Mīklainā šizofrēnija

Ar šizofrēniju sirgst aptuveni 1% cilvēku, turklāt sievietes un vīrieši - vienādās proporcijās. Šīs slimības pazīmes visbiežāk parādās 15-35 gadu vecumā. No 70 tūkstošiem psihiatru uzskaitē esošo Latvijas iedzīvotāju šizofrēnija diagnosticēta 30%. «Tautā iesakņojies priekšstats, ka šizofrēnijas slimnieki ir smagi slimi un bīstami apkārtējiem, taču šīs slimības diagnoze, klīniskās izpausmes un gala iznākums ir ļoti daudzveidīgs,» apgalvo LMA psihiatrijas un narkoloģijas katedras docente Māra Ozola. Personības izmaiņas Enciklopēdijās un medicīnas hrestomātijās rakstīts, ka šizo- frēnija ir hroniska psihiska slimība, kas bojā galvas smadzenes un centrālo nervu sistēmu un var novest pie plānprātības. To apliecina arī šizofrēnijas senākais nosaukums: dementia praecox - agrīnā plānprātība. Terminu šizofrēnija (shizein - skaldīt + phrēn - dvēsele, prāts - grieķu val.) 1911.gadā ieviesis Šveices psihiatrs Eižens Bleilers, uzsvērdams, ka ne vienmēr slimība noved līdz plānprātībai. Šizofrēnija psihiatrijā nav stingri definēta. Dažādas skolas tai pieskaita vai nu tikai smagus gadījumus, kad iestājas plānprātība, vai visu slimības spektru, līdz formām, kad izpaužas tikai atsevišķi simptomi. «Šizofrēniju raksturo neatbilstība starp formāli saglabātu intelektu, labu atmiņu un emociju un gribas defektu, kura dēļ šīs zināšanas netiek izmantotas,» saka psihiatrijas docente Māra Ozola. Nesaskaņu starp slimnieka domām, jūtām un darbiem varētu salīdzināt ar kori, kas dzied bez diriģenta,- vissmagākajos gadījumos katrs «korists» muzicē pats par sevi. Tradicionālie simptomi: * Domāšanas traucējumi: sākot ar «noslīdēšanu» no tēmas, īpatnēju loģiku vai tās trūkumu līdz sakarības zudumam starp teikumiem un pat vārdu savienojumiem. * Neizteikta jūtu dzīve: emocijas izbālē, monotonizējas. Slimnieks var kļūt egoistisks, zaudēt empātijas (iejušanās) spēju. * Enerģētiskā potenciāla krišanās: trūkst uzņēmības, ierosmes. Saglabājas atmiņa, taču gribas vai interešu trūkuma dēļ slimnieks nevar atcerēties gadu, datumu, dienu, cilvēku vārdus, kļūt apātisks, nolaidīgs pret savu izskatu, māju, apkārtni. * Autisms, intraversija (noslēgšanās sevī): norobežošanās no sabiedrības. Sajūta, ka apkārtējie viņu nesaprot ne emocionāli, ne intelektuāli, tas var pāraugt naidā un rupjībā pat pret tuviniekiem. * Dzirdes halucinācijas: slimnieks apgalvo, ka viņš gan sev apkārt, gan ķermeņa iek- šienē - galvā, krūtīs, vēderā, spermā (!) - dzird balsis. Retāk sastopamas redzes halucinācijas. * Vajāšanas murgi: iedomas, ka ārējā pasaule, apkārtējie cilvēki negatīvi iedarbojas uz slimnieku - ieliek galvā svešas domas, rada sāpes, uzberž tulznas, atņem enerģiju, liek kustēties, vai - gluži pretēji - paralizē gribu. Šos iedomu spēkus šizofrēnijas slimnieks mēdz saukt par «viņiem», «mafiju», «organizāciju». Viņš bēg no tiem vai apstājas ielas vidū, pa- skaidrojot, ka «viņi» to ir aizturējuši. * Agresija, kas vērsta pret «vajātājiem», taču skar cilvēkus, kas neko sliktu nav izdarījuši. * Var mainīties rokraksts, kustības, gaita. Pazūd plastika: cilvēks soļo nostieptām kājām kā zaldāts. Trūkst mīmikas: seja ir kokaina, neko neizsakoša vai - gluži otrādi - parādās liekas kustības: acu raustīšanās, samākslots smaids, īpatnēja žestikulācija. * Dažādas citas īpatnības, piemēram, tā sauktais cepures sindroms: cilvēks nenoņem cepuri, pat atrodoties telpā, vai, sargājoties pret «uzbrucējiem», bruņojas ar dažādām aizsardzības ierīcēm - apsien sev apkārt kastroļu vākus un tamlīdzīgi. * Nemotivētas bailes, piemēram - bailes iziet no mājām, bailes, ka ir iegūta kāda neārstējama slimība. * Depersonalizācija: sajūta, ka gan psihiskajā dzīvē, gan organismā ir notikušas pārmaiņas, - zudusi sava ķermeņa realitāte - šķiet, ka trūkst kāda ķermeņa daļa: galva, rokas. * Pacilātība, enerģijas pieplūdums, uzbudināmība un nekontrolētas dziņas: zagšana, melošana, seksuāla izlaidība, vardarbība pret tuviniekiem. Norises dažādība «Šizofrēnijas gaita var būt tikpat dažāda un neprognozējama kā tās simptomātika. Vairumā gadījumu pāreja no «normas» uz šizofrēniju ir ļoti pakāpeniska un pat tuviniekiem grūti saprast, kurā brīdī cilvēks kļuvis «dīvains»,- radies personības defekts,» stāsta LMA psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors Mintauts Caune. Slimība var noritēt arī uzliesmojumu veidā, akūtiem stāvokļiem mijoties ar brīžiem, kad slimnieks šķiet pilnīgi atveseļojies. Pēc ārzemju zinātnieku datiem, aptuveni ceturtajai daļai šizofrēniķu slimības uzliesmojums tiek novērots tikai reizi mūžā. Tas var cilvēka raksturā neatstāt nekādas sekas, bet var arī radīt pārmaiņas, kas mēdz izpausties domāšanā: savdabīgos spriedumos, neordināros uzskatos, arī samazinātā koncentrēšanās spējā. Gēnu rotaļas Nav zināms, kas izsaucis homo sapiens gēnu transformācijas, kuru dēļ radusies šizofrēnija. Iespējams, ka pie tām vainojama dabīgā radioaktivitāte, ķīmija. Šīm gēnu pārmaiņām ir tendence uzkrāties: ja ar šizofrēniju slimo viens no vecākiem, bērnam nosliece uz šo slimību var būt 10 līdz 20% gadījumu, ja abi vecāki - pat 40% gadījumu. Ja bērna vecāki ir asinsradinieki, slimības iespējamība ir vēl augstāka. Konkrēts gadījums: šizofrēnija diagnosticēta visiem čet- riem bērniem, kas dzimuši, apprecoties it kā veselam brālēnam ar māsīcu, kuriem abiem novēroti šizofrēniska spektra personības traucējumi - tā sauktie smagie raksturi. «Pētījumi liecina, iespēja saslimt ar šizofrēniju ir vienlīdzīga pat vienas olšūnas dvīņiem. Tas rāda, ka šī slimība tomēr nav fatāla. Versijas ir dažādas, bet skaidrības nav,» secina profesors Caune. «Atšķirībā no citām slimībām šizofrēniju nevar modelēt un pētīt uz dzīvniekiem - tā ir tikai cilvēkiem raksturīga slimība.» Ja ir iedzimta predispozīcija uz šizofrēniju, iespēju, ka slimība sākas agrāk un norit smagāk, var provocēt šādi faktori: * Grūtniecības un dzemdību patoloģijas. * Alkohola, toksisku vielu un narkotiku lietošana grūtniecības periodā. * Agrā bērnībā pārciestas smagas somatiskās slimības. * Galvas smadzeņu traumas. * Smagas psihotraumas. Ārstēšana un profilakse Psihiatra konsultāciju iespējams saņemt gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs: rajonu centros vai arī Psihoneiroloģiskajā dispanserā Rīgā, Tvaika ielā 2, un Valsts psihiskās aprūpes konsultatīvajā nodaļā Rīgā, Raiņa bulvārī 27. Šizofrēniju diagnosticē, pamatojoties uz novērojumiem, sarunām, slimības anamnēzi, cenšoties izslēgt organiskas dabas smadzeņu bojājumus, fiziskus vai somatiskus cēloņus. Mediķi novērojuši, ka cilvēki, atklājot sev šizofrēnijas simptomus, baidās apmeklēt ārstu, kas varētu uzstādīt, viņuprāt, bezcerīgu diagnozi. Ja tas ir noticis, viņi var izšķirties par pašnāvību, uztraucoties, ka slimība varētu kļūt nekontrolējama. Taču, kā jau minēts, ir zināmi gadījumi, kad šizofrēnija uzliesmo tikai vienreiz dzīvē. Pagaidām nav atklāti medikamenti, kas dotu drošu garantiju - slimība neprogresēs. Taču jau pirms 45 gadiem ir sintezēti īpaši psihotropie un neiroleptiskie preparāti. Tie, nobloķējot jutīgās vietas nervu šūnās, apslāpē šizofrēnijas simptomātiku: novērš halucinācijas un padara slimnieku uzvedību un domāšanu sakarīgāku. Atkarībā no slimības smaguma šos ārstniecības līdzekļus var lietot gadiem vai periodiski. Ja vien smadzenēs nav radušies smagi bojājumi, tie atjauno slimnieku darb- spējas, ļauj viņiem dzīvot ārpus stacionāra. Protams, šizofrēniķiem jāizvairās no iepriekš nosaukto provocējušo faktoru - alkohola, narkotiku, toksisku vielu - iedarbības, galvas traumām un psihotraumām. Slimniekiem jāatrodas stacionārā, ja nepieciešama izmeklēšana, intensīva ārstēšana vai novērojumi, kā iedarbojas zāļu terapija; gadījumos, kad šizofrēnija kļuvusi akūta: pacients kļuvis sociāli bīstams un apdraud citus vai pats sevi. Šizofrēniķa sociālais statuss Ja šizofrēnijas slimniekam iestājusies remisija - gaišais periods, viņš, kontaktējoties ar ārstu, var strādāt. Protams, izņemot profesijas, kurās ir paaugstināts risks un atbildība: nevar, piemēram, būt lidmašīnu pilots vai ķirurgs. Šizofrēnija nevar būt par iemeslu aizliegumam dibināt ģimeni. Kā informē M.Ozola, prasību pirms laulībām Psihoneiroloģiskajā dispanserā izņemt izziņu par to, vai kāds no topošajiem dzīvesbiedriem nav uzskaitē, pamato atzinums, ka bieži vien cilvēki slēpjot savu kaiti. Šai prasībai esot informatīvs raksturs. Pilnmēness Meteoroloģiskie apstākļi, sezonu ritmi, mēness fāzes un magnētiskās vētras ietekmē visu dzīvo radību. Psihiski slimi cilvēki ir jūtīgāki pret šīm dabas parādībām nekā veselie, tāpēc pavasaris un pilnmēness viņiem var atnest slimības saasinājumu. Talants Sen zināma patiesība - no ārprāta līdz ģenialitātei ir viens solis. Daudzi psihiski neveseli cilvēki, tajā skaitā - šizofrēnijas slimnieki - var būt arī īsti ģeniji un paveikt to, uz ko normāli cilvēki nav spējīgi. Augusts Einšteins esot teicis, ka uz atklājumiem ir spējīgi tikai tie cilvēki, kas nav ikdienas priekšstatu gūstā. Arī šizofrēnijas slimniekiem ir iespēja lietas redzēt pavisam negaidītā aspektā. Piemēram, pēc Freida metodes veicot brīvo asociāciju eksperimentu, šizofrēnijas slimniekam tiek jautāts: kāds ir sakars starp zemeslodi un puķi? Psihiski līdzsvarots cilvēks tradicionāli atbild, ka puķe aug uz zemeslodes. Slimnieks saka: «Uz zemeslodes nogulsnējas kosmiskie putekļi - piļ (krievu val.), bet puķei ir ziedputekšņi - piļca (krievu val.). Ar šizofrēniju slimojuši un slimo daudzi sabiedrībā, mākslā, kultūrā un zinātnē pazīstami cilvēki: mākslinieki, literāti, domātāji. Kamēr šī kaite nav progresējusi līdz līmenim, kad ir traucēta domāšana, atņemta griba un emocijas, tā nav traucējusi, bet - gluži otrādi - palīdzējusi viņiem gūt ievērojamus panākumus.