Mutiskā tulkošana, situācija Latvijā un Eiropas Savienībā

Tulks atšķirībā no rakstiskā tulkojuma veicēja - tulkotāja Latvijā ir jauna profesija. Latvijā nereti viens cilvēks piekopj abus amatus. Līdz 90.gadiem mutiskās tulkošanas izplatība Latvijā bija ierobežota, jo latviešu - krievu valodas saziņā tulkojums parasti nebija vajadzīgs, bet dzīvā saskarsme ar ārzemniekiem bija reta. Ar mutisko tulkošanu dažreiz nodarbojās Intūrista gidi, reti notika kāda starptautiska konference, kurā tika nodrošināts tulkojums. Runāt par mutisko tulkošanu nopietni varam no Tautas frontes laikiem, kad latviešu valodas kā valsts valodas statusa atgūšana nozīmēja, ka saziņā ar ārzemniekiem arvien vairāk radās vajadzība pēc tulkiem. Mums raksturīgs divvirzienu tulkojums - vieni cilvēki tulko gan uz latviešu valodu, gan no tās. Patlaban mutiskās tulkošanas tirgus Latvijā ir nostabilizējies. Tajā izteikti dominē angļu valoda, tiek izmantota arī vācu, zviedru, franču, itāļu u.c. valodas. Ar laiku varētu parādīties nepieciešamība arī pēc krievu valodas mutiskā tulkojuma, jo pieaug angļu valodas kā otrās valodas zināšanas un rūk krievu valodas zināšanas latviešiem. Mutiskās tulkošanas apjoms deviņdesmito gadu sākumā pieauga strauji, taču kopš 1995.gada iestājusies lejupslīde (vismaz attiecībā uz sinhrono tulkošanu). To nosaka trīs pamatfaktori - ierobežotais tirgus (tas mazāk skars Briseles vajadzības), ierobežotie resursi visai dārgajam tulkošanas procesam un strauji pieaugošās angļu valodas zināšanas. Secīgai tulkošanai paliek citas funkcijas - protokols, preses konferences, neilgu sarunu tulkošana. Valsts centrālajā aparātā tulkošana ir arvien mazāk vajadzīga, taču, attīstoties sadarbībai ar ārzemju partneriem, rodas vajadzība pēc tulkojuma mazpilsētās. Mutiskās tulkošanas tirgus patlaban ir stabils. Izmaiņas radīs iestāšanās ES Vislielākās izmaiņas situācijā varētu radīt Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, jo tad darbam Eiropas institūcijās varētu būtu nepieciešami 50-100 augsti kvalificētu tulku. Kā rāda tādu valstu kā Zviedrijas un it īpaši Somijas iestāšanās pieredze, uz laiku tiek sagrauts vietējais tulkošanas tirgus un arī Briseles vajadzības ilgāku laiku paliek neapmierinātas. Jāņem vērā, ka būs nepieciešami vēl vairāk rakstisko tulkotāju, jo rakstiskās tulkošanas tirgus aug - to nosaka gan Eiropas dokumentu apjomi, gan valodas likuma nosacījumi (instrukcijas, zāļu, produktu, mehānismu apraksti utt.). Valstij gatavojoties iestājai ES, tirgus situācija mutiskā tulkojuma jomā jāmaina. Mutiskais tulkojums un Eiropas Savienība ES pamatdokumentos ir atsauce uz to, ka katras dalībvalsts valsts valoda ir ES oficiālā valoda un tātad tās pārstāvjiem ir demokrātiskā tiesība gan uzstāties savas valsts valodā, gan saprast, par ko ir runa. To nodrošina visu Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un citu organizāciju oficiālo sēžu sinhronā tulkošana. Runātāji apzinās, ka tulkojums daudzos gadījumos ir svarīgāks nekā oriģināls (ko bieži klausās tikai pāris cilvēku), un tāpēc parasti ievēro mērenu runas stilu, kas ļauj veikt kvalitatīvu tulkojumu. ES tiek galvenokārt praktizēta tulkošana tikai dzimtajā valodā - tulks parasti tulko no 2 vai vairāk valodām tikai savā dzimtajā valodā. Tas nozīmē, ka sēdēs katrai valodai ir sava tulku kabīne un tajā, piemēram, angļu kabīnē, sēdošie 3 tulki parasti spēj nosegt 11 pašreizējās valodas -var tieši tulkot no visām darba valodām. Gadījumā, ja kādu no valodām neviens no tulkiem nepārvalda, tulkojums tiek veikts no kādas starpniekvalodas. Pastāv arī otrs modelis, kad viena vai divas valodas tiek ņemtas kā starpniekvalodas un, piemēram, somu runa tiek tulkota angliski, un no tās savukārt - citās valodās. Šādā (ekonomiskākā) risinājumā parādās problēmas. Pirmkārt, starpniekvaloda it kā atrodas prestižākā statusā. Otrkārt, divkārtējā tulkojumā zūd vairāk informācijas, treškārt, laika ziņā notiek nobīde. Piemēram, strauji balsojot par kāda dokumenta pieņemšanu pa punktiem, sēdes vadītājs soms sauc «par, pret, atturas», taču, kamēr tulkojums caur angļu valodu aiziet līdz trešajai valodai, vadītājs somiski jau pārgājis pie balsošanas par nākamo punktu. ES paplašinoties, acīmredzot šis variants uzvarēs, jo 3 tulkiem nav iespējams nosegt vairāk valodu un pulcināt katrā konferencē 20 tulkus katrai darba valodai būtu pārāk dārgi. Starpniekvalodas pastāvēšana arī zināmā mērā ietekmē tulku runas stilu. Tā kā pirmā tulka valoda funkcionē kā izejmateriāls otram tulkam, vēlams, lai šis materiāls būtu pēc iespējas skaidrāks un loģiskāks. Ja jāizšķiras starp formas precizitāti un vieglāku uztveramību, priekšroka tiks dota pēdējai. Iespējams, ES būs jāmaina arī prakse, ka tulkojums notiek tikai dzimtajā valodā. Jau tagad sarunās ar ES latviešu (un citu jauno valstu) tulki tulko abos virzienos. Somi joprojām nodrošina tulkojumu arī no somu valodas. Maz ticams, ka īsā laikā izdosies atrast pietiekami daudz ārzemnieku, kas būs tik perfekti apguvuši latviešu valodu, lai spētu izpildīt šīs funkcijas. Nav skaidrs, vai līdzšinējās sistēmas elementi ES tiks saglabāti. Arvien biežāk tiks izmantots relejvariants. Ja tā, tad mums nav jāveltī milzu pūles tulku sagatavošanā tādās valodās kā slovēņu, grieķu, portugāļu, slovāku, bulgāru, rumāņu, čehu, igauņu u.c. Mazo valodu zināšana šādos gadījumos ir vēlama, taču tā nav izšķiroša. Vēl ir svarīgi, vai starpniekvaloda būs viena vai vairākas. Ir dzirdēts arī par modeli, ka tulkojums notiks tikai uz angļu valodu un delegātiem būs jāsaprot pašiem. Tulku izglītības jautājumi LU Svešvalodu fakultātē jau kopš 1992.gada ir augstākā līmeņa maģistrantūras programma tulkošanā angļu-latviešu un angļu-dāņu-latviešu variantā. Kopš 1999.gada pastāv arī vācu-latviešu programma. Šogad būs arī angļu-zviedru programma. Ventspils augstskolā kopš 1997.gada pastiprināti māca mutisko tulkošanu profesionālās programmas ietvaros ar iespēju turpināt izglītību LU maģistrantūrā. Pietiekami augsta līmeņa tulku sagatavošanai nepieciešams šis augstākais līmenis. Šīs programmas apvieno kā tulku, tā tulkotāju sagatavošanu, jo ne katram ir tulka talants. Eiropas Komisija ir parūpējusies gan par aparatūru, gan regulāri sniedz pedagoģisko palīdzību - Universitātē Briseles tulki piedalās apmācībā. Arī Eiropas parlaments piešķir stipendijas mācībām ārzemēs. Abas organizācijas ir palīdzējušas pasniedzēju apmācībā. Ko varētu darīt Latvijas valdība? Tā kā joprojām nav skaidrs finansēšanas mehānisms augstskolās, vajadzētu paredzēt mērķsubsīdijas studiju maksai. Studiju maksa patlaban LU ir augsta - Ls 350 semestrī, jo gribētāju netrūkst. Protams, garantēt, ka šis mērķsubsidētais students izveidosies par lielisku tulku, mācību procesa sākumā ir pagrūti, kaut arī atlase ir visai uzmanīga. Ja ES saglabās pašreizējās sistēmas elementus, tad ļoti vēlami būtu tulki arī mazajās valodās. Tas jāieliek skolas un bakalaura programmu līmenī. Īpašs jautājums ir franču valoda, kas Eiropas institūcijās ir ļoti svarīga, bet Latvijā maz izmantota.