Šis vārds nāk no dziļas mūsu senatnes, tad, kad Latvijā autoceļu un šoseju vēl nebija. Atkala nav arī dienā atkusušā sniega sasalšana naktī par ledu. Atkala ir īpašs atmosfēras nokrišņu veids, kad atdzesētas vai pārdzesētas lietus pilītes, nonākot uz zemes, sasalst ledū un veido gludu ledus garoziņu un visiem zemes priekšmetiem un dabas objektiem. Koku stumbri un zari pārklājas ar kristāldzidru ledus apvalku. Ceļi kļūst augstākā mērā bīstami, jo atkala ir visslidenākā par jebkuriem lielākiem apledojumiem. Atkalas veidošanos skaidro ar tādu fizikālu parādību, ka destilēts ūdens var tikt pārdzesēts dažus grādus zem nulles. Saņemot satricinājumu vai saskaroties ar kādu priekšmetu, šāds pārdzesēts ūdens momentā sasalst ledū. (Eksperiments ar pārdzesēta destilēta ūdens glāzi.) Toreiz manu izskaidrojumu Rīgas radio ļaudis pieņēma un pārstāja meteoziņās jebkuru apledojumu uz ceļiem saukt par atkalu. Bet ko es dzirdu šodien! Šajā pavasarī ceļu apledojumu, kas radies no autoriepu šķaidītā sniega, atkal sākuši saukt par atkalu. Zvanīju uz Rīgas radio. Atbilde: viņi šādas ziņas saņemot no Hidrometeoroloģiskā dienesta. Zvanīju Rasmai Kleinbergas kundzei. Viņa paskaidroja, ka rīkojumu par atkalas vārda lietošanu šādā kontekstā devusi klimatiskās nodaļas vadītāja Marta Treiliba. Zvanīju Treilibas kundzei. Jā, viņa šādu norādījumu devusi, jo vadoties pēc Hidrometeoroloģisko terminu vārdnīcas, ko izdevis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Literatūras institūts 1976.(!)gadā. Toreiz jau arī esot gudri cilvēki strādājuši. Nu ko, var jau sameklēt vēl vēsturiskākus rakstus, kā, piemēram, Josifa Visarionoviča darbu piecdesmitajos gados Par valodas jautājumu. Pats dīvainākais ir tas, ka man neizdevās Treilibas kundzi pārliecināt, ka nav jāvadās pēc pirms divdesmit gadiem izdotajām grāmatām un tik veciem rīkojumiem. Un vēl dīvaināk ir tas, ka Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes klimata nodaļas vadītāja nezina, kādi ir atmosfēras nokrišņu veidi un kā tie nosaukti valsts valodā. Ja nu kāds tomēr netic un vēl šaubās, kas ir atkala, tad to var izlasīt vecajā Latvijas laiku konversācijas vārdnīcā: «Atkala, ledus garoza, kas dažreiz līstot pārklāj zemes virsu un priekšmetus, kad sīki lietus pilieni krīt uz aukstiem priekšmetiem un sasalst, vai arī jau krītot gaisā pārdzesēti un sasalsts triecienā pret priekšmetiem (zemi, kokiem utt.).» Pašlaik mēs Saeimā strādājam pie jauna Valsts valodas likuma. Un šeit aprakstītais gadījums ir viens piemērs, kā tiek noplicināta latviešu valoda, aizmirstot un saputrojot vienu latviešu valodas jēdzienu. Un tas notiek tāpēc, ka šāda jēdziena apzīmējuma nav lielās kaimiņtautas valodā.
Meteorologi nezina, kas ir atkala!
Atceros, ka krievu padomju laikos Rīgas radio savās laika ziņās saspiestā sniega apledojumu uz autoceļiem sāka aplam saukt par atkalu. Toreiz par latviešu valodas pieskaņošanu lielās krievu tautas valodai neviens nebrīnījās, jo krievu valodai bija pasludinātas augstākas tiesības. Kad bija jau sācies atmodas laiks, es daudzas reizes zvanīju uz Rīgas radio ziņu dienestu un skaidroju, ka latviešu valodā atkala nav ceļu apledojums, kas, rodas autoriepām sapresējot sniegu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.