Mītiem apvītā pārstādīšana

Katru gadu un pat vairākas reizes gadā jāpārstāda ātri augoši un jauni augi, piemēram, brugamcijas. Banānkoks jāpārstāda pat trīs reizes gadā. Lielos augus, kas sasnieguši astoņu gadu vecumu, var pārstādīt tikai katru piekto sesto gadu. Viena no drošākajām pazīmēm, ka augs ir jāpārstāda, meklējama tā izskatā. Ja auga augšējie dzinumi ir gaiši dzelteni, ziedi sīki (ja vien tas nav dabas noteikts) vai lapas lielums ir samazinājies, viens no iemesliem šādai izskata maiņai varētu būt auga vēlme pēc lielākas platības. Protams, var būt arī citi iemesli, taču visdrošāk to var pārbaudīt, uzmanīgi izņemot augu no poda. Ja sakņu ir vairāk nekā zemes, augs ir jāpārstāda. Arī augsne jāmaina, ja tā ir apvilkusies ar pelējumu un kaļķa un sāļu nosēdumiem. Bez apstādījumu apzagšanas Pilnīgi noteikti ir jāaizmirst paradums augsni pārstādīšanai sagrābstīt tuvējos apstādījumos. Dārza augsne ir par smagu vairākumam telpaugu. Tajā iestādīti tie parasti nīkuļos. Vislabākais risinājums ir universālās telpaugu augsnes, ko var nopirkt ikvienā puķu veikalā. Šie maisījumi ir veidoti uz kūdras bāzes, un tā nodrošina gaisa un ūdens caurlaidību, kas ir svarīgi tropiskajiem augiem. Specifiskākas augsnes pieprasa kaktusi. Tiem domātajā augsne ir jābūt pievienotai 1/3 rupjas smilts. Palmas un citrusi mīl smagu augsni. Palmām domātajā ir jāpievieno 1/4 māla, savukārt citrusiem - dārza augsne un 1/3 rupjas grants un pat podu lauskas. Atšķiras arī augu prasības pēc podu dziļuma vai sekluma, kas ir atkarīgs no konkrētā auga saknes. Seklus un plakanus podus mīl acālijas un līdakastes, savukārt dziļus - beaukarnejas jeb nolinas, ko parasti veikalos piedāvā seklos, jo tā izskatās dekoratīvāk. Palmas vispār nemīl biežu pārstādīšanu un slikti iedzīvojas jaunos podos - pirmajā gadā pēc pārstādīšanas, ļoti ticams, tās nīkuļos. Milzīgos podus milzīgiem augiem Slinkuma dēļ amatieri puķkopji bieži vien grēko, izvēloties milzīgu podu. Tādā, divas trīs reizes lielākā podā, ietupināta puķe, nemākulīgi lejot un augam nespējot visu puķpodu piesakņot, vienkārši nosmaks purvā, kas tur izveidojies. Augs labi jutīsies 1,5-2 cm lielākā podā par iepriekšējo. Tikpat maldīgs ir priekšstats, ka plastamasas puķpodi kaitē augam. Plastmasas poda malām atšķirībā no māla poda nepieķeras auga saknes, tādējādi, to pārstādot, netiks traumēta tā sakņu sistēma. Savukārt māla podos augi nebūs tik jutīgi pret pārliešanu. Augi jāpārstāda tādā pašā dziļumā, kādā tie bija iepriekš. Vecā augsne nav jāpurina nost. Puķpodā vispirms jāieliek poda lauska, turklāt ar izliekumu uz augšu. Stādot papardes, zeme nav jāpieblīvē. Pusotra centimetra no puķpoda augšas jāatstāj brīvs, lai vēlāk, augu laistot, nerastos situācija, ka ūdens ir visur, tikai ne puķpodā. Pēc pārstādīšanas augs uzreiz jāsalej un uz aptuveni vienu nedēļu par liešanu ir jāaizmirst. Kaut arī marts ir labākais laiks pārstādīšanai, pavasarī ziedošos augus nevajadzētu aiztikt. Tos pārstāda tad, kad augs ir noziedējis. Ilgstoši ziedošās, piemēram, sanpaulijas, var pārstādīt arī ziedēšanas laikā. Savukārt vaska puķi vai Ķīnas rozi labāk pārstādīt vēlāk, lai izbēgtu no ziedu nobiršanas, bet guzmānijas ir jāpārstāda tikai tad, kad puķpods gāžas apkārt. Tās brīvā dabā aug uz kokiem un klintīm, un faktiski guzmānijām nav nepieciešams nedz puķpods, nedz augsne. Augšņu cenas (Ls/kg) Universālā augsne; Kaktusiem, palmām un papardēm Ziedu klēpis 0,35 - Puķu bode 0,37 0,37 Elizete 0,18-0,2 0,18-0,2