Narva - igauņu mazākuma pilsēta

Iedzīvotāju skaita ziņā Narva ir trešā lielākā Igaunijas pilsēta pēc Tallinas un Tartu. Pēc oficiālajiem datiem Narvā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās tiesības vēlēt vairāk ir nepilsoņiem nekā Igaunijas pilsoņiem - vēlēšanās tiesības balsot ir 53 tūkstošiem, no kuriem 33 tūkstoši nav Igaunijas pilsoņi. Iebraucot Narvā, sākotnēji liekas, ka tā daudz ko neatšķiras no citām Igaunijas provinces pilsētām. Tad uzmanību pievērš uzraksti pilsētā divās valodās - igauņu un krievu, vietām tikai krievu. Gandrīz visas svarīgākās pilsētas iestādes koncentrētas pilsētas galvenajā laukumā - Pētera laukumā, uz kuru ved taisnais ceļš no Tallinas. Laukuma malā atrodas gan pilsētas vadība, vietējo avīžu redakcijas, arī EDSO misijas Igaunijā Narvas filiāle. Pretī laukumam Puškina ielā daudzstāvu namā vienā no dzīvokļiem iekārtojusies Narvas Krievijas pilsoņu savienība, kurai ir sava loma šīs pilsētas dzīvē. Pilsētas centrālā laukuma otrā galā ir robežpārejas punkts un aiz tā tilts, kas ved uz Ivangorodu, ko igauņu valodā sauc par Jaanilinn. Pie robežpunkta dienas laikā vienmēr pagara cilvēku rinda. Nedēļā robežu te šķērsojot 27 000 cilvēku, zina stāstīt vietējās avīzes Narvskaja gazeta darbinieki. Ap 90% rindā stāvošo galamērķis ir tirgus Ivangorodā. Cilvēki stāvot rindā vairākas stundas, lai nokļūtu uz Krieviju pēc lētākiem pārtikas produktiem. Apgādā sevi un paziņas. Krievijas produkti lēti, bet vēl lētāki esot baltkrievu produkti, kas arī dabūjami tajā krastā. Dažiem tas pat kļuvis par biznesu. Krievijas pilsoņiem un nepilsoņiem robežas šķērsošana nekādas grūtības nerada un neprasa liekas formalitātes, Igaunijas pilsoņu pasu īpašniekiem vajadzīgas vīzas. Narvas iedzīvotājus ar Ivangorodu saista arī citādas saites, pirms Otrā pasaules kara Ivangoroda bija Igaunijas sastāvā, padomju laikā abas bija cieši saistītas ar vienu saimniecisko sistēmu. Blakus robežpunktam turpat upes krastā slejas pilsētas krāšņums un galvenais tūrisma objekts - viduslaiku cietoksnis, kurā tagad atrodas pilsētas muzejs, restorāns. No stāvā upes krasta paveras plašs skats uz Krievzemi, kur upes otrā krastā paceļas Ivangorodas cietoksnis ar Krievijas karogu tornī. Tepat cietokšņa iekšpusē aiz stūra novietots arī Ļeņina piemineklis ar skatu uz pārupi. Dāņu, zviedru un krievu Narva Vēsturiski Narva bijusi svarīgs starptautiskās tirdzniecības centrs un ceļš, kas izmantots jau kopš vikingu laikiem. Tur, kur tirdzniecības ceļš škērsojis upi, 13.gs izveidojās apdzīvota vieta, kurai Dānijas karalis Valdemars IV Atterdags 1345.gadā piešķīra pilsētas statusu. Dažādos laikos pilsētā valdījuši dāņi, krievi, zviedri, vācieši. Pilsētas apkārtnē bieži ritējusi nopietna karadarbība, tāpēc Narva vienmēr bijusi cietokšņa pilsēta. Visslavenākā kauja ir Narvas kauja 1700.gadā, kad jaunais Zviedrijas karalis Kārlis XII sakāva krievu cara Pētera I skaitliski lielāko karaspēku. 17.gs, kas bija Narvas tirdzniecības ziedu laiks, bija ziedu laiks arī pilsētas arhitektūrā, kad dažādu ārzemju arhitektu vadībā tika izveidota Narvas vecpilsēta - unikāls arhitektūras ansamblis, kas saglabājās līdz pat Otrajam pasaules karam. 1944.gadā Narvas vecpilsētu gandrīz pilnībā iznīcināja padomju uzlidojumi un lielgabali, vācu armijas spridzekļi. Tagad Narvas ekonomisko pamatu veido tekstilrūpnīca Kreenholm un divas lielās elektrostacijas. Kreenholm atguvis otro elpu pēc nonākšanas zviedru koncerna rokās un šobrīd ir veiksmīgs uzņēmums. Elektro- stacijas vēl tikai gaida savu privatizācijas kārtu un gaišāku nākotni. Elektrostacijas un Kreenholm kopā nodarbina 90% pilsētas strādājošo. Tomēr par galveno problēmu Dienas sarunu biedri Narvā nosauc darba vietu trūkumu. «Mazajām firmām grūti, veikalus slēdz. Narvas iedzīvotāji iepērkas Krievijā, un vietējiem veikaliem nav pircēju un apgrozījuma. Tas nevar neietekmēt gan vietējo uzņēmēju stāvokli, gan pilsētas ekonomiku. Ja būtu robežlīgums un labākas attiecības ar Krieviju, nebūtu dubulto muitas nodokļu uz robežas, Narva kļūtu par tranzīta pilsētu un pelnītu no tā,» saka pilsētas sekretārs un Igauņu biedrības līderis Antss Līmetss. Arī avīzes Narvskaja gazeta redaktors Aleksandrs Hodoss sacīja, ka pilsētā ir jūtams uzņēmējdarbības samazinājums, salīdzinot ar to, kas bija pirms diviem gadiem. «Kredītus saņemt šodien grūti, naudas trūkums jūtams visur, ne tikai kabatās, bet arī investīcijās. Bezdarbs, pēc oficiālās statistikas, Narvā ir 10-11%, bet pat valdība saprot, ka tie nav precīzi skaitļi, drīzāk 14-16%. Patiesībā bezdarbs ir vēl lielāks, varbūt ap 20%. Pilsētā tas izpaužas kā lumpenizācijas process, noziedzības pieaugums,» tā redaktors. Viņš gan atzīst, ka ekonomiski Narvā situācija nemaz nav tik slikta, esot vietas Igaunijā, kur klājas vēl sliktāk. Vēlēšanas izšķirs personības Pašlaik pilsētas domē nav frakcijas, kam būtu skaitlisks pārsvars. Pēc iepriekšējām vēlēšanām pie varas nāca Koalīcijas partija un Reformu partija, kas spēja apvienoties un panākt vairākumu, bet tagad kopš gada sākuma pie varas ir sākotnējā opozīcija - Centra partija, Apvienotā tautas partija, Sociāldemokrātiskā darba partija. Tagadējais pilsētas mērs Eldars Efendijevs ir centrists, bet iepriekšējais mērs tika atstādināts pēc krimināllietas ierosināšanas. Ja saglabāsies centristu un Apvienotās Tautas partijas alianse, tad droši vien arī viņi paliks pie varas pēc pašvaldību vēlēšanām 17.oktobrī. «Provincē partijas piederības jēdziens gan ir nosacīts, jo vēlētāji orientējas uz pazīstamiem uzvārdiem un cilvēkiem, nevis partijām un programmām,» saka A.Hodoss. Populārākā partija Narvā līdz šim bija Centra partija, un tās līderis Edgars Savisārs arī ir ļoti populārs. Uz 31 vietu domē kandidē vairāk kā 200 cilvēku, un lielākā daļa no tiem nepārvalda igauņu valodu. Tomēr A.Hodoss uzskata, ka starpnacionālā problēma pilsētā ir kļuvusi par otršķirīgu problēmu jau sen, jo svarīgākas ir ekonomiskās problēmas. «Te igauņi ir ļoti maza nacionālā minoritāte, un tāpēc nav arī nekādas nopietnas konfrontācijas. Atsevišķā iedzīvotāju slānī gan ir neapmierinātība, ka pilsētas vadībā arvien vairāk pie varas nāk igauņi. Igauņu iecelšana svarīgos amatos zināmā mērā ir mērķtiecīga politika. Tās ir amatpersonas muitā, robežsardzē, policijā, kuru iecelšanu ietekmē Tallina.» Citādi Tallinas ietekme šeit īpaši neesot jūtama, ja nu tikai caur likumdošanas aktiem - kārtējām izmaiņām valodas, pilsonības likumos. «Līdz 1993.gadam pastāvēja konfrontācija starp valsts vadību un pilsētas vadību, taču tagad tādas nav. Līdz 1993.un 1994.gadam bija manāmas separātisma tendences, tagad tas ir pazudis vismaz no publiskās politikas,» atzīst avīzes redaktors. Krievijas pilsoņu savienības darbības sfēra pamazām sarūk līdz praktiskām lietām. Tā palīdz nokārtot cilvēkiem vīzas, bet kopumā savienība ir pēdējā laikā pieklususi. Narvas iedzīvotāji bieži ir Krievijā, redz, kas tur notiek, un, salīdzinot pat ar ne īpaši labajiem apstākļiem Narvā, izdara savus secinājumus. Karstākās dienas Narvā bija 1993.gada 16.,17.jūlijā, kad pilsētas dome rīkoja referendumu par Narvas īpašo statusu - otra valsts valoda, visu līmeņu izglītība krievu valodā, brīvā ekonomiskā zona, brīva robežpāreja, bet nebija runas par atdalīšanos no Igaunijas vai autonomiju, Dienai stāstīja Narvas Krievijas pilsoņu savienības priekšsēdētājs Jurijs Mišins. Referendumā piedalījās 54% iedzīvotāju un 97% atbalstīja īpašo statusu. Otra vieta, kur notika tāds referendums, bija Sillamē, kur bija vēl iespaidīgāks rezultāts. Valsts tiesa atzina, ka vietējai varai nebija tiesības rīkot referendumus. «Tagad vairs nav separātisku tendenču, bet tās var ātri vien parādīties, ja Krievija izrādīs kaut kādu kustību, dos solījumus. Kosovas notikumi arī reanimēja domu par autonomiju. Kāpēc viņi saņēma starptautiskās sabiedrības atbalstu, bet mēs, krievi, šeit ziemeļaustrumos nevaram neko tādu prasīt,» prāto J.Mišins. Dzīve Narvā krievu valodā Pēc A.Hodosa vērtējuma «ar igauņu valodu Narvā esot sliktāk, nekā citur Igaunijā, bet labāk, nekā varētu būt bijis.» Lai gan lielākajam vairumam cilvēku ir apliecības par nokārtotiem eksāmeniem, tā kā nav valodas vides, praktiskās zināšanas zūd. Pozitīva tendence gan parādoties pēdējā laikā - pakāpeniski pieaug cilvēku skaits, kas māk igauņu valodu. Ir parādījusies patiesa interese par igauņu valodu, jo tā ceļ cilvēku konkurētspēju darba tirgū. Igauņu biedrības vadītājs A.Līmetss paskaidro, ka no 74 000 Narvas iedzīvotāju igauņu ir 3019, bet pat no tiem kādam 1000 dzimtā valoda nav igauņu, lai gan ir igauņu pase un tautība - igaunis. Pirms kara Narvā kopā ar Ivangorodu bija 20 000 iedzīvotāju, no kuriem 15 000 bija igauņi. Vietējās igauņu avīzes Narvā nav, biedrība kādu laiku izdeva savu avīzīti, bet nebija pieprasījuma. Biedrība apvieno 106 igauņus, galvenokārt tie ir vecāki cilvēki, ir arī jaunieši. «Biedrība dod iespēju krievvalodīgajā Narvā runāt igauniski, aicinām šurp igauņu teātrus un rīkojam citus pasākumus igauņu valodā. Pilsētā ir divi kultūras nami, kuros viss notiek krievu valodā, izņemot oficiālus pasākumus, kas ir divās valodās. Citādi dzīve Narvā rit krievu valodā, arī pilsētas domē darbs notiek galvenokārt krievu valodā. Igauņi te ir minoritāte. Igauņi Narvā tiek diskriminēti, jo vecākiem nav izvēles - tikai viena skola, bet krieviem vairāk nekā 10,» saka A.Līmetss. Narvā ir viena igauņu ģimnāzija ar 253 skolēniem un viens jauktais bērnudārzs. J.Mišins atzīst, ka joprojām «cīnāmies pret igauņu valodu, piemēram, piketējam pie veikala, kurā uzraksti tikai igauņu valodā. Likums neaizliedz lietot krievu valodu, bet uzņēmēji, veikalnieki un ierēdņi iet vieglāko ceļu - viss ir igauniski, likums izpildīts un nav jānopūlas ar tulkojumu. Vajag ieviest krievu valodu kā otro valodu reģionā, jo cilvēkiem ir grūtības, ja slimnīcās, iestādēs viss ir igauniski, viņi saņem rēķinus igauņu valodā un nesaprot. Mūsu maksimālā prasība ir otra valsts valoda visā Igaunijā. Kāpēc neieviest divas valodas kā Somijā, kur ir 7% zviedru un divas valsts valodas. Minimālā prasība ir dot krievu valodai starpnacionālās saziņas valodas statusu, jo igauņi visi zina krievu valodu. Pagaidām nav cerības kaut ko panākt, tieši otrādi, notiek igauņu valodas prasību pastiprināšana.» Kopš 1992.gada Krievijas pilsonību Igaunijā pēc vēstniecības informācijas pieņēmuši 137 000 cilvēku, vēl kādi 60-70 tūkstoši pieņēma pilsonību un aizbrauca uz Krieviju. Ida-Viru apriņķī ir 54 000, pašā Narvā vairāk nekā 22 000. Kopumā no Igaunijas iedzīvotājiem 9% ir Krievijas pilsoņi, un tas ietekmē Igaunijas drošību, atzīst J.Mišins. Iemesli, kāpēc daudzi izvēlas Krievijas pilsonību, - radniecīgas saites, ekonomiskas intereses, nostalģija un patriotisms. Joprojām ap 40 cilvēku nedēļā pieņem Krievijas pilsonību, un Krievijas pilsoņu skaits Igaunijā pieaug. «Ja nebūs liberālāka pilsonības likuma, nepilsoņi izvēlēsies Krievijas pilsonību. Ja situācija Krievijā uzlabosies, tas arī var ietekmēt šo procesu. Vai igauņu valdība grib, lai šeit ir 20% Krievijas pilsoņu? Viss ir viņu rokās,» tā krievu pilsoņu līderis.