Mellenes ir gan garšīgas, gan veselīgas

Kamēr ir sezona, tikmēr mellenes ir jāsa- ēdas tik, cik garšo. Mellenes jāvāc tad, kad tās vēl nav pārgatavojušās. Ogām jābūt mazliet pacietām. Mellenes jāvāc sausā laikā. No mitrām mētrām savāktās ogas groziņā drīz vien pārvērtīsies putrā. Tāpēc nevajadzētu steigties, lai būtu ar saules lēktu mežā, bet gan pagaidīt, kamēr saule nožāvē rasu. Lasot ogas, nedrīkst postīt melleņu cerus, jo izraustītie melleņu krūmiņa zari sāks ražot ogas pēc 7 gadiem. Mellenes satur cukuru (līdz 8%), organiskās skābes (1,2%). Tajās ir C, B grupas, PP vitamīni, karotīns, minerālvielas, pektīnvielas. Galvenais, kas mellenes atšķir no citām ogām, ir augsts miecvielu saturs. Tās regulē zarnu darbību. Svarīgākas par ogas garšas īpašībām ir mellenes ārstnieciskās īpašības. Mellenes vajadzētu ēst tiem, kam ir gastrīta problēmas. Svaigas un pārgatavojušās mellenes veicina «mīkstu» vēderu, savārītas, gluži otrādi, ir līdzeklis pret caureju. Melleņu ogas ārsti iesaka diabētiķiem. Lapu novārījums pazeminot cukura līmeni asinīs. Melleņu sastāvā esot tāda viela, kas uzlabojot redzi. Žāvētas melleņu ogas un kaltētas lapas lieto dažādu ārstniecisku tēju kokteiļos. Tradicionālie ēdieni mellenes ēd svaigas ar pienu un cukuru, rīsu putra ar melleņu mērci, melleņu klimpas (klimpas jāvāra atsevišķi, lai tās nepaliktu zilas). No mellenēm vāra ievārījumus, džemus, sīrupus. Taču ogas vislabāk uzglabāt saldētā veidā: saber maisiņā un liek saldētavā. Tējā un keksos lieliski der žāvētas mellenes. Lai izžāvētu melleņu ogas, tās vispirms tiek vītinātas, tas nozīmē - izklātas plānā kārtā, tās tur saulē vai apmēram +35 ...+40 grādu temperatūrā labi vēdināmā telpā. Temperatūra pakāpeniski tiek paaugstināta - ogas tiek žāvētas krāsnī, taču jāseko, lai tās nesadegtu. Žāvēšanas laikā ogas bieži apmaisa. Izžāvētas ogas var likt un glabāt slēgtos traukos tikai tad, kad tās, saspiežot saujā, nelīp un uz plaukstas nepaliek zilgani ogu nospiedumi.