Metāli zaudējuši spozmi

Lai negadās tā, kā to apraksta Aksels Munte savā romānā Sanmikela, stāstot par savu radinieci Agatas jaunkundzi, kas uzņēmās rūpes par daktera Muntes senlietām. Tas esot bijis briesmīgi: ar koka nūju sparīgi esot dauzīti Luija XVI laika stila mīkstās mēbeles, grieķu marmora skulptūrām ar sārma palīdzību veikli likvidēja maigo patīnu, sparīgas birstes berztas, Gubio vāzes zaudēja mirdzumu, galda piederumi no niķīgās bronzas, sudraba, svina aizmirsa savu kādreizējo dižciltību, kad Agatas jaunkundze tos visus noberza ar ziepjakmeni. Lai tā nenotiktu ar jūsu antikvārajām lietām, palaikam vajag ieklausīties senos padomos. Zelts un sudrabs Jāatceras - zeltlietu nevajag mazgāt karaliskajā ūdenī. Tas ir galvenais. Sudrabs, ko senie alķīmiķi uzskatīja par Mēness metālu, mēdz nomelnēt un zaudēt balto krāsu daudz straujāk nekā zelts. Ko darīt? Nekaitīgākais veids ir mēģināt notīrīt zeltu un sudrablietas ar vates tamponu, kas samitrināts terpentīnā vai etilspirtā. Ja nepalīdz, jāmēģina izmantot kādus rūpnieciski ražotus līdzekļus, piemēram, Beļizna, kam vajag piešaut klāt olas baltumu. Tad priekšmetu ar to apstrādāt, nomazgāt siltā ūdenī un nospodrināt ar flaneļa drānu. No tik efektīva līdzekļa kā Skaidra tomēr iesakām atturēties. Tāpat nevajadzētu izmantot smilšpapīru, it īpaši «rupjā maluma». Var izmantot arī rūpnieciski ražotus preparātus, piemēram, Silver Polish, Silver Foam, Silver Polishihg Mitts. Zelta rotaslietas var lieliski notīrīt ar lūpu pomādi. Katrai dāmai mājās atradīsies lūpu zīmuļi, kas nupat nupat jau pārtrauks savu eksistenci. Nemetiet tos laukā! Turklāt ievērojiet arī seno astrologu norādījumus. Pirms spodrināšanas zeltlietas nedaudz paturiet sālī, tad nospodriniet ar lūpu pomādi un pēc tam paturiet aukstā ūdenī. Izrādās, ka tas priekšmetu atbrīvojot no visa, gan no oksidēšanās, gan mentālajiem netīrumiem. Zeltu un sudrabu vēl var tīrīt ar krītu, bet apzeltītos vai apsudrabotos priekšmetus - nekad. Bronzas kannas, vara pannas Atceros kādu burvīgu atgadījumu no kādas mājasmātes ikdienas, kad šī vara bļodā viesiem sagatavoja salātus, kur bija etiķa piedeva. Vispirms ciemiņi brīnījās par jocīgo salkano garšu mutē, tad kļuva tramīgi, bet pietiekamā alkohola deva vērta to enerģiju labdabīgā zinātkārē. Taču gastronomiskais šedevrs bija pagalam. Tas nozīmē vien to, ka ar vara, bronzas, niķeļa, cinka, svina u.c. krāsaino metālu traukiem ir jābūt uzmanīgiem. Gan gatavojot tajos ēdienu, gan tos tīrot. Vienmēr jau var izmantot ķīmiju, taču ne vienmēr tas ir labākais veids. Senatnē svečturus, traukus, bļodas, kas bija kļuvuši netīri, uz pusstundu iemērca 10% kodīgā nātrija šķīdumā. Tauki, parafīni u.c. pārvērtās ziepjveidīgā masā, ko bija viegli nomazgāt. Vien jāatceras, ka sārmi saēd tādus metālus kā alva, svins, cinks. Tādēļ šādus traukus vajag mazgāt ar 3% sodas šķīdumu. Spodrināšanai var sagatavot masu no 30 g 10% ožamā spirta, 15 g krīta pulvera un 50 g auksta ūdens. Vispirms ar šo putreli notriepj podu, ļauj nožūt un tad uzpucē līdz mirdzumam ar flaneli. Bronzas izstrādājumu, it īpaši apzeltīto, tīrīšanai senatnē ieteica izmantot maigu ziepjūdeni, kuram pievienots ožamais spirts, vai arī spodrināt ar mīkstu suku, kas samērcēta pupu vai zirņu novārījumā, taču bez sāls. Atcerēties vajag tikai vienu - senlietas mīl attiecīgu uzmanību. Visvienkāršāk ir iet uz veikalu, jo katrā sevi cienošā saimniecības preču bodē jums iedos lērumu visvisādu līdzekļu, kas no metāla trauka virsmas notrieks ne tikai netīrumus, bet arī senuma patīnu, tādējādi paliekot līdzīgi jebkuram mūsdienīgam bleķa podam. Bet vai jums to vajag?