Motociklu vasaras gaidās

Pārējie sērfo pa internetu lietotu un vislabāk «uzsistu» moču meklējumos. Rezerves daļas un remonts www un kredītkaršu ērā vairs nav problēma, bet Rietumos no sasista motocikla šķiras par mazu naudu. Risks, protams, ir, jo motocikls nav automobilis un tā saliekto rāmi pēc nopietnas avārijas vairs nevar un arī nav vērts taisnot. Tādējādi Rietumeiropā iecienīto vidusklases motociklu vietā mūsu tirgū rēgojas liela bedre, un gandrīz katram dīlerim ir pa motociklam, kas rotā veikalu jau otro sezonu. Tomēr piedāvājums tik un tā ir plašāks nekā agrāk, kaut arī uz vietas galvenokārt tiek turēti tie motocikli, par kuru pārdošanu tirgotāji ir pārliecināti. Motociklu mode ir nepastāvīga Motociklu tirgus Latvijā ir salīdzinoši jauns un pamazām izslimo bērnu kaites. Vispirms visiem vajadzēja čoperus (klasisko Harley Davidson kopijas vai līdzīgi motocikli ar motora skaņu, kas izskaidro anglisko nosaukumu chopper), jo motociklu klubos modē bija tieši tie. Taču jaunākās paaudzes uzņēmējiem un veiksminiekiem hromā mirdzošie motocikli vairs nešķita tik pievilcīgi, un interese pārsviedās uz superbaikiem. Ar ātrumu apsēsto pulks izauga vēl ātrāk nekā čoperistu, par ko liecina dalībnieku skaits motošosejas sacensībās. Tas arī izskaidro faktu, kāpēc lielāks noiets ir tieši 10 un vairāk tūkstošus latu vērtiem baikiem, kurus cenu lapās apzīmē arī Supersport vai Hyper Sport, nevis krietni lētākiem, mazāk ekstrēmiem un vieglāk savaldāmiem Sport Tourer, kuri «barojas» no superbaiku tehnikas, - ar tiem nebrauc sacīkstēs. Ražotāju vidū nav vienprātības, ko īsti nozīmē konkrēta motociklu klase, jo, piemēram, Ducati un Honda ar vārdu Supersport apzīmē pilnīgi atšķirīga stila motociklus. Uzskata, ka čoperi vairāk interesē 40 gadu slieksni sasniegušos un pārkāpušos, savukārt dažāda veida baiki vairāk tīk desmit gadus jaunākai publikai. Taču visur ir savi izņēmumi. Visjaunākie motociklisti brauc ar enduro un krosa motocikliem, bieži vien modeļiem bez ielas homologācijas, kurus atļauts lietot tikai slēgtās trasēs ārpus koplietošanas ceļiem - smilšu karjeros u.c. Pēdējā laikā parādās lielāka interese arī par naked tipa braucamajiem, kurus sauc vienkārši par ielas motocikliem. Šeit klasifikācija ir visai nosacīta, jo pa vidu iespraucas arī strītfaiteri (streetfighter), taču Yamaha atbilstošu motociklu sauc vienkārši par rodsteru. Šiem motocikliem ir viena kopēja īpašība: jaudīgs, parasti no superbaikiem aizgūts motors, agresīvs izskats un idejai atbilstoši nosaukumi - Ducati Monster, Suzuki Bandit, Yamaha Bulldog u.tml. Šie motocikli vidēji maksā ap 6000 latu un pat mazāk. Runājot motociklu pārdevēju vārdiem, pie mums vispirms pērk motociklu un pēc tam domā, kur ar to braukt. Līdz ar to Latvija vēl ir tālu no situācijas, kad motocikls kļūs par transporta līdzekli, nevis izpriecu vai sporta inventāru. Mūžīgā cīņa: japāņi pret itāļiem Neatkarīgi no tā, vai runa ir par jauniem vai lietotiem motocikliem, populārākās joprojām ir japāņu markas. Tradicionāli stipra Latvijā ir Honda, kurai tagad ir četri dīleri, taču 2002.gadā labāk veicās Kawasaki, un nekur tālu nav arī Yamaha. Katram no ražotājiem ir viens vai vairāki izteikti spēcīgi modeļi, uz kuriem arī turas to prestižs, turklāt Honda ir izteikts līderis arī pasaules mērogā. Japāņiem visasākā konkurence ir tieši superbaiku klasē, kur arī ir visaugstākās cenas izmantoto materiālu un tehnoloģiju dēļ. Patlaban ražotājiem gandrīz jau izdevies sasniegt attiecību 1 kg pret vienu zirgspēku (Suzuki GSX R-1000), un superbaiku dinamika ir vienkārši šausminoša - mazāk nekā trīs sekundes līdz 100 km/h. Dažkārt motociklu pircēji kļūdaini iedomājas, ka tas ir ekonomiskāks par automobili. Pēc SIA Solo Race darbinieku aprēķiniem, braucot ar pilnu gāzi, superbaika bāka būs tukša pēc 16 minūtēm! Tiesa, tas gan notiks aptuveni 90 km no izbraukšanas vietas... Ņemot vērā motopasaules specifiku, ir dīvaini izdzirdēt, ka mūsu pircējs vēl arvien ir diezgan neizglītots un galvenā motocikla izvēlē ir joprojām cena. Pat ja divi motocikli atrodas vienā klasē un tiem ir vienāda tilpuma motors, tie nekad nebūs vienādi, jo atšķiras pat pēc skaņas. Runājot par to, jaunu skaņu mūsu motociklu tirgū ienes itāļu motocikli. Jau vairākus gadus zināmajai Cagiva (SIA Valinta) pievienojušies arī Ducati (Ducati Rīga) un Aprilia (Motofavorīts). Itāļu motociklu trumpis ir dizains, kāds japāņiem vai nu vienkārši nav pa spēkam, vai nav saprotams. Tehnoloģijas tiek slīpētas sacīkšu trasēs, divcilindru motora skaņa ir pavisam atšķirīga, it īpaši Ducati, kura par desmodrosmisko dēvētais gāzu sadales mehānisms ļauj iztikt bez vārstu atsperēm un attiecīgi arī bez apgriezienu ierobežotāja. Neraugoties uz bezkomompromisu produkcijas koncepciju, Ducati ir pirmais, kam izdevies uzbūvēt universālu motociklu, kas pēc idejas nedaudz atbilst sport-utility automobilim. Ducati Multistrada apvienota superbaika braukšanas sajūta un enduro motocikla ērtības, sēdpozīcija un arī braukšanas spējas pa nelīdzenu ceļu. Taču ar kaut ko citiem neraksturīgu var palielīties katrs motociklu ražotājs, piemēram, Aprilia RSV Mille Tuono izskatās tik nikna, ka nedaudz nobāl pat Yamaha V Max, kas ir viens no agresīvākajiem motocikliem. *** Līzings ir piesardzīgs Jauna motocikla iegāde prasa nopietnus ieguldījumus, un iespējas iegādāties kāroto raķeti uz līzinga ir ierobežotas. Motofavorīts nesen sācis sadarbību ar Hanza līzingu, ļaujot iegādāties jaunu motociklu ar 30% sākotnēju iemaksu uz trijiem gadiem ar sadārdzinājumu aptuveni 9% gadā. Viens no Yamaha dīleriem piedāvā šādu iespēju kopā ar līzinga firmu Nordea. Ducati Rīga piedāvā tikai 2500 latu līzingu, pārējā summa jāsamaksā uzreiz. Vēl jāņem vērā, ka motociklam ir dārga brīvprātīgā apdrošināšana: 12-15% no vērtības, bet ne zemāk par 8%.