska bojājuma gadījumā. Latvijā pirmais datortomogrāfijas aparāts darbojas kopš 1983.gada, un šodien šādu aparātu jau ir 13, diemžēl tikai seši no tiem ir patiešām kvalitatīvi un mūsdienīgi. Tie atrodas Daugavpils, Valkas un Ventspils slimnīcās, Stradiņa slimnīcā un divi aparāti - Valsts diagnostikas centrā. Pārējie Latvijā nokļuvuši second hand ceļā, lielākoties savu mūžu nokalpojuši, tādēļ to izšķiršanas spēja ir zema, bet staru slodze slimniekam - augsta. «Taču tie tiek izmantoti, un nereti pie mums slimnīcā nonāk pacienti, kuriem veikta šāda izmeklēšana, bet iegūtie attēli ir īstas «miglas bildes», un, lai varētu uzstādīt precīzu diagnozi, slimniekam nepieciešama atkārtota - kvalitatīva datortomogrāfija, kas nozīmē atkārtotu apstarojumu,» noraizējies ir Stradiņa Klīniskās slimnīcas Radioloģijas klīnikas vadītājs Arnolds Veinbergs. Intervences radioloģija Intervences (iejaukšanās) radioloģijā rentgenoloģiskās izmeklēšanas metodes ir papildinātas ar ķirurģiskām manipulācijām, lai pēc iespējas tuvāk piekļūtu izmeklējamajai ķermeņa daļai vai orgānam, iegūstot maksimāli informatīvāko attēlu. Šo diagnostiku var vienlaikus apvienot arī ar ārstēšanu. Šādā veidā vissmalkāk iespējams izmeklēt sirdi un asinsvadus, rentgenizmeklēšanas laikā lietojot zondēšanu (digitālo angiogrāfiju). Caur kājas artēriju ievadot speciālu zondi, rentgena kontrolē (darbības gaitu vērojot televizora ekrānā) ar to var «aiziet» līdz pat sirdij. Konstatējot kādā sirds vaiņagartērijas daļā sašaurinājumu, kas rada reālus infarkta draudus, balonzondi uzpūš, tādējādi paplašinot sašaurināto artēriju. Tādā pat veidā tiek izmeklēta un ārstēta cita aterosklerozes bīstamā zona - kāju aortas maģistrālie zari, kas apasiņo un baro kājas. Savukārt zondi ievadot kakla miega artērijā, ar to iespējams «aiziet» līdz smadzeņu asinsvadiem, atrodot tur slimo vietu un ārstējot. Šos asinssvadu izmeklējumus un ārstēšanu Latvijā veic stradiņos un Gaiļezerā. Otra intervences radioloģijas metode ir tēmētās punkcijas biopsijas, ar īpašu adatu rentgena vai ultrasonogrāfa kontrolē no ārpuses iedurot orgānā, kurā atklāts veidojums, un paņemot audu materiālu izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai audzējs labdabīgs vai ļaundabīgs. Šādi punktē plaušas, nieres, aknas, liesu. Ultrasonogrāfija Jau kādus 50 gadus pasaulē pielieto ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, diagnostisko attēlu iegūstot, ultraskaņai atstarojoties no izmeklējamās ķermeņa daļas. Tā ir nekaitīga diagnostikas metode, kas neatstāj nekādas bioloģiskas sekas organismā, un to var atkārtot, cik nepieciešams, tādēļ to izmanto grūtnieču un topošo mazuļu izmeklēšanā. Pateicoties metodes nekaitīgumam, ultrasonogrāfija pasaulē tiek nemitīgi attīstīta, arvien pilnveidojot aparatūru un radot jaunas, plašākas izmeklēšanas iespējas. Šobrīd ultrasonogrāfiju kā starta diagnostikas metodi izmanto gandrīz visu orgānu un ķermeņa daļu izmeklēšanā. Atsevišķu slimību, piemēram, nieru un žultsakmeņu atklāšanā 80% gadījumu pietiek tikai ar šo izmeklēšanu. Salīdzinot ar pārējām attēldiagnostikas metodēm, ultrasonogrāfija ir vissubjektīvākā, jo ļoti atkarīga no ārsta zināšanām un pieredzes - savdabīgā kustīgā attēla precīzai «nolasīšanai» nepiecieša īpaši trenēta acs. «Jo pieredzējušāks ārsts, jo viņa rokās metode ir informatīvāka,» vērtē Latvijas Medicīnas akadēmijas Radioloģijas katedras profesors Jevgeņijs Nemiro. Latvijā ultrasonogrāfiju izmanto 20 gadu, un šodien mūsu valstī ir ap 200 visdažādāko veidu, iespēju un kvalitātes ultra- skaņas aparātu. Jo izmeklējamais orgāns atrodas tuvāk detektoram, ar ko skenē no ārpuses, jo attēla izšķiršanas spēja lielāka, tādēļ nozīmīgāka kļūst endoskopiskā ultrasonogrāfija, kur detektors paredzēts ievadīšanai ķermeņa dobumos - barības vadā, makstī, taisnajā zarnā un pat asinsvados. Latvijā vēl nav pieejama intraoperatīvā ultrasonogrāfija, kur ķirurģiskas manipulācijas ceļā detektoru cieši pieliek izmeklējamā orgāna virsmai, piemēram, aknai, lai vēža gadījumā pārliecinātos par metastāžu izplatību. Latvijā netiek lietota arī ultrasonogrāfiskā izmeklēšana ar speciālu kontrastvielu (tā ir ļoti dārga), kas precīzi iekrāso ļaundabīgā audzēja šūnas. Arī pašas jaunākās tehnoloģijas trīsdimensiju ultrasonogrāfisko aparātu, kas veido daudz informatīvāku attēlu, Latvijā vēl nav. Magnētiskā rezonanse Jaunākā un modernākā attēldiagnostikas metode pasaulē ir magnētiskā rezonanse, kura, neraugoties jau uz pašreizējiem sasniegumiem, joprojām atrodas attīstības stadijā - tās iespējas vēl ne tuvu nav sasniegušas galējo robežu. AML Magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas studiju un pētniecības centra profesore Gaida Krūmiņa, raksturojot metodi, lieto apzīmējumus: «Unikālas iespējas, fascinējoši sasniegumi, nebijuši rezultāti, ko varam iegūt, neiejaucoties cilvēka organismā.» Salīdzinot ar pārējām diagnostiskās radioloģijas metodēm, magnētiskās rezonanses darbības princips ir pavisam atšķirīgs. Pacientu ievieto ļoti spēcīgā magnētiskā laukā un ar radio impulsu palī- dzību ierosina cilvēka ūdeņraža atomus, kas atrodas visās cilvēka organisma sistēmās. Ierosinātais ūdeņražatoma kodols dod signālus, ko speciāla ierīce nolasa, veidojot attēlu. Orgāns vienlaikus tiek izmeklēts vairākās plaknēs. Metode tiek vērtēta kā cilvēkam nekaitīga. Ar magnētisko rezonansi var izmeklēt arī grūtnieces un bērnus. Pasaulē pirmais magnētiskās rezonanses attēls tika iegūts 1983.gadā, un šodien ievērojamo diagnostikas progresu nodrošina jau vairāk nekā 10 000 magnētiskās rezonanses aparātu visā pasaulē, piemēram, ASV tādu ir 4000. Kopš 1997.gada februāra arī Latvijas iedzīvotājiem Gaiļezera slimnīcā ir pieejama šī modernā izmeklēšana, valdībai iegādājoties vienu no pasaules augstākās klases magnētiskās rezonanses aparātiem. Pirms tam 1996.gadā cilvēkus par maksu izmeklēja ar zviedriem piederošu pārvietojamo magnētiskās rezonanses aparatūru Bulduru slimnīcā, taču tā bija vecākas tehnoloģijas un ar ierobežotākām iespējām. Magnētiskā rezonanse pasaulē ir vadošā attēldiagnostikas metode centrālās nervu sistēmas slimību gadījumos - ar to var ļoti pilnīgi izmeklēt galvas un muguras smadzenes. Tādēļ īpaši nozīmīga magnētiskā rezonanse ir neiroloģiskajā, neiroķirurģiskajā un ortopēdiskajā praksē. Šāds izmeklējums pirms galvas smadzeņu vai mugurkaula operācijas ķirurgiem sniedz desmitkārt pilnīgāku informāciju, līdz ar to daudz sekmīgāks var būt operācijas iznākums. Ļoti nozīmīga magnētiskā rezonanse ir galvas audzēju, multiplās sklerozes, meningīta, encefalīta diagnostikā, mugurkaula osteohondrozes, spondilozes, diska trūces un citu patoloģiju gadījumos. Lielas iespējas šai izmeklēšanai ir locītavu, skrimšļu un kaulu dažādu slimību diagnostikā. Arvien nozīmīgāka magnētiskā rezonanse kļūst asinsvadu izmeklēšanā. Šī diagnostika var palīdzēt precizēt attīstības traucējumus bērniem. Magnētiskās rezonanses aparātam ir vairāki desmiti dažādu programmu, piemēram, galvas diagnostikai vien ir ap 40 sēriju variāciju. Vienam cilvēkam seansa laikā parasti izdara 4-5 sēriju izmeklējumus, izvēloties speciālus diagnostiskos kritērijus. Izmeklēšanas seansa ilgums vidēji ir 40-60 minūtes, cilvēkam guļot magnētiskās rezonanses aparātā. Brīžos, kad tiek raidīti impulsi (cilvēks tos dzird kā spalgus plīkšķus), jāguļ pilnīgi nekustīgi, pretējā gadījumā tiek izjaukts viss seanss, kas jāsāk no jauna. Tās arī visas grūtības, ko sagādā izmeklēšana. Problemātiska šī procedūra ir maziem bērniem, kas nespēj mierīgi nogulēt, tādēļ viņus izmeklē narkozē, un cilvēkiem ar klaustrofobiju - bailēm no noslēgtas telpas, kāds ir garais, šaurais aparāta tunelis. Ārzemju literatūrā minēts, ka klaustrofobija sastopama pat līdz 30% cilvēku, bet pagaidām ārsti Latvijā saskārušies tikai ar trim cilvēkiem, kas nespēja izturēt seansu. Problemātiska magnētiskās rezonanses izmeklēšana var būt cilvēkiem, kam organismā ievietota metāla protēze, piemēram, kardiostimulatori, locītavu, mugurkaula implantāti (zobu kronīši neskaitās). Magnētiskais lauks ir tik spēcīgs, ka var izmainīt kardiostimulatora darbību vai radīt metāla uzsilšanu, traumējot cilvēku. Modernās, pēdējos desmit gadus lietotās protēzes uz magnētisko lauku nereaģē. Nepieļaujama izmeklēšanas laikā ir rotaslietu, pulksteņu klātbūtne, kas pievilksies pie magnēta. Kā tikt uz izmeklēšanu Gaiļezerā? Pieprasījums pēc magnētiskās rezonanses izmeklējumiem Latvijā ir liels, un vienīgais aparāts to pilnībā nespēj apmierināt. Tādēļ slimnieki no visas Latvijas uz diagnozes seansu var nokļūt tikai ar ārstu komisijas norīkojumu apmēram divu nedēļu laikā. Bērni un akūti slimnieki tiek izmeklēti nekavējoties. Visas izmaksas pacientam sedz slimokase, tikai izmeklējoties privāti (nosūtījums no privātas medicīnas iestādes), pašam jāmaksā ap Ls 40, kas ir viena no zemākajām magnētiskās rezonanses izmeklējumu maksām pasaulē (piemēram, ASV standarta diagnostikai tā nav mazāka par 400 USD). Lai nodrošinātu mūsdienīgas diagnostikas iespējas, pēc pieticīgākajiem starptautiskajiem standartiem uz miljons iedzīvotājiem nepieciešami: 7 datortomogrāfi (Latvijā uz 2,5 miljoniem iedzīvotāju ir 13, diemžēl tikai 6 no tiem kvalitatīvi); 1 magnētiskās rezonanses aparāts (visā Latvijā ir 1); 3 digitālās angiogrāfijas iekārtas (visā Latvijā ir 1). Attēldiagnostikas metodes klasiskā rentgenoloģija; radionuklīdā diagnostika; datortomogrāfija; intervences radioloģija; ultrasonogrāfija; magnētiskā rezonanse.