Meitene, kura vairs nelēkās

Vecāki prasīja atlīdzināt ārstēšanās izdevumus, taču pirmajā tiesas instancē Repu ģimene zaudēja. Šonedēļ viņu jurists iesniedza tiesā apelāciju. Batutu noņēma Tā bija jauka, saulaina diena. 21.augusts, 2003.gads. Pie Tatjanas mammas Natālijas ciemos atbrauca māsa no Valkas. Ja jau Rīgā, jāaiziet uz Krasta ielas Lido. Tā bija Tatjanas iecienīta atpūtas vieta. Tur varēja izspēlēties no sirds. "Es todien strādāju," mamma Natālija nopūšas. Repi dzīvo Ķengaragā, koka mājā. Tā ir silta, kārtīga, ar kaķi. Natālija rāda albumus, kur fotogrāfijās redzama starojošā Tatjana. Todien Natālija meitu uzticēja savai māsai. Bērniem tika iegādāta biļete - aproce, kas dod iespēju apmeklēt vairākas atrakcijas. Gan māsas bērni, gan Tatjana izvēlējās palēkāt pa batutu. Tam visapkārt bija krāsainas bumbiņas, pats batuts bija iežogots ar stipru tīklu. Instrukcija pie batuta liecināja, ka tajā vienlaikus tiek ielaisti viena vecuma bērni. Bērnus līdz triju gadu vecumam lūdz neatstāt bez uzraudzības, kā arī norāde, ka par notiekošo SIA Lido atbildību neuzņemas. Todien atrakciju vadītāja ielaida dažāda vecuma bērnus un pati aizgāja. Ar Tatjanu kopā lēkāja arī viņas māsīca, kura bija pāris gadu vecāka. Tā kā lielie bērni lēca spēcīgāk par mazākajiem, batuts viņus svaidīja līdzi. Drīz vien batuts bumbiņās "izmeta" kādu mazu bērnu, kuram vecāki lūdza nākt ārā. Pēc divu minūšu lēkāšanas Tatjana saļima turpat uz batuta un sāka raudāt. Neviens nenāca palīgā. Tatjanu no batuta uz rokām iznesa māsīca. Drīz atbrauca ātrā medicīniskā palīdzība un aizveda Tatjanu uz slimnīcu. Ārsti konstatēja augšstilba lūzumu ar dislokāciju, veica operāciju. Mazā gulēja slimnīcā un cerēja, ka tiks uz pirmo skolas dienu. Nekā. Uz kājas bija ģipsis visā tās garumā. Sekoja mēnešiem ilga ārstēšanās rehabilitācijas iestādē Vaivari, masāžas, vingrošana, un Tatjana mācījās no jauna staigāt. Arī par mākslas vingrošanu uz laiku bija jāaizmirst. Konkrēto batutu uzreiz pēc notikušā noņēma. Tatjanas kājas ģipsi - pirms Ziemassvētkiem. Viņa teica, ka uz Lido vairs neies un pa batutu nelēkās. Natālija stāsta, ka mēģinājusi ar Lido sarunāt kompensāciju par ārstēšanos, jo nav gribējusi tiesāties. Lido ieteica doties pie apdrošināšanas sabiedrības Balta, ar kuru noslēgts vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums. Konkrēto gadījumu Balta identificēja kā pašrisku un negadījumu, par kuru atbildīgi paši cilvēki. Atlika vērsties tiesā ar civilprasību, ko ieteica Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Nav naudas tiesai Tiesas procesiem Natālijai naudas nebūtu - viņa strādā par bērnudārza audzinātāju, tēvs ir ugunsdzēsējs. Repi arī nezināja, kādos gadījumos maznodrošinātām ģimenēm sedz tiesu izdevumus. Kāda paziņa piezvanīja zināmam juristam Borisam Lukjaņenko, SIA Biznesa juridisko konsultāciju centra valdes loceklim, kurš iesniedza tiesā prasību. B.Lukjaņenko stāsta, ka Rīgas pilsētas Latgales apgabaltiesa sākotnēji pat atteikusies lietu pieņemt, kaut iemeslu taču pietiek - Lido darbiniece pārkāpa noteikumus, laižot uz batuta dažādu vecumu bērnus. Tiesā darbiniece atzina, ka to izdarījusi. Ar piebildi - ja bērni ir radinieki, viņi var iet kopā, lai viens otru pieskatītu. Uz batuta todien atradās arī par Tatjanu vecākā māsīca. Par otru pārkāpumu jurists uzskatīja to, ka konkrētā iekārta ir paaugstinātas bīstamības avots. Līdz ar to par nelaimi būtu atbildīgs Lido. Jurists atrada Ministru kabineta noteikumus, kas definē, kuras iekārtas var atzīt par bīstamām. Vienā no punktiem teikts - bīstamas iekārtas ir publiskas atrakcijas iekārtas, kas paredzētas cilvēku pārvietošanai, ja pārvietošana notiek vertikālā plaknē. Līdz ar to batuts ir bīstama iekārta. Tomēr SIA Latvijas rūpnieku tehniskās drošības ekspertu apvienība veica batuta ekspertīzi un atzina, ka konkrētā atrakcija nav paaugstinātas bīstamības. Tiesa pieņēma ekspertu atzinumu. Rolands Krūmiņš, SIA Latvijas rūpnieku tehniskās drošības ekspertu apvienības inspekcijas tehniskais vadītājs, skaidro, ka Latvijas likumdošanā ir noteikts, kādām iekārtām ir obligāti nepieciešamas neatkarīgu ekspertu pārbaudes. Publiskās atrakcijas, kurās cilvēks kustas ar sava spēka palīdzību, piemēram, šūpoles, batuts, pie šādām iekārtām netiek pieskaitītas. Ar Tatjanu notikušo R.Krūmiņš dēvē par negadījumu. Turklāt iekārta, uz kuras meitene lēkāja, neesot bijis batuts, bet piepūšamais laukumiņš, kas paredzēts lēkāšanai. Batuts ir uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls, ko lieto sporta un cirka priekšnesumos. Šis esot pirmais R. Krūmiņam zināmais šāda veida negadījums, kad lieta nonāk līdz tiesai. Ies līdz galam "Ja nu kaut kas notiek un Lido vainīgs, iespējama atlīdzība," stāsta Juris Trofimenko, Lido jurists. Taču Tatjanas gadījumā viņš var izteikt tikai nožēlu par notikušo. Jeļena Jaskova, Baltas pārstāve, arī saka - viņai Repas kundzes ir žēl, taču tiesa atzina, ka lietā piemērojams Civillikuma 1774.pants, kas nosaka to, ka nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina, un līdz ar to atbrīvo SIA Lido no civiltiesiskās atbildības. Gadījuma zaudējumus Balta neatmaksājot. Tatjanas aizstāvis B.Lukjaņenko piekrīt, ka tāda norma eksistē, taču "ja tu paņēmi latu par to, ka bērni lēkā, jājūt arī atbildība". Kaut tiesa ziņoja, ka B. Lukjaņenko trūkst pierādījumu, viņš notikušajā saskata tiesību normu pārkāpumu, zaudējumus, kas radušies atrakciju darbinieces vainas dēļ. Ģimene vēlas piedzīt kompensāciju par ārstēšanās izdevumiem Ls 900 apmērā. Jurists atzīst, ka viņam nav tiesu prakses šādos gadījumos, taču ļoti gribas palīdzēt. Šonedēļ viņš iesniedz apelāciju. Vai pietiks argumentu? "Nezinu. Esmu gatavs iet līdz Augstākajai tiesai." Anita Rektiņa, zvērināta advokāte, bez iepazīšanās ar tiesas spriedumu un līgumu nevēlas komentēt situāciju. Taču viņa uzskata, ka "tas nav normāli, ja bērns cieš rotaļlaukumā vai atpūtas centrā". A. Rektiņa mudina, ka Repu ģimenes juristam jāmeklē pierādījumi, savukārt iestādēm, kuras piedāvā atrakcijas, jānodrošina viss vajadzīgais - gan profesionāli darbinieki, gan drošas iekārtas.