Mūžzaļie stīgotāji

Ir dzirdēts teiciens, ka guļamistabā nevajadzētu turēt augu, kam nav stumbra, kas ir vijīgs. Kāpēc? Tas iespaidojot cilvēka raksturu, viņš arī kļūstot tāds viegli lokāms, nekonkrēts. Gribat ticiet, negribat - neticiet! *** Veikala EXO pārdevējs konsultants Almands Binovskis: Mūžzaļie stīgojošie un kāpelējošie telpaugi populāri ir vienmēr. Tos izvēlas arī tāpēc, ka tie neprasa īpašas rūpes un ir ļoti pieticīgi. Vienmēr telpā būs kāds tumšāks stūris, pat skapja mala vai plaukts, kur gribētos uzlikt tādu augu, kas pie reizes arī kaut ko aizsegtu, noslēptu. Lūk, tam arī domātas efejas. Zaļās efejas aug arī ēnā, tās ir aukstumizturīgas, tāpēc tiek izmantotas, piemēram, lodžiju un balkonu apzaļumošanā, bet ziemas periodā ienestas istabā. Starp citu, dienvidzemēs efejas aug savā vaļā. Raiblapu efejas ir mazliet jutīgākas pret temperatūras maiņu, un tām arī vairāk vajadzīga gaisma. Efeja pārsteidz ar lapu formu daudzveidību. Stumbrs pārkoksnējas, ir vijīgs, ātri aug un sasniedz ievērojamu augstumu. Lielisku kompozīciju var iegūt, ja vienā podā stāda vairākas efeju sugas. Istabas bērzu pavisam vienkārši var pavairot ar spraudeņiem. Ir zināmas vairāk nekā 350 sugu - kāpelējoši (dzinumi līdz pat 3 m) vai vairāk stīgojoši, ar robainām, smailām vai sirdsveida formas lapām. Dekoratīvu efektu ar istabas bērzu panāk, ja tam izvēlas dažādas formas režģus. Tos izmanto arī telpu dalošo konstrukciju apzaļumošanai. Tam patīk pusēna, bet ne tieši saules stari. Jebkurā laikā tā zarus var apgriezt. Kā jebkuram telpaugam, arī istabas bērzam ziemā ir miera periods (mazāk laistīšanas, nekāda mēslojuma). Pārlaistīšanas un iekaltēšanas pazīmes ir ļoti līdzīgas - lapas paliek sausas un brūnas, pēc tam nokrīt. Tomēr vislielākā problēma - augus var pārlaistīt, tad tos atdzīvināt nav iespējams, jo saknes nopūst. Aldermaņa dārzniecības direktore Vija Rožukalne: Cik var nojaust, tad ar dārzkopību gribas nodarboties visu cauru gadu, un, ja dārzs zem sniega, tad divtik liela uzmanība tiek pievērsta telpaugu aprūpei, kopšanai un arī pārstādīšanai. Istabas bērzus un efejas nemēdz pārstādīt bieži. Taču puķpodi bieži vien augiem paliek par šauru, jo sākumā kuplumam vienā podā tiek ielikti vairāki spraudeņi. Ja vien var pagaidīt, tad tomēr pārstādīšana jāatliek līdz martam. Taču jebkurā gadījumā, gribu atgādināt, ka, pārstādot telpaugus, augsnei jāpievieno telpaugu bioloģiskais mēslojums. Puķpodā bieži vien ķīmiskie mēslojumi sakrājas lielā koncentrācijā, jo tie ir arī speciālajās augsnēs, kas ir bagātinātas. Sākumā pēc pārstādīšanas faktiski nekāds mēslojums nebūtu vajadzīgs. Laistot augus, tiek lietoti dažādi papildmēslojumi, citi iesprauž mēslojumu nūjiņas vai vēl nez kādus preparātus, lai tikai ātrāk augtu, kuplāk zaļotu. Taču jāatceras, ka puķpods ir slēgta sistēma. Tajā jau nenotiek visi tie procesi, kas ir brīvā dabā, kad ar lietusūdeni ķīmija izskalojas un mikroorganismi tos sašķeļ. Bioloģiskie mēslojumi ir labi tāpēc, ka tie ievada augsnē baktērijas, derīgos mikroorganismus. Speciāli istabas bērzam ir izstrādāta bioloģiskā piedeva. Lai uzlabotu augsni, preparāts jāiemaisa puķpodā. Taču jāatceras, ka tas nav mēslojums, bet bioloģiskā piedeva, kuras uzdevums ir sabalansēt ķīmiskos procesus, kas ir augsnē. Jāņem vērā, ka augi mēdz arī slimot. Efejai un istabas bērzam var nepatikt sausais un karstais istabas gaiss. Ja telpaugiem parādās laputis vai baltblusiņas, tad pret tām var cīnīties ar īpašu līdzekli Bacilons.