Mūsdienu Mona Liza

Galveno Elīza ir pataupījusi intrigai. Modes mākslinieks, kurš uz ekrāna piedalās žurnāla Elle fotosesijā, ir Elīzas bijušais boss tunisiešu izcelsmes francūzis Azedīns Alaia. Man režisora Džūljena Šnābela psiholoģiski smagais kinodarbs ir pakutinājis nervus, bet Elīzai izšļācis pozitīvu emociju straumi: līdz sāpēm pazīstamā franču valoda, kadrā Parīzes šovrūms, kur viņa ir strādājusi. SĀK KĀ AU PAIR "Tu tiešām nezini, kas ir šovrūms?" Elīza nespēj noticēt un metas skaidrot. "Grupa cilvēku, kuri rūpējas, lai visi pasaules butiki, kas pārdod tavu brendu, atbrauc pie tevis un izvēlas modeļus. Jāpieņem pasūtījums, jāpieraksta ejošie izmēri. Jāpasaka, lai divi konkurējoši butiki nepaņem vienādus modeļus. Tas, vai, piemēram, šis fuksijzaļais džemperis būs veikalā nākamajā sezonā, būs atkarīgs no tā, vai es to būšu labi pārdevusi." Elīza, kuras e-pasta adresē vēl aizķērusies pirms vairākiem gadiem izvēlētā vārdu spēle "monaeliza", patiešām ir biznesa sieviete ar visu no tā izrietošo. Spītīgi uzrauts deguntiņš, neuzkrītoša kosmētika, gaumīgs manikīrs. Melnā, lakoniskā džempera līniju zem Double Coffee galda tomēr turpina īsi svārki drosmīgās, spilgtās strīpās. Pēc mūsu sarunas, izejot no kafejnīcas, tās nosegs laba piegriezuma mētelis. "Kāpēc par mani tāda interese?" viņa bez aplinkiem jautā. Un pati ir gatava atbildēt. "Vai tādēļ, ka citi paliek ārzemēs, bet es izvēlos atgriezties Latvijā?" Elīza nule kļuvusi par zīmolu menedžeri, profesionāļu žargonā baieri, Rīgas augstās modes salonā Plaza Boutique. Nu viņa ir tā, kam jādodas uz šovrūmiem iztaustīt drēbi. Komunikabla, taču ļoti uzmanīga - ir skaidrs, ka šī meitene neļaus sevi aptīt ap pirkstu. "Vai to tā vienkārši var pierakstīt?" Elīza, mirkli pēc apsveicināšanās draudzīgi piedāvājusi pāriet uz tu, ar patiesām šausmām skatās, kā kustinu pildspalvu virs piezīmju bloknota rūtiņu lapām. Uzzinājusi, ka intervija būs apraksts, ne 100% sarunas atšifrējums, viņa pati sāk salikt akcentus. Lai nebraucu par dziļu privātajā dzīvē - arī attiecībās ar vecākiem Ingrīdu un Aivaru Drāzniekiem -, lai "Sindarellas stāstu", kā Elīza klasificē pirmo Francijā pavadīto gadu un sadzīviskās grūtības, ar kādām bija jāsaskaras visā emigrācijas laikā, neizceļu priekšplānā. "Francijas sakarā nozīmīgākais ir mana profesionālā izglītība," viņa vēl atgādina pēc intervijas. Leģendāras modes mākslinieces un pazīstama fotogrāfa meitu Eiropa negaidīja ar mandeļu kūkām. Pabeigusi humanitāro ģimnāziju, 2001.gadā Elīza uz Franciju devās au pair statusā. Bija piepildījies kāds sapnis: 16 gados ar draudzenēm autobusā izbraukusi zelta loku - Parīze, Monako, Kannas -, viņa pirms atpakaļceļa meta monētas uz atgriešanos. Pēc nieka trim gadiem Rīgas jaunkundze ar vairākos koferos sabāztām stilīgām drēbēm, kādās, viņasprāt, būtu jāģērbjas Francijā, un uz pieres atstumtām Versache saulesbrillēm atjēdzās privātmāju rajonā bezpersoniskā Parīzes priekšpilsētā cita citai līdzīgu lego ēku ielenkumā. Trīs bērni, auklīte no bijušās PSRS, vecākiem stabils darbs lielā koncernā (Elīzas gadījumā - L'Oreal un Renault) - šādu modeli varēja attiecināt uz lielu daļu apkārtējo ģimeņu. "Viena skola, viena bulanžērija1, nekā no Parīzes dzīves - ne skaņu, ne bomžu, ne tusiņu. Lai arī vecāki saka, ka tu viņu bērniem esi kā māsa, tu zini, ka nē - tu esi tikai aukle, tiek skaitīts, cik tu noēd..." Elīzas stāstītais galīgi nesakrīt ar priekšstatiem par franču plašo dvēseli. Ierindas cilvēku dzīvē nav ne smakas no Seksa un lielpilsētas Francijas sērijas vēriena, kur tiek pasūtīts foie gras2 un plūst šampanietis. Elīzai kā zvīņas nokritušas no acīm. Franči var būt tieši tādi, kādus tos parodē vietējo televīziju komēdijās: iet uz ballītēm, lai sātīgi iestiprinātos, un līdzi nesto lētā vīna pudeli nemanāmi iebīda starp dārgajām. MODE IR MODĒ Rīgas visatļautību iepazinusī Elīza būtu kritusi pamatīgā depresijā, ja vien reizē ar viņu Francijā tādā pašā statusā nebūtu ieradušās divas draudzenes. Brīvdienās, satiekoties ar viņām, dzīve šķitusi skaista: "Jē, prom no Rīgas, no uzmanības, kas tev kā slavenās Ingrīdas un Aivara meitai prasa noteiktu uzvedību!" Elīzas acīs sāk lēkāt velniņi. Viņa saņēmusies. Deviņgadīgais un četrgadīgais auklējamie smējušies, ka Francijas Kultūras centra kursos valodu apgrābstījusī auklīte, piemēram, nevar izrunāt elementāro pommes de terre3 un vakaros pirms gulētiešanas viņa atkārtojusi jaunos vārdiņus, virknējusi frāzes, ko lietot, uzrunājot bērnus. Pēc astoņiem mēnešiem dabūjusi au pair darbu Parīzes centrā pie tolaik pasaules 30. labākā tenisista Olivjē Deletra divām meitām, viņa varēja uzelpot. Rīgas Modeļu nama gaiteņos staigāt mācījusies Elīza, nepilnu gadu vēlāk atgriezusies Latvijā, augstskolā Turība sāka studēt uzņēmējdarbības vadību. Mūžīgajam jautājumam - nu, ko darīsi, iesi mammas pēdās? - tomēr nebija pielikts punkts. Pēc diviem gadiem brīvdienās viņa mēnesi pavadīja Eiropas vecākās modes augstskolas Esmod International vasaras kursos tērpu dizaineriem. Meiteni, kura zīmēšanu pazina tikai no mammas skicēm un nepabeigtiem lietišķās mākslas vidusskolas sagatavošanas kursiem, mācību beigās gaidīja nopietna saruna. "Atbraucu no Francijas ar profesoru ieteikumiem. Viņi apgalvoja, ka man ir baigais talants, teica, lai cenšos nepretoties gēniem," atceras Elīza. Šīs uzslavas komplektā ar jūtām pret kādu Parīzē sastaptu cilvēku bija jaudīgs ierocis, ar kuru, izejot cauri jebkuram mūrim, meklēt studiju iespējas Francijā. Elīza, ceļot galdā svaigi izstrādātu biznesa plānu par Latvijas cietumnieču iesaistīšanu apģērbu industrijā, bija gatava meklēt Eiropas finansējumu, kad pēkšņi vairs ne par ko nebija jācīnās. Francijas vēstniecība Latvijā, kuras piešķīrumos prioritāte nebija viņas izvēlētais studiju virziens, saņēma kādas eksakto zinātņu stipendiātes atteikumu un varēja vakanci piedāvāt Elīzai."Mode ir modē," Elīzas izvēle tomēr nebija mirkļa kaprīze. "Skaistumkopšanas salons vai butiks - ja ir nauda, var nopirkt jebkuru biznesu. Taču, lai to attīstītu vai vadītu, vajadzīgas smadzenes.""Latvijā nav daudz cilvēku ar manu izglītību," viņa var lepni paziņot pēc bakalaura grāda iegūšanas uzreiz divās Parīzes skolās: jau pieminētajā Esmod International izstudēts modes dizains, mārketings un preču izvietojums veikalā, Arts & Metiers - modes uzņēmuma vadība. Otrās, valsts augstskolas programmā bijušas pat prakses Chanel modes nama darbnīcā. VIENALDZĪGĀ PILSĒTA Kā viens cilvēks pāris gados var paspēt tik daudz, nobrīnos, kad Elīza piemin savas Francijas darbavietas: viesmīle Costes restorānos, pārdevēja veikalā Zadig&Voltaire un visbeidzot Dsquared2 un Azedīna Alaias šovrūmos. Viesstudente nemaz nevarēja atļauties nestrādāt: stipendija studiju maksu un dzīvošanu sedza tikai daļēji. Arī Elīza saskārās ar fenomenu, ka ārzemniekiem dzīvokļus Parīzē atrast ir neticami grūti. Namīpašnieki negrib izīrēt tos svešiniekiem, jo šīs valsts likumdošana ir lojāla īrniekiem: tā gadiem ilgi neļauj izlikt uz ielas nemaksātājus. Lai pierādītu finansiālo patstāvību, latviete pa ķērienam turēja Hansabankas izdrukas, kas demonstrēja naudas plūsmu viņas kontā. Elīzas pēdējais miteklis, ar draugu palīdzību atrastā 16 kvadrātmetru kabatiņa netālu no Eifeļa torņa, maksāja 1000 eiro mēnesī. "Parīzē viss notika ar prasīšanu, kontaktiem, būšanu priecīgai, smukai, smaržīgai," Elīza savelk lūpas. "Smaidi, bet kas ir aiz tā smaida... Jā, esmu dzīvespriecīga, smaidīgs zaķis - man tad vēl bija gari, blondi mati. Ābolu vaigi, kas mums daudziem te ir, frančiem arī liekas tik šarmanti!" viņa atkal ir nebēdīga. Pat lielais boss Azedīns Alaia nav varējis nociesties, no mugurpuses nepakutinājis palīdzi. "Pie viena galda ar Diora rotu dizaineri Viktoriju Kasteleu... vai Maria Luisa galveno baieri... Lafayettes, Colette, Browns, Harvey Nicols," Elīzas mutē zib ārzemju veikalu nosaukumi, ar kuriem viņa sadarbojusies. "Šausmīga nostalģija," viņa nopūšas. "Eju garām kādam skatlogam - tie ir zābaki, ko es šovrūmā pārdevu!""Pirmais redzi preci, kuras vēl nevienam nav, redzi, kas būs modē, ko cilvēki valkās pēc gada (patlaban butiki jau izvēlas nākamās ziemas kolekcijas), redzi materiālu kvalitāti (audumus izvēlas jau divus gadus uz priekšu) , detaļas, aksesuārus, iepirkuma cenu, salīdzini, kāds uzcenojums ir veikalā," viņa gremdējas modes virtuves atmiņās. Skola pabeigta, ir iespēja kļūt par Alias zīmola starptautisko pārdošanas menedžeri, taču nav iespējams saņemt darba atļauju, kas nozīmētu solīdu algu un nomaksātus nodokļus. "Neviens tevi tur negrib, un nevienam tu neesi vajadzīga," Elīzas teiktais ir pretstats daudzās citās intervijās dzirdētajam par pasaules metropoļu iespējām. "Pa dienu šovrūms, pa nakti - restorāni. Dzīvo Parīzē - Eifelis, ugunis, tilti, romantika, vīns... Taču pēc četriem gadiem to visu jau zini no galvas. Tas kļūst par leļļu teātri. Tev joprojām visu laiku sevi jāpierāda, jācīnās. Viens nepareizs solis, un vari nokļūt sazin kur. Tad sāc domāt: varbūt vajadzētu būt atklātai pret sevi - es varu dzīvot Rīgā, un tā pat ir daudz labāk." Modes māksliniece Ingrīda Drāzniece, kura pati ir biznesā - kopā ar Elīzas māsu Ievu izveidojušas aģentūru Konu, kas izstrādā uzņēmumu dizainu (apģērbs, krāsas, vizītkarte) -, jaunākās meitas lēmumu pārdzīvojusi. "Viņai būtu gribējies, lai es censtos līdz galam," saka Elīza. "Taču 25 gadu vecumā cilvēks jau sāk domāt par stabilitāti. Atgriezos kā pazudušais dēls. Parīze ir bijusi mana labākā dzīves skola. Ja vēlreiz vajadzētu, es darītu tāpat." ZARA UN REALITĀTE Pēc tāda vāveres riteņa kā Parīzē būtu grūti sēdēt mājās, nosaka Elīza. Vēl pirms Plaza Boutique, kura piedāvājumā vīd viņai pazīstamie zīmoli Yves Saint Laurent, Cristian Dior, Gucci, Bottega, Veneta, mana sarunu biedrene nepilnu gadu bija veikalu tīkla Zara vadītājas vietniece Latvijā. "Pēc augstās modes - širpotrebs4?" kaut pati Zaras jaciņā ģērbusies, esmu sākusi lietot nozares leksiku. "Jā, Zara skaitās trow away fashion5. Zaras soma nekad nebūs vintage6, ko nodot savai meitai," piekrīt Elīza. "Bet tas ir brends, ko es pati pērku. Neesmu gatava atdot visu algu par vienu kleitu, kā tas bija agrāk, kad bija pieejams tikai Otto žurnāls, kāda veca Elle vai Marie Claire." Zara, kas, starp citu, arī kopē augsto modi, viņai pašai bijusi pazīstama jau krietni pirms ienākšanas Latvijas tirgū. "Šis uzņēmums ir iekļauts visās biznesa vadības maģistra programmās kā jebkura modes biznesa modelis. Tam ir ap 3000 butiku visā pasaulē," stāsta Elīza. "Turklāt man tā ir laba pieredze. Latvijā ir daudz vieglāk kāpt pa karjeras kāpnēm. Parīzē 24 gadu vecumā ar pirmo piegājienu es nekad nebūtu kļuvusi par liela veikala vadītāja vietnieci." Zaras periods pilnasinīgi atgriezis Elīzu Latvijas realitātē. Piemēram, meitene grib pirkt džinsus par 34 latiem 90 santīmiem, bet puisis saka: "Muļķe, tirgū Armani ir par 19!""Cilvēki joprojām nesaprot, kas ir feiks7, kas - mode," konstatē eksperte. Pēc viņas vērotā, masu mediji nav pārstājuši veidot stereotipus par šakāļveida strīpās krāsotu matu skaistumu un to, ka cilvēkiem ar konkrētu miesas būvi noteikti nepiestāvēs tas, tas vai tas. Elīza turpina analizēt sabiedrību, tāpat kā viņa to darīja Francijā, kad vaļasbrīži pagāja, vienatnē dzerot kafiju ielas malas restorānos. Viņa negrib šīs nācijas ģērbšanās stilu glorificēt - lai arī par veidiem, kādos franči spēj apsiet šalli, varētu uzrakstīt grāmatu, lielākā tautas daļa joprojām staigā krosenēs un džinsos. Latvijā uzaugusī sieviete saprot, kāpēc Rīgā uz ielām nemana kundzes ar Chanel lūpu krāsu un vintage somiņām, kurām dzīve nav beigusies ar neveiksmīgu laulību un došanos pensijā. Taču viņa gribētu apkārt redzēt mazāk spīguļotu un vizuļotu demonstrāciju, ka tev ir nauda, vairāk cilvēku ar aristokrātisku gaumi. Lai labi izskatītos, nav jābūt bagātam. Elīza cer, ka varēs ietekmēt publikas izvēli, kādu dienu atverot pati savu butiku. Patiesībā viņa jau tagad jūtas tā, it kā tas viņai būtu. Veikalos, kuros strādāts, parasti labi tiek pārdots tas, kas patīk pašai. Bet, ja kaut kas sabojā garastāvokli, vajag atcerēties Franciju. "Es, mazā latviete Elīzīte, Parīzē jūtos kā pīle ūdenī. Ja gribu, varu aizbraukt uz Parīzi noraut jumtu. Latvijā nevar noraut jumtu," viņa piemiedz ar aci. 1boulangerie - maiznīca. Franču val. 2zosu aknu pastēte - franču val. 3kartupeļi - franču val. 4plaša patēriņa preces - krievu val. 5izmetamā mode - angļu val. 6augstas kvalitātes, antīks - angļu val. 7fake - pakaļdarinājums, viltojums. Angļu val.