Mūsu pirmrindnieki

Misticisma cienītājiem gana labs varētu būt arī no abām pusēm lasāmais 2002. gads. Nākamajā tūkstošgadē cilvēci sagaida ne tikai svētki, bet arī daudz kas tāds, no kā neizbēgt pat tad, ja izliksimies, ka uz mums tas neattiecas. Dienas lasītāji ir pārsteidzoši strādīgi. Pat tik ļoti, ka nākamajā gadsimtā viņu darbīgums var kļūt neveselīgs. Ar ko saslimsiet nākamajā gadsimtā? Ar darbaholismu 33% Ar sklerozi 27% Ar infarktu 13% Ar gremošanas traucējumiem 12% Ar alkoholismu 2% Ar kādu seksuāli transmisīvo slimību1% Nav atbildes 12% Aptaujas dati liecina, ka darbaholisms būs jaunās paaudzes kulta slimība. Infarkta un sklerozes draudus par aktuālākiem uzskata vecāka gadagājuma cilvēki. Lauku iedzīvotāji biežāk pieļauj iespēju, ka viņiem būs problēmas ar gremošanu. Vīrieši veselības jautājumus acīmredzot uztver sāpīgāk, jo tieši viņi biežāk nekā sievietes izvairījās sniegt atbildi. Atšķirībā no pārējās pasaules Dienas lasītāju vairākums ir pārliecināti, ka seksuāli transmisīvās slimības viņiem nav bīstamas. Par to, ka latvieši spēj mīlēties ļoti piesardzīgi, liecina arī demogrāfiskā situācija. Šoreiz Jaungada aptaujā noskaidrojām Dienas lasītāju prognozes, kā nākamajā tūkstošgadē mainīsies gan cilvēki kopumā, gan viņi personīgi. Kopumā optimisms dominē pār pesimismu. Iespējai, ka cilvēki kļūs labāki, biežāk tic laukos dzīvojošie. Savukārt jauniešu vidū vairāk ir pesimistu. Uz izmaiņām īpaši necer gados vecāki lasītāji un sievietes. Pēdējie šo to zina par cilvēkiem. Kā jaunajā tūkstošgadē mainīsies cilvēki? Nemainīsies 42% Kļūs labāki 39% Kļūs ļaunāki 19% Sarežģītāk ir interpretēt to, kāpēc tik daudzi lasītāji ir pārliecināti, ka nākošajā tūkstošgadē viņi kļūs labāki. Kas gan viņiem traucē to darīt jau tagad? Ja ideja kļūt labākiem Dienas lasītājiem ir ne tikai jauna, bet arī patiesa, tad nākamais gadu tūkstotis mums solās būt saulains. Kā liecina mūsu aptaujas dati, atklāsme biežāk ir skārusi gados jaunākos cilvēkus un sievietes. Sevišķi laba vide labestības plašākai izplatībai ir laukos. Kā jaunajā tūkstošgadē mainīsieties jūs? Nemainīsieties 50% Kļūsiet labāks/a 45% Kļūsiet ļaunāks/a 3% Nav atbildes 2% Visu līdzšinējo vēsturi ir pavadījuši pastāvīgi kari, konflikti, skandāli, katastrofas. Lai arī līdzšinējā pieredze ir negatīva, vairākums Dienas aptaujāto joprojām saglabā optimismu un uzskata, ka uz šīs planētas tomēr ir iespējams nodrošināt mieru un draudzību. Lielākā daļa no viņiem ir pārliecināti, ka to spēs paveikt kultūra. Gados vecākie aptaujas dalībnieki savas cerības biežāk saista ar izglītību. Mieru un draudzību uz šīs planētas nodrošinās Kultūra 28% Izglītība 24% Globāla katastrofa 11% Reliģija 10% Nevalstiskās organizācijas 2% Nekas 24% Zīmīgi, ka gandrīz vienādu balsu skaitu ieguva globālās katastrofas un reliģijas teorijas. Kaut arī teorijām ir ievērojamas atšķirības, tomēr abas tās vieno ne pārāk liela ticība cilvēku saprāta spējām. Aptaujātie diezgan skeptiski ir raudzījušies uz nevalstisko organizāciju iespējamo lomu saticības iedibināšanā. Ievērojams aptaujāto skaits tomēr uzskata, ka mūsu planētas iedzīvotājiem nav lemts dzīvot mierā un draudzībā. Biežāk par neiespējamību nākotnē izvairīties no ķildām izteicās gados jaunākie lasītāji. Kā satraucošākās tūkstošgades ķibeles visbiežāk tika pieminēti abi Pasaules kari (105 vēstules) un 1917.gada revolūcija Krievijā un ar to saistītais komunistiskais režīms (43 vēstules). Lasītājus ļoti ietekmējušas arī dažādas katastrofas: Titānika un Estonias bojāeja (27); Černobiļas AES kodolkatastrofa (45), atombumbu nomešana Japānā (39), AIDS u.c. mūsdienu slimības (24) un ekoloģiskie jautājumi - piesārņojums, siltumnīcas efekts, ozona slāņa samazināšanās, mežu izciršana, pārapdzīvotība (26). Divi aptaujas dalībnieki par tūkstošgades lielāko ķibeli uzskata savu piedzimšanu. Daži lasītāji ir atzīmējuši tādus notikumus kā Amerikas atklāšana, Rīgas nodibināšana, mēris, inkvizīcija, reliģiskie kari, PSRS izjukšana, pāreja uz Gregora kalendāru, Lielā franču revolūcija, viduslaiki, neitrona un ūdeņraža bumbas izgudrošana, klonēšana, datorvīrusi, nabadzība, garīguma trūkums, radioaktivitāte. Pagarš sarakstiņš. Kas attiecas uz tuvākā laika problēmām, tad Dienas lasītāji īpašu nozīmi nepiešķir tādiem sīkumiem kā iespējamajai datoru, bankomātu vai citas tehnikas nobrukšanai. Tiešām, kuru gan 2000.gada 1.janvāra rītā varētu satraukt tāda banāla liksta kā miksera nedarbošanās. Galu galā visi lietos šeikerus. Iespējams, ka lielāku satraukumu varētu radīt ledusskapja atteikšanās saglabāt atlikumus no svētku mielasta. Kā liecina mūsu aptaujas dati, 78% lasītāju ir pārliecināti, ka arī varasvīru darbu 2000.gada datorproblēma neietekmēs. Kāda būs 2000.gada 1.janvāra lielākā ķibele? Kaut kā pietrūks 57% Sāpēs galva 26% Nedarbosies datori, bankomāti 10% Nedarbosies cita tehnika 4% Galva vislielākās problēmas var radīt lauku iedzīvotājiem. Mēs iesakām viņiem pārcelties uz pilsētu, kaut gan vienkāršāk būtu no vecā gada šķirties, ievērojot maksimālu mērenību, ja vien tas nav pārāk sarežģīti mums nezināmu iemeslu dēļ. Tomēr vairākums lasītāju ir norūpējušies par eksistenciālām problēmām. Mums atliek cerēt, ka tās nebūs ilgstošas un katrs varēs remdēt savas individuālās trūkuma izjūtas, vai nu atrodot kādu veikalu, vai savu naktī pazudušo draudziņu. Ja arī jūs pirmajā janvārī māc nemateriāla rakstura skumjas, dodieties pilsētas ielās - ir liela varbūtība, ka pa ielu jums pretī šļūks kāds līdzpilsonis, kura sejā būs redzamas līdzīgas izjūtas. Varbūt tas jūs vienos? Vērtējot pagātni, Dienas lasītāju vairākums uzskata, ka šajā tūkstošgadē pasauli visvairāk ir izmainījuši zinātnieki. Ja citās valstīs viņi tiks iznīdēti tikpat veiksmīgi kā Latvijā, tad mēs varētu cerēt, ka nākošā tūkstošgade mums būs mierīgāka. Domājot par nākotni, Dienas lasītājus visvairāk šausmina: bezdarbs, nabadzība, naudas trūkums (62 vēstules); kari (48); tikumu pagrimums (34); piesārņojums (28); slimības, AIDS (25); noziedzība, agresivitāte (24); Latvijas politiķi (22); nākotne (20); pasaules bojāeja (19); zinātnes un tehnikas nesaprātīga attīstība (16); vecums un ar to saistītās nedienas (15); tautas izmiršana (14); Krievija (13); nesaskaņas ģimenē, tuvinieku zaudējums (11); planētas sasilšana (11); izglītības problēmas (9); dažādi radikālismi (8); alkoholisms, narkomānija (7); laika trūkums (6); pārapdzīvotība (5). Vienu cilvēku šausmina algebras eksāmens, bet kādu citu - viņa paša nāve. Taču ir arī pietiekami daudz lietu, kas, domājot par nākotni, Dienas lasītājus iepriecina. Visbiežāk tie ir viņu bērni un mazbērni (57 vēstules); jaunas iespējas (54); progress un attīstība (46); gudri cilvēki un saprāts (28); pati dzīve (21); Latvijas neatkarība (20); miers pasaulē (14); Latvija Eiropā un Eiropas Savienībā (14); darbs un karjera (13); iespējas ceļot (12); ticība Dievam (11); algu un pensiju palielināšana (7); mīlestība (7); sieviete prezidente nākamās tūkstošgades sākumā (6); Šķēle (5); neskartas dabas stūrīši Latvijā (5); vasara, pavasaris (4); citu planētu apgūšana (4); jauns gadsimts (4); pensijas vecuma tuvošanās (4); skaistas meitenes un puiši (3); skaidrs saprāts vecumdienās (2). Četri lasītāji ir uzrakstījuši, ka viņus iepriecina nāve. Bet ļoti daudzu lasītāju izpratne par prieku ir bijusi tik individuāla, ka viņiem nav atradušies domubiedri. Kas šajā tūkstošgadē visvairāk ir izmainījis pasauli? Zinātnieki 52% Mantrauši 15% Karavadoņi 15% Reliģiskie līderi 8% Dumpinieki 7% Mākslinieki 3% Lasītāji augstu novērtējuši mantraušu pasaulvēsturisko ieguldījumu. Galu galā tieši viņi pirmie bija gatavi traukties pāri jūrām un okeāniem. Viņiem mums jāpateicas gan par nodokļiem, gan dubulto grāmatvedību. Mantrauši iedvesmo saprātīgiem un neprātīgiem tēriņiem, viņi nepaguruši gudro, kas mums vēl būtu vajadzīgs. Mantrausis, kas mājo katrā no mums, neļauj iegrimt laiskumā, tieši viņš mums nepārtraukti saka - vēl un vēl. Daudzi Dienas lasītāji ir augstu novērtējuši karavadoņus. Viņu dēļ nācās neskaitāmas reizes pārzīmēt pasaules kartes. Viņi lika čakli strādāt zinātniekiem un putināja mantraušus. Lai gan pasauli šajā tūkstošgadē ir mēģinājuši padarīt labāku daudzi reliģiskie līderi un dumpinieki, tomēr, kā liecina mūsu aptaujas dati, viņu nopelnus biežāk ir pamanījušas sievietes. Mākslinieku ieguldījums pasaules pārmaiņās, mūsuprāt, nav pienācīgi novērtēts. Šekspīrs, Dostojevskis, Bēthovens - katrs no viņiem ir atstājis aiz sevis vairāk asaru nekā visnežēlīgākais karavadonis, un mākslinieki ir mācījuši ikvienu mīlēt un ciest, apbrīnot un smieties. Arī novērtējot mums tuvāku laiku, aptaujas dalībnieki par visnozīmīgāko XX gadsimta revolūciju ir atzinuši zinātniski tehnisko. Sevišķi nozīmīga tā šķiet potenciālajiem darbaholiķiem, sirdsslimniekiem un sklerotiķiem. No sociālistiskās revolūcijas pārdzīvojumiem mēs acīmredzot sākam atgūties, bet seksuālo revolūciju neesam tā īsti izjutuši. Kura no XX gadsimta revolūcijām bija visnozīmīgākā? Zinātniski tehniskā 79% Sociālistiskā 12% Seksuālā 9% Seksuālās revolūcijas nozīmīgumu biežāk novērtējuši potenciālie alkoholiķi un sievietes. Sociologiem nav vienota viedokļa par šīs parādības skaidrojumu. Iespējams, ka tā ir ļoti satraucoša situācija gan vieniem, gan otriem, jo nu sievietes, kuru draugi pārāk bieži sāk lūkoties pudelē, var tos brīvāk nomainīt pret labākām kandidatūrām. Grādīgo dzērienu cienītāji līdz ar to var pilnvērtīgāk veltīt uzmanību sev tik tuvajam hobijam. Saskaņā ar otru versiju, gan vieni, gan otri spēj augstāk vērtēt dzīves vienkāršās baudas un nav tuvos draugos ar tehniku. XX gadsimts ir bijis dažnedažādu notikumu bagāts, no kuriem katrs ir ietekmējis cilvēku dzīvi. Mēs piedāvājām Dienas lasītājiem divpadsmit notikumus, kas var raksturot mūsu gadsimtu. Pēc Dienas lasītāju domām, visbūtiskāk pasauli šajā gadsimtā ir ietekmējis internets. Nav jau arī brīnums. Lai par radioklausītājiem kļūtu 50 miljoni amerikāņu, bija nepieciešami četrdesmit gadi, bet tikpat liels skaits amerikāņu par regulāriem interneta lietotājiem kļuva četru gadu laikā. Vēl gan pa- klausīties Fredi un piezvanīt viņam uz SWH pa nečerkstošu telefonu ir vieglāk atraitnes dēlam no aizokeāna, nevis mūsu bāleliņiem no Malienes un Slātavas, bet LTV Panorāmu mēs varam skatīties jau kā līdzvērtīgi. Pasauli šajā gadsimtā visvairāk ietekmēja (%) (varēja atzīmēt trīs atbildes, tāpēc kopsumma pārsniedz 100%) Internets 50 Penicilīna izgudrošana 37 Kino 31 ASV nomestās atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki 31 Pirmā publiskā televīzijas pārraide 31 Černobiļas kodolkatastrofa 22 Einšteina relativitātes teorija 17 Sieviešu vēlēšanu tiesības 17 H.Forda ieviestie konveijeri 17 Nolaišanās uz Mēness 15 Pirmais klonētais zīdītājs 11 PSRS palaiž kosmosā sputņiku 5 Aptaujas dati vēlreiz parādīja, ko mums nozīmē kino. Katrs sevi cienošs skolēns jau septiņu gadu vecumā ir noskatījies vairāk filmu nekā viņa vecmāmiņa visā dzīvē. Sociologu uzmanību pievērš arī lasītāju diezgan atturīgā attieksme pret kosmisko ceļojumu nozīmīgumu. Laikam jau mēs esam ne tikai zemnieku tauta, bet arī šīs Zemes tauta un citu lēkāšana pa Mēnesi mūs nespēj iedvesmot. Saskatījušies pa TV visdažādākos frankenšteinus, aptaujas dalībnieki kā visai ikdienišķu parādību vērtēja arī aitas Dollijas nākšanu pasaulē. Iespējams, ka viņu attieksme būtu citādāka, ja zinātnieki mūs aplaimotu ar kaut ko eksotiskāku, nu kaut vai mamutu. Citi mērogi, un kādas izmantošanas iespējas! Ne tikai gaļa un vilna, bet arī ilkņi!!! Kodolnelaimes Dienas lasītāji ir uzskatījuši par nozīmīgāku notikumu nekā to, ka sievietēm ir tiesības vēlēt. Jāpiebilst, ka nevienā Eiropas valstī pagājušajā gadsimtā sievietēm tādu tiesību nebija un, teiksim, Francijā un Itālijā viņām pie vēlēšanu urnām tika ļauts doties tikai pēc Otrā pasaules kara. Mēs gan āt-rāk eiropeizējāmies. Pēc Dienas lasītāju vairākuma domām, nākamajā gadsimtā internets vēl noteiktāk kļūs par cilvēku galveno informācijas avotu. Tomēr tie, kuriem ir lielāka pieredze sērfošanā pa tīmekli, jau labi apzinās šī «intelektuālo putekļu sūcēja» trūkumus. Varbūt tieši tāpēc gados jaunākie aptaujas dalībnieki biežāk nekā citi domā, ka nākamajā gadsimtā viņiem noderīgākais informācijas ieguves veids būs telepātija, par kuru nav jāmaksā, kas nav jāabonē un kurai nav vajadzīgs pieslēgums. Galvenais informācijas ieguves veids XXI gadsimtā Internets 56% Telepātija 15% Televīzija, radio 14% Avīzes, žurnāli 8% Draugi, paziņas 6% Lai gan pavisam neliela daļa aptaujāto pieļāva, ka arī pēc simt gadiem draugi un paziņas varētu būt galvenie ziņu pienesēji, tomēr tas, ka starp viņiem bija daudz gados jaunu cilvēku, ļauj domāt, ka draugiem un paziņām tik drīz aizvietotāji neatradīsies. Mūsu gadsimta seju ir veidojuši visdažādākie cilvēki. Katrai tautai ir savi elki un grēcinieki, vientuļnieki un sabiedrības mīluļi. Ja iepriekšējās Dienas aptaujās negantnieku vidū dominēja Latvijai vien pazīstami personāži, tad gadsimta mērogs ir ienesis šajā topā vislielākās izmaiņas. Šoreiz no 80 negantnieku titulam nominētiem kandidātiem gandrīz puse (31) varbūt nezina, kas tā Latvija tāda ir. Skatoties simtgades lielāko negantnieku sarakstā, ir skaidrs, ka mūsējie tādi švakuļi vien ir. No pirmās trijotnes Latviju ar savu klātbūtni ir «pagodinājis» tikai viens no viņiem, un nebūt ne varas virsotnē atrazdamies. Kurš vai kura ir šā gadsimta vislielākais negantnieks vai negantniece? 1. Josifs Staļins 122 2. Ādolfs Hitlers 51 3. Vladimirs Uļjanovs-Ļeņins 26 4. Aivars Lembergs 15 5./7. Bils Klintons 10 5./7. Alfrēds Rubiks 10 5./7. Andris Šķēle 10 8./9. Sadams Huseins 7 8./9. Madonna 7 10. Vilis Krištopans 5 Kā jau parasti, gan saraksta pirmajā desmitā, gan tālākajās vietās ir vairākas personas, kas tajā iekļuvušas tāpēc, ka daudzi aptaujas dalībnieki vārdu «negantnieks» uztver kā sinonīmu vārdiem «nevaldāms» vai «nesavaldīgs». XIX gadsimtā visas iespējas iekļūt šajā grupā būtu arī vienam no pirmās atmodas redzamākajām personām Miķelim Krogzemim (vairāk pazīstams ar pseidonīmu Auseklis), par ko liecina viņam veltītā biogrāfiskā apcerējuma nosaukums Negantnieks. Atliek cerēt, ka nākošajā gadsimtā negantnieku vidū arvien mazāk būs gandētāju un arvien vairāk to, kas ir neganti savā pašaizliedzībā. Vienlaikus, kā liecina mūsu aptaujas dati, gadsimta labākie cilvēki visbiežāk atrodami tepat Latvijā aptaujas dalībnieku radinieku vidū. Īpaši labvēlīgi par saviem radiniekiem izteikušies potenciālie infarkta un sklerozes slimnieki. Tā kā mūsu anketa ir anonīma, nav pamata uzskatīt, ka ar šāda veida paziņojumiem viņi cenšas sev nodrošināt labāku mājas aprūpi iespējamo slimību saasināšanās gadījumos. Nākas vien secināt, ka tuvākā mīlestība var būt veselībai kaitīga. Nevarētu teikt, ka zemu tiek vērtēti arī tie, kas ir gatavi draudzēties vai mīlēt. Laikam jau nav daudz jāmāk, lai kļūtu par vislabāko. Augstākās prasības tiek izvirzītas pakalpojumu nozares darbiniekiem, bet, ja pacenšas, arī šeit ir lielas iespējas kļūt par gadsimta cilvēku. Vislabākais cilvēks XX gadsimtā bijis Kāds no maniem radiniekiem 45% Es pats 19% Mans draugs/draudzene, mīļākais/mīļākā 18% Mans frizieris, ārsts, autoatslēdznieks 6% Potenciālie alkoholiķi, iespējams, noguruši no savu tuvāko cilvēku jau priekšlaikus aizdomīgajiem skatieniem, visretāk atzina, ka viņu radinieki būtu vislabākie, un daudz biežāk nekā pārējie XXI gadsimta slimnieki bija pārliecināti, ka vislabākie cilvēki ir viņi paši. Kā liecina aptaujas dati, draudzība ir ļoti smalka parādība. Jautājumā par draugiem lasītāju izvēle netika ierobežota tikai ar Latvijas cilvēkiem. Kopumā nosaukti vairāk nekā 170 cilvēki no visas pasaules. Visbiežāk viņi gribētu draudzēties ar kādu no rakstniekiem (nosaukti turpat 40 dažādi autori). Tad seko dažāda ranga pašmāju un ārvalstu politiķi. Aptaujātajiem tuvi ir dažādu mākslu pārstāvji - aktieri, mūziķi, gleznotāji, arhitekti. Daudzus vilina zinātnieku sabiedrība. Retāk aptaujātie vēlētos draudzēties ar kādu sportistu, žurnālistu vai ar reliģiju saistītu personu. No XX gadsimta ievērojamiem cilvēkiem es gribu būt draugs 1. Princese Diāna 20 2. Bils Klintons 19 3. Vaira Vīķe-Freiberga 15 4./5. Māte Terēze 13 4./5. Bils Geitss 14 6. Alberts Šveicers 12 7. Andris Šķēle 11 8. Ernests Hemingvejs 9 9/10. Jānis Stradiņš 8 9/10. Kārlis Ulmanis 8 Ja ņemtu vērā tikai vīriešu atbildes, tad pirmais trijnieks izskatītos šādi: B.Geitss, B.Klintons, princese Diāna, ja tikai sieviešu: princese Diāna, V.Vīķe-Freiberga, Māte Terēze. Ar Microsoft īpašnieku it sevišķi draudzēties vēlētos gados jaunāki respondenti. Lai labāk izprastu iemeslus, kas pamudina cilvēkus tik augstu vērtēt draudzību, mēs uzdevām vienu intīmu jautājumu. Aptaujas dati neapgāžami liecina, ka mūsu problēmas nebūt nav līdzīgas un uzticība ir smalka būšana. Vecākā gadagājuma cilvēki biežāk vēlētos sadzirdēt Kristus balsi, bet vīrieši uzzināt Sokrāta viedokli. Lai arī mūsu ekonomiskais stāvoklis ir skumīgs, nav daudz aptaujas dalībnieku, kas alktu aprunāties ar K.Marksu. Ar kuru no minētajām personām jūs tūkstošgades mijas vakarā vislabprātāk pārrunātu savas problēmas? Kristu 33% Sokrātu 20% Klintonu 20% Freidu 12% Budu 11% Marksu 2% Nav atbildes 3% Nešaubāmies, ka izvēlēties starp Freidu un Klintonu nemaz nebija tik viegli. Jaunieši un darbaholiķi salīdzinoši biežāk ir izvēlējušies Freidu, lauku iedzīvotāji - Klintonu. Ko gan tas varētu nozīmēt? No aizejošā gada notikumiem vislielāko iespaidu uz Dienas lasītājiem ir atstājusi prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšana un viņas aktivitātes (156 vēstules). Šī notikuma iespaidā parasti tik populārie skaistumkonkursi pat netika pieminēti. Lasītāju ievērību izpelnījās arī notikumi Čečenijā un Kosovā (58 vēstules) un Krištopana valdības nomaiņa ar Šķēles vadīto valdību (38 vēstules). Lasītāju ievērību ir piesaistījuši arī Saules un Mēness aptumsumi (15) un zemestrīce Turcijā (12). Daudziem šis gads paliks atmiņā, pateicoties viņu bērniem (20), citiem atmiņā iespiedās satraucoši izklaides vai sporta pasākumi. Mācību pabeigšana vai uzsākšana arī ir ļoti nozīmīgs notikums. Diemžēl, daudzus cilvēkus šis gads ir arī sarūgtinājis - nelaimes ir skārušas gan lasītājiem tuvus, gan tālus cilvēkus. Pedofilijas skandālam pagaidām ir lokāls raksturs, un tikai diviem lasītājiem tas ir licies nozīmīgs notikums. Daudziem cilvēkiem negatīvas emocijas ir izraisījis pensiju likums un dzelzceļu līniju slēgšana un tikai vienam - lielas karpas aizmukšana. Atšķirībā no citiem gadiem šogad mūs interesēja lasītāju viedoklis nevis par gada, bet par gadsimta simpātiskāko sievieti. Nenoliedzami grūta izvēle. Pavisam gadsimta simpātiskākās sievietes godam tika nominētas 75 kundzes, jaunkundzes un biedrenes (jo dažas no viņām popularitātes maksimumu sasniedza laikā, kad šī bija vienīgā uzrunas forma sievietēm). Dažas iepriekšējo gadu līderes (Ieva Bondare, Māra Zālīte, Džemma Skulme) savulaik ir ieguvušas stabilu atbalstītāju loku, kas ļāva viņām ieņemt cienīgu vietu arī gadsimta sarakstā. Citām pat vairākus gadus pēc kārtas par pašām simpātiskākajām atzītām uz simtgades fona nav tik labi klājies. Kuru no šā gadsimta Latvijas sabiedrībā pazīstamām sievietēm jūs uzskatāt par vissimpātiskāko? 1. Vaira Vīķe-Freiberga 86 2. Ieva Bondare 27 3. Zenta Mauriņa 19 4. Aspazija 17 5. Anna Brigadere 15 6. Ita Kozakeviča 13 7. Māra Zālīte 12 8. Elza Radziņa 11 9. Džemma Skulme 9 10. Ilva Liepiņa 9 Pirmajā sešniekā ir četras dāmas, par kurām mums vairs ir tikai senākas atmiņas. Tātad neesam nekādi viendienīši un spējam izvērtēt savas tautas seju arī plašākā mērogā. Uz šī fona jo neapstrīdamākas ir abu pirmo vietu pozīcijas, jo Latvijas prezidente un Misis Globe, kaut kļuvušas par mūsu apziņas faktiem tikai pašās simtgades beigās, noteikti tiks liktas blakus arī nākamās simtgades simpātiskākajām latvietēm. Vaira Vīķe-Freiberga ir pirmrindniece gandrīz visās demogrāfiskajās grupās, ko nevarētu teikt par citām dāmām. Respondenti vīrieši otrās simpātiskākās statusā izvirzījuši Aspaziju. Gados vecākie respondenti par nākamo aiz prezidentes biežāk minējuši Annu Brigaderi un Zentu Mauriņu. Jauniešu vidū par literātēm un arī par prezidenti krietni populārāka ir Ieva Bondare. Arī simtgades vīriešu kategorijā redzam, ka mūslaiku simpātiskākie vīrieši nostājušies krietni priekšā pagājušo laiku izcilniekiem. Kopumā izvirzītas 95 kandidatūras. Kā jau visās iepriekšējās aptaujās, arī šoreiz dominē politiķi. Ar garīgām lietām saistīto īpatsvars kā līderu vidū, tā arī tālākajās vietās, gadsimta mērogā skatoties, gan ir krietni audzis. Atšķirībā no dāmu topa vīriešu pirmajā desmitniekā ir lielāks to personu īpatsvars, kas nu jau mīt aizsaule. Kuru no šā gadsimta Latvijas sabiedrībā pazīstamiem vīriešiem jūs uzskatāt par vissimpātiskāko? 1. Andris Šķēle 33 2. Anatolijs Gorbunovs 26 3. Kārlis Ulmanis 21 4. Jānis Stradiņš 20 5. Jānis Čakste 18 6. Harijs Liepiņš 12 7. Ēvalds Valters 11 8./9. Jānis Rainis 9 8./9. Zigfrīds Anna Meierovics 9 10. Georgs Andrejevs 8 Vīrieši biežāk nekā sievietes savas simpātijas izteikušas K.Ulmanim un A.Šķēlem. Pēdējais ir īpaši populārs arī laukos. Sievietes joprojām ir labvēlīgas A.Gorbunovam. Vecāka gadagājuma lasītāji savās vēstulēs biežāk ir minējuši valsts dibinātājus - J.Čaksti un K. Ulmani. Materiālu sagatavoja: Jānis Broks, Anita KalniŅa, Sandra ŠŪmane, Ausma Tabuna, Aivars Tabuns, Sanita Vanaga. ViŅiem palĪdzĒja: Ernests Broks, SĪmanis Broks, Daina Tabuna un Laura Tabuna. Prognožu konkursa uzvarētājus - I.Vekšinu, I.Cilmeru, A.Amantovu, E.Zēbergu un L.Mežatuči lūdzam pēc ceturtā janvāra pazvanīt pa telefonu 7063107.