Miris Latvenergo grāmatvedis un liecinieks miljonu lietā

Vēlāk šis kredīts tika cedēts Lihtenšteinas ārzonas firmai, kas par starpniecības pakalpojumiem saņēma trīs miljonus latu. Atsaucoties uz ātrās medicīniskās palīdzības mediķu sacīto, ziņu aģentūras par iespējamo L.Marcinkus nāves cēloni min lapsenes kodienu kājā. Viņa nāves lietas izmeklētājs policijas inspektors Juris Vaivads patlaban par nāves iemeslu nosauc sirds nepietiekamību. Oficiāli sirdskaite tika atzīta arī par bijušā Latvenergo prezidenta Gunāra Koemeca nāves cēloni. Taču presē tika izteiktas šaubas par viņa nāves dabiskumu. Valsts policijas Salaspils nodaļas inspektors J.Vaivads Dienai stāstīja, ka par L.Marcinkus nāvi pirmā ziņojusi grāmatveža sieva. Viņas liecībā teikts, ka L.Marcinkus ieskrējis no dārza mājā, sūrojoties par lapsenes kodienu. Citādi notikums atspoguļots informācijas aģentūras LETA ziņā - L.Marcinkus sieva policijai skaidrojusi, ka vīrs aizgājis uz tualeti, tur pēkšņi nokritis un pēc mirkļa miris. J.Vaivads Dienai stāstīja, ka ātrajai medicīniskajai palīdzībai sieva nav zvanījusi uzreiz pēc kodiena. L.Marcinkus nāve iestājusies aptuveni 20-25 minūtes pēc zvana ātrajai palīdzībai. Mediķi konstatējuši L.Marcinkus nāvi, bet pirmatnējā ekspertīze - sirds nepietiekamību, sacīja J.Vaivads. Salaspils ātrajā medicīniskajā dienestā Dienai atteicās komentēt L.Marcinkus nāves iemeslus. Poliklīnikas galvenā ārste Gundega Āva sacīja, ka nāves gadījumos mediķiem nav jākonstatē tās cēlonis, tas ir tiesu medicīniskās ekspertīzes kompetences jautājums. J.Vaivads teica, ka vēl tikšot nozīmēta bioloģiskā ekspertīze, taču, ja tās laikā ķermenī netiks atrastas neparedzētas bioloģiskās vielas, lietas papildizmeklēšana netiks veikta. Viņš norādīja, ka lietā ir minēts lapsenes kodiens, taču to patlaban nevar uzskatīt par nāves iemeslu. Inspektors teica, ka sieva nav izteikusi nekādas aizdomas par notikušo, jo L.Marcinkum vienreiz pēc dzēliena jau bijuši veselības traucējumi, taču toreiz viss beidzies laimīgi. L.Marcinkus līķis ievietots morgā tiesu medicīnas ekspertīzei. Šo faktu Dienai apstiprināja Tiesu medicīnas ekspertīzes morga kancelejā. Pagaidām Ģenerālprokuratūra par L.Marcinkus nāves apstākļiem nav interesējusies, Dienai paskaidroja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska. 1994.gada 30.decembrī, kad FNC ņēma kredītu Bankā Baltija un šim kredītam kā nodrošinājums bija Latvenergo galvojums, bez L.Marcinkusa šo galvojumu parakstīja G.Koemecs, BB prezidents Tālis Freimanis un BB kredītdaļas vadītāja A.Karpova. Sākoties Latvenergo un BB 3 miljonu lietas skandālam, Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija pievērsa uzmanību Latvenergo galvojuma oriģināla meklējumiem. L.Marcinkus komisijā deputātiem stāstīja, ka viņš šo galvojumu parakstījis nevis 1994.gada 30.decembrī, bet gan mēnesi vēlāk, 1995.gada 23.janvārī pēc G.Koemeca pieprasījuma. Turklāt G.Koemecs, liekot L.Marcinkum parakstīt līgumu, norādījis, ka galvojums nav spēkā un tādēļ tas nav jāreģistrē Latvenergo grāmatvedībā un jāuzrāda bilancē. Personas, kas bija parakstījušas Latvenergo galvojumu, komisijā sniedza pretrunīgus paskaidrojumus par šā dokumenta tapšanu - T.Freimanis apgalvoja, ka to parakstījis 1994.gada 30.decembrī, savukārt Finansu norēķinu centra valdes loceklis Jānis Bleiders apgalvoja, ka aizņēmuma līgumu ar BB parakstījis tikai 1995.gada 4.janvārī, un tad uz dokumentiem vēl nav bijis T.Freimaņa paraksta. Ģenerālprokuratūrā Dienai apstiprināja, ka L.Marcinkus sniedzis liecības Latvenergo 3 miljonu lietas, kā arī pret bijušo ekonomikas ministru Andri Krēsliņu (FNC vadītāju) ierosinātās krimināllietas ietvaros. Viņš liecības Ģenerālprokuratūrai sniedzis pirms ilgāka laika, bet pēdējās nedēļās L.Marcinkus bijis atvaļinājumā, tāpēc par jaunākajiem lietā atklātajiem apstākļiem viņš nav nopratināts, Dienai paskaidroja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska. Kukaiņu indi nepanes 0,4-2% iedzīvotāju, Dienai stāstīja SIA Rūpes alergoloģijas kabineta vadītājs, medicīnas doktors Verners Lozovskis. Aģentūrai LETA Veselības statistikas un informācijas centrā paskaidroja, ka no lapseņu kodumiem cilvēki mirst ļoti reti - reizi vairākos gados, un tikai tad, ja cilvēkam piemīt ļoti ātra alerģiska reakcija uz lapsenes indi. Centrā informēja, ka no lapsenes koduma nevar nomirt uzreiz, pat ja ir ļoti asa alerģijas reakcija, līdz nāvei paiet pāris stundas no koduma brīža. Savukārt V.Lozovskis uzskata, ka no lapsenes koduma nāve var iestāties jau pēc pusstundas. Viņš minēja, ka brīžiem var pietikt pat tikai ar vienu kodienu, lai alerģiskas reakcijas ietekmē iestātos nāve. Par alerģijas izraisītāju var būt bites, lapsenes, kamenes vai sirseņa kodiens. Pēc V.Lozovska vārdiem, tikai 24 stundu laikā no cilvēka nāves konstatēšanas brīža, veicot asins analīzes, var precīzi pateikt, vai nāve iestājusies kodiena izraisītās alerģijas dēļ. Taču Latvijā vēl neesot metodoloģijas, kas ļautu veikt šādas analīzes. Parasti nāves iemesls līdzīgos gadījumos tiek konstatēts, tikai balstoties uz novērotiem simptomiem, sacīja ārsts.