MOŠEJĀ BRĪVĪBAS IELĀ

"Kā tev iet?" man jautā kaut formāli, tomēr laipni. "Labi?" Aiz tīrajiem logiem ir parasts Rīgas pagalms, bet iekštelpās, kur tagad pulcējas musulmaņi, uz sienām izgriezti austrumu pilsētas kupolu silueti. Ap simt kvadrātmetru plašās zāles tālākajā nostūrī čalo neredzamu sieviešu balsis. Atšķirībā no kristīgām baznīcām, kuru ierastākā publika ir sievietes cienījamos gados, Rīgas mošejā tās saredzēt traucē baltais palags - viņām mošejā ir sava daļa, nodalīta no vīriešiem. Ja arī būtu ieskatījušies aiz tā, paši pārliecinātos, ka todien uz dievnamu atnākušas tikai četras jaunas un divas vecākas sievietes. Jaunu vīriešu mošejā ir pieckārt vairāk, divdesmit trīsdesmit gadu veci. Pēc izskata viņi man atgādina Turcijas popdziedātājus vai Indijas filmu varoņus - džinsi, T krekls, plats smaids bieži vien gludi skūtā sejā bez musulmaņiem pierastās bārdas. ISLĀMA AIZSARGĀTI Ir piektdiena. Pulksten divos pēc pusdienlaika skaļi sāk skanēt lūgšana arābu valodā. Vīri raiti apsēžas uz paklājiem, liecas līdz zemei un tikpat disciplinēti atkal ceļas kājās, tad atkal apsēžas. Lūgšanu vada liela auguma baltās drānās tērpts tumšādains vīrietis. Par savu imamu vietējā draudze Māmūnu Saīdu (36), šķiet, izvēlējās tāpēc, ka viņa dzimtā Sudāna ir autentiska islāma valsts un reliģijas mācību viņš apguvis valsts skolā. Latvijā Māmūns ieradās 1989.gadā, lai mācītos Aviācijas institūtā, taču kopš 1992.gada strādā par garīdznieku. Iesācis lūgšanu arābiski, sprediķi imams turpina krieviski un stiepj pretī ticīgajiem rokas. Zāles malā daži bērneļi spēlējas ar mobilo tālruni, sāk skraidīt apkārt vīriem, līdz viens draiskuli saķer un klusu pakrata ar pirkstu. Pēc dievkalpojuma daži papļāpā ar paziņām un pamazām sāk izklīst. Tikai izturīgākie paliek uz stundām ilgām sarunām. Pēc vizītes mošejā sāpot kāju muskuļi, jo šeit laiku pavada, sēžot vai guļot uz grīdas - ne krēslu, ne galdu nav. "Tas jums," man spilvenu dod azerbaidžānis Abdalla, "jūs neesat pieradis." Dažreiz piektdienās musulmaņi atnes līdzi ēdienu: arbūzu, austrumu saldumus vai salātus un, pusguļus atlaidušies pie izklātās vaskadrānas, tos notiesā, piedzerot tēju. Mošejā notiekošais no malas ienākušam atgādina vīriešu klubu, kur iztiek bez alkohola un anekdotēm par sievietēm. Laiku pa laikam skan jautājumi mācītājam, kas arī atlaidies starp citiem. Tad imams Māmūns Saīds apgaismo, ka vīriešiem esot aizliegts nēsāt zeltlietas, ka apgraizīšana musulmanim esot ļoti vēlama un ārstam musulmanim tā būtu jāveic, saņemot pretī dāvanu, taču Latvijas apstākļos tas izmaksājot ap 40 latu, operācija notiekot narkozē, tā ka nav sāpīga, utt. Sarunas biedri iepazīstina mani vairāk ar islāma jautājumiem, un čečens Mohammeds (28) dažas dienas vēlāk man uz mājām pat atnes trīs biezus Korāna sējumus. Viņam pašam tās esot palīdzējušas noticēt Allāham. "Kad es nebiju ticīgs, mēnesī saņēmu daudzus tūkstošus dolāru," atceras šis čečenu uzņēmējs, "taču man arvien kaut kā trūka." Tagad viņš saņemot mazāk, taču pietiekot gan tagadējai, gan pirmajai sievai, gan bērniem, gan mošejas draudzei. Agrāk viņam katru nakti bijusi cita meitene, tomēr viņš juties ārkārtīgi nelaimīgs. Arī tagad, sēžot auto pie luksofora sarkanās gaismas, viņš bieži mana, kā meitenes pieturā koķeti skatās vai rāda citas zīmes jaunajam un turīgajam vīrietim mersedesā. Nesen viņš bijis komandējumā ārzemēs un uz viesnīcas numuru izsaucis masieri, atnākusi prostitūta. Tad viņš izsaucis citu masieri, un atkal atnākusi prostitūta. Arī otro viņš, piesaucot Allāhu, esot izdzinis. "Es aizmirsu par nogurumu, jo, uzvarējis sevi, sajutu tik lielu, tik neticamu laimi!" atceras musulmanis. "Un, slavējot Allāhu, uzreiz piezvanīju sievai un apjautājos, kā viņai iet." CEĻŠ PIE DIEVA Politoloģijas students, agrāk luterānis Grigorijs (21) atzīstas, ka tieši prātīgas vīriešu sarunas ir tas, kas viņu pievelk islāmā. Uz mošeju viņu atveda labs paziņa tatārs. Kad students Grigorijs sāka labi pelnīt, paziņas no viņa novērsušies, bet mošejā skaudības neesot, tieši otrādi - palīdzot gan ar padomu, gan dodot darbu. Islāmam apzināti pievērsusies arī Ingrīda (27). Atgriezusies no Vācijas, piezvanīja uz uzziņu dienestu un atnāca uz Rīgas mošeju. Tagad viņa ir pieņēmusi jaunu vārdu - Džamila. Latviski tas nozīmē Skaistā. Arī Jekaterina (23), tagad Karima jeb Dāsnā, iegājusi mošejā ārzemēs - Londonā, ieinteresējusies par islāmu un Rīgas mošejas adresi atradusi Krievijas internetā. Starp citu, mājaslapā www.islam.ru pietiek izlasīt vienu teikumu par Allāhu un pravieti Muhamedu, ierakstīt lodziņā savu vārdu pie apgalvojuma "Es pieņemu islāmu!" un tad nospiest nākamo: "Slava Visaugstākajam, es esmu musulmanis!"Šīs interneta lapas apmeklētājs tik tiešām kļūst par musulmani - tā man apstiprina imams Māmūns. Džamilai šķiet, ka islāms pēc sava gara esot ļoti līdzīgs viņas agrākajai ticībai katolicismam, Karima agrāk esot bijusi pareizticīgā. Visbiežāk rīdzinieces, atnākot uz mošeju, jautājot par daudzsievību, un tad imams skaidrojot, ka musulmaņiem ir ļauts precēt četras sievas, tomēr labāk, ja tā ir tikai viena. Citas interesē, kāpēc islāms ir tik cietsirdīgs pret noziedzniekiem. Reiz imams jautājis kādai ziņkārīgajai, ko viņa darītu, ja kāds nozagtu smagā darbā sakrātu naudu, un viņa atbildēja - tādu nelieti iekaustīt būtu par maz. "Bet," triumfējoši smaida imams, "islāms nav tik cietsirdīgs, jo prasa tikai nocirst zaglim plaukstu."Šādi sodi joprojām tiek piemēroti musulmaņu teokrātiskajās valstīs, kur vara pilnībā vai galvenajās iestādēs pieder garīdzniecībai. Daudzi Rīgas musulmaņi, starp citu, uzskata par kļūdu baznīcas atdalīšanu no valsts kristīgajā Eiropā, ko tā piedzīvoja jau pirms gadu simteņiem. Tomēr tajā pašā laikā daudzi jaunie musulmaņi piekopj liberālākus tikumus: viena no musulmanēm stāsta, ka nelūdzas piecas reizes dienā, kā to prasa islāms (turklāt pirmā reize ir stundu pirms saullēkta). Cita atzīstas, ka nevairās iet uz kopējo pludmali, sauļoties un peldēties parastā peldkostīmā, kas islāmā ir aizliegts. Savu ticību vietējie musulmaņi gan ne vienmēr vēlas izrādīt. Karimai esot kāda paziņa, kurai darbavietā pietrūkstot drosmes kolēģiem atzīties, kādēļ viņa visu laiku valkā cepuri - musulmane nedrīkst staigāt ar neapsegtu galvu. Karima un Džamila laicīgajā dzīvē dzīvo ar saviem agrākajiem vārdiem, viena strādā par apģērbu dizaineri, otra par interjera dizaineri. Islāmā abas priecē kārtība un disciplīna. Kaut Džamilai saskaņā ar islāmu būtu jāapprecas ar musulmani, viņa tādu nesastapa un nesen apprecējās ar kristieti. Latvijā dzīvo aptuveni seši tūkstoši musulmaņu, visvairāk tatāru (aptuveni trīs tūkstoši) un azerbaidžāņu (ap pusotru tūkstoti). Lielos svētkos mošejā pulcējas ap septiņi simti. Mošejas vadība apgalvo, ka islāmu aizvien vairāk pieņemot arī latvieši un krievi - katru gadu ap simt cilvēku, kaut parasti vēlāk viņi mošeju regulāri neapmeklē. Ikdienā dievnamā iegriežas ap 20 cilvēku, piektdienās sapulcējas daži desmiti. Katrā ziņā Latvijai ir tālu līdz Rietumeiropai, kur no 1% musulmaņu 1950.gadā to skaits vairāk nekā četrkāršojies. Francijā pašlaik ir vislielākais musulmaņu īpatsvars Eiropā, jo gandrīz 10% iedzīvotāju ir izceļotāji no arābu valstīm. JAUTĀJUMI UN ATBILDES Rīgas mošejā, sasēduši lokā uz paklāja, vīri pēc dievkalpojuma pārrunā dažādas lietas. Čečens stāsta, cik lepns reiz bijis par Padomju Savienību un gribējis dienēt tās armijā, taču, kad sākās Čečenijas karš, viņš, vēl pusaudzis būdams, redzēja, kā krievu tanki apšaudīja autobusus ar mierīgajiem iedzīvotājiem. Uzņēmējs Zufars Zainullins (ap 50) ir dienējis padomju armijā. Kā bijušajam virsniekam viņam saprotamāka šķiet vienvadība islāmā, kur ir tikai viens nedalāms Dievs, nevis, piemēram, kristiešu noslēpumainais Trīsvienības jēdziens. Padomju Savienības sistēmu viņš neesot sapratis vispār, jo tā esot bijusi "kaut kāds neloģisku ideju savārstījums", turpretim islāms esot absolūti loģisks. Tagad Zufars ir Rīgas draudzes vecākais. "Iepērkoties lielveikalā, garām alkohola nodaļai paeju bez emocijām, cerot, ka kādreiz arī pārējā pasaulē izaugs līdz alkohola pilnīgai aizliegšanai.""Mums tāpat kā daudziem kristiešiem nepatīk redzēt ielās geju un lesbiešu demonstrācijas vai to, ka atveras jauns kazino vai priekamāja, striptīzbārs," piebilst citi, uzsverot, ka dažās musulmaņu valstīs homoseksuālisti tiek sodīti pat ar nāvessodu. Uz dzīvi Latvijā atbraukušie atceras, ka sākumā viņus bieži piekrāpa, jo bijuši pieraduši uzticēties cilvēkiem. Viņu tieksme idealizēt savu dzimteni ir saprotama, tomēr filozofijas doktors un Latvijas Universitātes lektors Valdis Tēraudkalns teic, ka ziņas par prostitūciju un kriminalitāti islāma valstīs ir skopas, jo vienkārši tiek noklusētas. Turklāt arī pašas islāma valstis ir ļoti dažādas, piemēram, Senegālā, kurā 92% no 11 miljoniem iedzīvotāju ir musulmaņi, prostitūcija legalizēta jau 1966.gadā. Rietumu valstīs tagad darbojas musulmaņu organizācijas, kas cīnās par seksuālo minoritāšu tiesībām, zina stāstīt V.Tēraudkalns. Vīri pārrunā arī pēdējās aktualitātes. Sudānietis secina: lai policists nenošautu kļūdas dēļ, kā tas notika ar nevasarīgi ģērbto brazīlieti Londonā, mūsdienu demokrātijā melnīgsnējie ļaudis nedrīkst ģērbties, neņemot vērā laika apstākļus. Starp mošejas viesiem, kas atnāk no ielas, gadās arī tādi, kuri grib pieņemt islāmu, lai cīnītos pret rietumu civilizāciju un tās vērtībām. "Tādus mēs nepieņemam," saka imams Māmūns. Pēc sprādzieniem Londonā viņš esot zvanījis britu raidstacijai BBC, lai nosodītu šos noziegumus. "Viņi ir kaut kādi nenormālie," piebilst draudzes priekšsēdētājs Zufars Zainullins un paskaidro, ka islāms atļauj karot, aizstāvot tēvzemi, nevis terora aktus pret mierīgiem iedzīvotājiem. Pēc Londonas sprādzieniem Rīgas mošejā esot viesojušies arī Latvijas specdienestu pārstāvji un ar draudzes vadību pārrunājuši gan to, kā viņiem klājas, gan interesējušies, vai viņiem esot zināmi kādi, kas islāma vārdā sludina vardarbību. "Mēs šo valsti mīlam un esam gatavi Latviju aizstāvēt," saka draudzes priekšsēdētājs Zufars. Tad, tēju dzerot, sarunas novirzās par to, cik tā garšīga. Azerbaidžānis zina teikt, ka vecas misiņa tējkannas ir vislabākās. Vēl vīri pļāpā par sadzīviskiem sīkumiem, šīsdienas saullēktu un dārza darbiem. Mierīgi. *** Musulmaņi Latvijā un Eiropā Rīgas musulmaņu mošejas draudzē lēš, ka Latvijā ir ap seši tūkstoši islāmticīgo, lai gan oficiālie reliģisko lietu pārvaldes apkopotie dati liecina, ka pērn reģistrēto musulmaņu skaits bija tikai 355. Kopumā Latvijā par ticīgiem sevi uzskata 1,3 miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa - 540 tūkstoši ir luterāņi. Tad seko katoļi - 395 tūkstoši un pareizticīgie - 350 tūkstoši. Vēl Latvijā reģistrēti 7635 vecticībnieki, 5170 draudzes Jaunā paaudze piekritēji, 452 Pestīšanas armijas piekritēji, 162 evaņģēliskie kristieši un 50 cilvēku, kas pieder reliģiskajai organizācijai Evaņģēliskie Mesijas sekotāji. Apvienotajā Eiropā no 455 miljoniem iedzīvotāju musulmaņi ir 20 miljoni jeb 4,4%. Ja Eiropas Savienībai nākotnē pievienosies Turcija, tad musulmaņu skaits palielināsies par 70 miljoniem. Pirms diviem gadiem musulmaņu skaits (žurnāla The Economist dati) dažās Eiropas valstīs bija šāds: Francijā - 7%, Zviedrijā - 4%, Vācijā - 3,4%, Beļģijā - 3,4%, Lielbritānijā - 2,7%, Nīderlandē - 2%, Dānijā - 2%, Norvēģijā - 1,6%, Itālijā - 1,4% un Spānijā - 1,1%.