Nams ar Kenedija auru

Tad 1939.gada augustā - Otrā pasaules kara priekšvakarā - viņš bija 22 gadus vecs Hārvarda universitātes students, kurš, ieinteresēts ārpolitikas norisēs, devās vasaras brīvdienās pa Eiropas valstīm un Padomju Krieviju. Rīgā jaunais Kenedijs viesojās pie Savienoto Valstu sūtņa Džona Vailija un viņa kundzes Irēnas. Viņa tēvs toreiz bija ASV vēstnieks Lielbritānijā, stāsta akadēmiķis Jānis Stradiņš. Mansards studentam Izkāpis no ātrvilciena Varšava-Rīga, Dž.F.Kenedijs limuzīnā ar ASV valsts karodziņu devās uz ASV sūtniecības namu Ausekļa ielā. Dzeltenās krāsas nams, kurā remonts jau gadus kā pacenties izdzēst sūtniecības laika dvesmu, pirms Kenedija vizītes piedzīvoja Kenedija mājokļa - ceturtā, jumta stāva - celtniecību. «Sūtniecības darbinieki pieprasīja nama saimniecei piebūvēt ceturto stāvu, ko Rīgas valde negribīgi atļāva - uzskatīja, ka jumtu var skart gāzes bumbas. Tobrīd par karu gan neviens vēl nedomāja,» stāsta nama saimniece Ilga Dinberga. Visticamāk, jaunais Kenedijs mitis jumta stāva trīsistabu mansardā ar skatu uz krāšņu kastaņu, Ausekļa ielu un Ķeizardārzu. Parkets dzīvoklī joprojām saglabājies. Patlaban šajā vairāk nekā astoņdesmit gadu piedzīvojušajā namā ar jūgendstilam raksturīgu griestu greznojumu joprojām saglabātas koka kāpņu margas to senatnīgajā veidolā, «pie kurām, ļoti iespējams, pieskāries pats Kenedijs», smejas nama pārvaldnieks Guntars Kramēns. Ēkā ierīkoti seši dzīvokļi, un, neviļus sekojot tradīcijām, arī tagad ceturtā stāva mansardu īrē studenti. Pirmais stāvs kā izsenis kalpo biroju vajadzībām - tolaik no 1937. līdz 1944.gadam ēkā bija ierīkota ASV sūtniecība, Dienu informēja Aiga Kalniņa, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja speciāliste. Kenedija eņģeļa tēls Iepretim šai Kenedija pagaidu mājvietai bijusi ierīkota vēstnieka Dž.Vailija sievas Irēnas mākslas darbnīca. Pēc J.Stradiņa ziņām, jaunais students apmeklējis Brāļu kapus, Rīgas Jūrmalu, toreiz izslavēto tirgu un veikalus. Vienreiz pēc ilgākas klaiņošanas pa jūrmalas liedagu viņa nogurušais izskats ieintriģējis Vailija kundzi, kurai bijis nepieciešams modelis eņģeļa tēlam, kas noliecies pār Sv.Terēzi. Apkopotajās atmiņās vēstnieka sieva minējusi, ka «Kenedijs bija vissimpātiskākais un pacietīgākais modelis, kāds man jebkad bijis». Kaut arī šis altāra kokgriezums bijis paredzēts kādai jaunceļamai Antverpenes baznīcai, karam sākoties, skulptūra nokļuvusi Romā un no turienes Memfisā, Mičiganā. «Kultūrvēsturiski interesanti ir tas, ka, iespējams, šis ir agrīnākais Kenedija veidojums mākslas tēlā,» atzīst J.Stradiņš. Iespējams, skulptūra vēlāk aizceļojusi uz Itāliju, bet tās skices ir saglabājušās. Ziemciešu lokā «Būtiski, ka Latviju apmeklējuši jau četri ASV prezidenti,» atzīst J.Stradiņš. Bils Klintons gan ir vienīgais amatā esošais prezidents, kurš 1994.gadā apmeklēja Latviju. Herberts Hūvers, Dž.F.Kenedijs un Ričards Niksons to paveikuši citā statusā. Dž.F.Kenedija ieinteresētību par latviešiem apstiprina viņa senatora laika vizīte 1958.gadā Bostonā - vecākajā Amerikas latviešu centrā, kad viņš latviešus trimdiniekus sveicis Latvijas neatkarības svētkos, stāsta J.Stradiņš. Viņš atgādinājis arī par savu vizīti Latvijā. Dž.F.Kenedijs salīdzinājis latviešus ar ziemcietēm, kas vienmēr tiecas augšup, un novērtēja latviešu devumu ASV kultūrā. Plāksni ar Dž.F.Kenedija Bostonas latviešu saietā teikto «Latvieši allaž tiecas augšup» pie Ausekļa ielas 22.nama ar Jura Podnieka fonda atbalstu uzstādīja 1994.gada 30.septembrī. Joprojām tai nav piešķirts kultūras pieminekļa statuss, atzina Gunārs Armanis, Rīgas domes kultūras pārvaldes inspektors. Kaut liecību par šo Dž.F.Kenedija Latvijas apmeklējumu nav Džona F.Kenedija bibliotēkā Bostonā, tās var rast tālaika ASV vēstnieka Latvijā Dž.Vailija sievas Irēnas apkopotajās atmiņās, akadēmiķa Jāņa Stradiņa, profesora Jāņa Labsvīra un Oskara Akmentiņa pētījumos.