Multiplā skleroze - izkaisīta laikā un ķermenī

Šīs slimības izcelsme pilnībā nav noskaidrota, radikāla vakcīna nav atrasta. Uz ielām, veikalos un sabiedriskās iestādēs joprojām nav nodrošināta pārvietošanās cilvēkiem ratiņos, bet mediķi apgalvo, ka attieksme multiplās sklerozes jomā Latvijā pēdējos gados ir mainījusies. Tendence - maksimāla atklātība gan pret pacientu, gan viņa radiniekiem. Lai arī Latvijas slimniekiem un slimokasēm vēl nav pa kabatai modernākie rietumu medicīnas sasniegumi, kas daudzos gadījumos būtiski ļauj uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, ir parādījušās jaunas diagnostikas iespējas un ārstniecības metodes, tālab mediķi neiesaka pētīt vecus literatūras avotos, kā arī izmisumā meklēt brīnumārstus, tautas medicīnas līdzekļus un eksperimentēt ar netradicionālām ārstniecības metodēm. Kopš 1995.gada novembra Latvijas Neirologu asociācijas paspārnē darbojas multiplās sklerozes izpētes grupa, kurā ir 33 Latvijas neirologi. 1995.gadā nodibināta multiplās sklerozes asociācija. 1996.gada novembrī Latvijas Jūras medicīnas centra Vecmīlgrāvja slimnīcas neiroloģijas nodaļā atvērts Multiplās sklerozes centrs, kur ar neirologa nosūtījumu cilvēki var griezties gan precīzas diagnozes saņemšanai, gan slimības saasinājumu gadījumos. Rašanās un norise - tikai minējumi «Lai arī Latvijas medicīna sliecas pāriet uz rietumu terminoloģiju - multiplā skleroze (multiple sclerosis), tomēr šīs slimības otrs, no krievu valodas aizgūtais nosaukums «izkaisītā skleroze» (rassejannij skļeroz) ir pat precīzāks,» stāsta Multiplās sklerozes centra vadītāja Maija Mētra. «Multiplā skleroze tiešām ir izkaisīta vietā un laikā. Dažādās nervu sistēmas vietās - sākot no galvas smadzenēm līdz muguras smadzeņu bojājumiem, un dažādos laikos rodas arvien jauni sklerozes perēklīši, atkailinātas nervu šķiedras. Šo slimību gan nedrīkst jaukt ar asinsvadu sklerozi, kas saistīta ar tauku vielmaiņu.» Zinātniskiem pētījumiem katru gadu tiek tērēti miljoniem dolāru, bet neviens nav konkrēti pateicis, kas ir primārais slimības izsaucējs - vai tas ir vairāku faktoru rezultāts vai viens konkrēts faktors. Versijas par multiplās sklerozes izcelsmi Iespējams, ka slimību izsauc kāds agrā bērnībā pārciests vīruss, kas gadiem ilgi atradies nervu sistēmā un aktivizējies nelabvēlīgu apstākļu dēļ. Iespējams, ka tieksmi saslimt ar šo slimību rada kāds defektīvs gēns. Lai gan reti, bet ir fiksēti gadījumi, kad slimība parādījusies dvīņiem, arī mātei un bērniem. Slimība sākas jaunībā Pirmās multiplās sklerozes pazīmes visbiežāk tiek novērotas 18 līdz 30 gadu veciem cilvēkiem. Sievietes slimo vairāk nekā vīrieši (Latvijā - aptuveni 3 pret 1). Provocējoši faktori - aborti, grūtniecība, slimības, kas novājina organisma imūnsistēmu. Jaundzimušajiem šī slimība nav konstatēta. Pats agrākais aprakstītais slimnieka vecums ir 12 gadi. Latvijā jaunākajiem multiplās sklerozes pacientiem ir 14 un 15, vecākajam - 57 gadi. Slimnieku daudzumu ietekmē ģeogrāfiskais novietojums - visvairāk tā piemeklē Amerikā un Eiropā dzīvojošos. Arī Latvija ir nelabvēlīgā vai augsta riska zonā, kur uz 100 000 iedzīvotājiem ir 47-50 multiplās sklerozes slimnieki. Katru gadu tiek reģistrēti 40-50 jauni gadījumi. «Interesanti, ka melnās rases pārstāvji, kas Āfrikā neslimo, atrodoties Amerikā, saslimst tāpat kā baltie,» - tā Maija Mētra. Diagnostika un ārstēšana Ļoti svarīga ir agrīna slimības diagnostika: jo agrīnāk tā ir atklāta, jo labāki rezultāti ārstēšanai, saglabājas darbspējas, reproduktīvās spējas, attālinās invaliditātes rašanās. Pirms modernākās multiplās sklerozes diagnostikas metodes - magnētiskās rezonanses - ēras 20-30% gadījumu šī slimība tika atzīta kļūdaini. Daudzu nervu sistēmas slimību izpausmes un neiroinfekciju sekas ir tai lī-dzīgas, tāpēc vēl tagad mediķiem gadās sastapt slimniekus, ko patiesībā skārusi cita vaina. Patlaban Latvijas iedzīvotājiem noteikt precīzu multiplās sklerozes diagnozi iespējams ar speciāliem imunuloģiskiem testiem, kā arī muguras smadzeņu šķidruma analīzēm, neirookulista, neirolora, psihologa, psihoterapeita, urologa slēdzieniem un Tallinas Magnētiskās rezonanses centrā veiktajiem izmeklējumiem, bet novembra sākumā darbu sāks magnētiskais rezonators Rīgā, 7.klīniskajā slimnīcā. Latvijas Jūras medicīnas centrā ir 15 tā saucamās multiplās sklerozes diagnostiskās gultas. Centra ambulancē (tālrunis Rīgā 340349) ar neirologa nosūtījumu pieņem uz konsultācijām cilvēkus no visas Latvijas. Noteikt diagnozi ir viena lieta. Cita - šī slimība ir ļoti sav-dabīga. Ārstēšanas kurss jānosaka individuāli katram pacientam. «Latvijā slimnieki tiek ārstēti pēc tādas pašas metodikas kā visur pasaulē,» apgalvo AML P.Stradiņa slimnīcas neiroloģijas nodaļas ārsts Andrejs Millers. Starp slimības paasinājumiem medikamenti nav jālieto katru dienu. Pietiek ar zivju eļļu, A, B C un E vitamīnu kursu. Tiesa gan, Latvijā pacientiem, kam ir bieži saslimšanas paasinājumi, nevar lietot modernos, bet dārgos preparātus, piemēram, interferonu 1 B (gadu ilgs kurss vienam slimniekam maksā 13 000 USD) un interferonu 1A, kas apturētu slimības tālāko progresēšanu un samazinātu paasinājumu biežumu par 30-40%. «Šie preparāti jālieto divus gadus, summas ir milzīgas, Latvijā pašreiz nav iespējams slimniekus nodrošināt ar tādu ārstēšanu. Pasaulē šo terapiju izmanto apmēram 400 000 cilvēkiem, to apmaksā apdrošināšanas kompānijas, slimokases. Cerams, ka tā ir arī mūsu nākotne,» turpina A.Millers. Par ārstēšanu Multiplās sklerozes centrā pacientiem nav jāmaksā, bet šeit nevar palikt gadiem ilgi: pēc 10-12 dienām ar speciālistu slēdzienu, precizētu diagnozi un rekomendācijām viņi tiek sūtīti atpakaļ uz dzīvesvietām un tikai saasinājumu gadījumā ar neirologa nosūtījumu uzņemti atpakaļ. Tuvākajā nākotnē valsts rehabilitācijas centrā Vaivari un sanatorijā Jaunķemeri daļai slimnieku plānots sniegt reahabilitācijas terapiju. No šā gada janvāra neirologu komanda sākusi apsekot gulošos slimniekus mājās, dodot padomus, kā uzvesties, kā vingrot, kā uzlabot savu dzīvi, vajadzības gadījumā pirmajam periodam izsniedzot bezmaksas medikamentus. Tiek kontrolēta arī multiplās sklerozes slimnieču grūtniecība. Dzīves režīms «Pašlaik uzskaitē ir ļoti daudz pacientu, kas ir studenti, un apkārtējie pat nezina par viņu slimību. Grūti pateikt, cik ātri katrs cilvēks nonāks līdz invaliditātei un darbspēju zudumam. Invaliditāti ar multiplās sklerozes diagnozi saņemt nav grūti, taču, ja nestrādā smagu darbu, tā daudzos gadījumos nav nepieciešama. Darba devējiem šādus cilvēkus nav nekāda iemesla atlaist. Viņi vairumā gadījumu ļoti grib strādāt un saglabāt savu sociālo stāvokli. Viņi spēj pielāgoties savai slimībai, ja vien darba devēji un tuvinieki viņus morāli atbalsta,» rezumē M.Mētra. Simptomi un slimības gaita Multiplā skleroze bieži sākas redzes nerva šķiedrās un izpaužas kā miglaina redze vienai acij, kas ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem. Pirmais simptoms var būt urīna saturēšanas grūtības. Procesam parādoties citos audos, piemēram, smadzenītēs, sākas kustību koordinācijas traucējumi, paralīzes, īpatnējas tirpšanas sajūtas, pārejošs locekļu vājums. Simptomi ir ļoti mainīgi, uzliesmojumi mijas ar remisijām (miera periodiem). Katrs jauns slimības paasinājums izsauc jaunas izmaiņas nervu sistēmā un attiecīgi - jaunus simptomus. Tie ar gadiem kombinējas, radot stabilus neiroloģiskus traucējumus. Visbiežāk - redzes pasliktināšanos, dubultošanos, līdzsvara, kustību koordinācijas traucējumus. Var būt jušanas traucējumi, locekļu vājums, stīvums, gaitas izmaiņas. 1/3 pacientu novērojamas slimības formas, kas pakāpeniski progresē. Dažu gadu laikā viņi kļūst par invalīdiem, ir atkarīgi no ratiņiem vai paliek uz gultas. Taču, ja slimību pareizi «vada», viņi var nodzīvot vēl ilgi. Slimības gaita un forma ir ļoti individuāla. Var būt, ka slimība progresē lēni, ir tikai viens paasinājums, nākamais seko tikai pēc gadiem desmit, būtiski neietekmējot cilvēka darbspējas un mūža ilgumu. Multiplā skleroze pati par sevi nav cilvēku nāves cēlonis. Slimnieki mirst no komplikācijām: izgulējumiem, nieru, urīnceļu iekaisumiem un citām slimībām. Mediķu ieteikumi slimniekiem Jāatsakās no smēķēšanas, alkohola, stipras kafijas. Nav vēlama badošanās, nezināmu medikamentu, tautas medicīnas līdzekļu lietošana, trekni ēdieni. Jāēd svaigi produkti: salāti, augļi, dārzeņus, pētersīļi. Gaļu 80% gadījumu vēlams aizstāt ar zivīm. Nav vēlama ne fiziska, ne garīga piepūle: jāstrādā un jākustas tikai līdz pirmajām noguruma pazīmēm. Jāatrod laiks, kad pagulēt diendusu, nedrīkst strādāt naktsmaiņas, paļauties stresam. Nedrīkst iet karstās vannās un pirtīs, pārkarst pie plīts. Nedrīkst mainīt klimatu pat Latvijas robežās - pārejot no kontinentālā uz piejūras. Jāizvairās no vīrusiem un sezonas infekcijām. Ieteicami vingrojumi, vēsas peldes un dušas, trenažieri. Jādzīvo pilnvērtīga dzīve. No slimības nevajag kautrēties, pēc iespējas vairāk jākontaktējas ar cilvēkiem, jāiet ārā no mājas.