Ne visi latviešu valodas alfabēta burti ir vienlīdzīgi

gadāatzina, ka uzvārda latviskošana nepārkāpj cilvēka tiesības uzprivātās dzīves neaizskaramību. Personvārda atveidošana ir tāpielāgošana latviešu valodas gramatiskajām īpatnībām, nevispārtulkošana latviešu valodā. Alfabētu atšķirības dēļ pilnīgaatbilstība oriģinālam nav panākama arī starp latīņalfabētiskāsrakstības valodām. Latviešu valodas gramatiskais pamats ir lokāmāsgalotnes, kas norāda uz sugasvārdu un īpašvārdu dzimti, skaitli, kāarī uz vārda funkciju teikumā. Personvārdam pievienotā lokāmāgalotne norāda uz vārda nesēja dzimumu. Daudzās valodās (piemēram,angļu, vācu, franču, igauņu, somu, ķīniešu) personvārdiemgramatiskās dzimtes vai nu vispār nav, vai arī sieviešu un vīriešuuzvārdi pēc formas neatšķiras. Tāpēc šajās valodās citvalodupersonvārdus iespējams iesaistīt teikumā to oriģinālformā, turklātneizjaucot valodas gramatisko sistēmu. Turpretī latviešu valodācitvalodu personvārdu teikumā var iesaistīt un izprast tā nozīmitikai tad, ja to raksta tā, kā izrunā, un ja tam ir pievienotagalotne (izņemot nelokāmos). Šā gada 2.martā tika pieņemti Ministrukabineta noteikumi nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību unlietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju", kurosjoprojām ir palicis diezgan daudz neatrisinātu un strīdīgujautājumu, kā arī vērojama nekonsekvence u. tml. Atsevišķosgadījumos tiek norādīts, kā personvārdos izrunājams burts o - [o],[Ž] vai [uo]. Lietuviešu Uogintas, Vienuolis latviski tiekatveidoti kā Ogints, Vienolis. Svešvārdos burts o ir jāizrunā kāīss vai garš patskanis, līdzīgi kā, piemēram, ja tas atveidots nofranču valodas - Ogists Rodēns. Taču tiek norādīts, ka šajoslietuviešu cilmes uzvārdos burts o izrunājams kā divskanis uo. Tasvēlreiz liecina, ka beidzot jāsāk atveidot divskani o ar diviemburtiem. Vispār ir aizmirsts par šauro un plato patskaņu e un ēizrunu, piemēram, igauņu personvārdi Mae, Teeaar tiek atveidoti kāMee, Tēērs, nenorādot patskaņu izrunu. Ar ko o izruna ir svarīgākapar e un ē izrunu? Turklāt šo noteikumu nosaukums runā parrakstību, nevis izrunu, kaut gan 1.punktā tomēr ieminas parcitvalodu cilmes personvārdu izteikšanu ar latviešu valodas skaņām(tātad izrunu!) un burtiem. 20.pantā teikts, ka sieviešu dzimtesuzvārdos nelieto vīriešu dzimtes galotnes. Bet ir sieviešu dzimtesuzvārdi, kas beidzas ar s, piemēram, Klints, Pāksts, Pils. Savukārt27.punktā apgalvo, ka Šūmans esot latviskas cilmes uzvārds, untālabad drīkstot rakstīt tikai Šūmans, nevis Šūmanis. Kādēļ? Irminēti tādi vācu izcelsmes uzvārdi kā Veidemanis, Štokmanis.Latvieša ausij tik pierastie Blaumanis, Ulmanis tātad ir vācuizcelsmes uzvārdi, bet Šūman(i)s nav. -bergs, -baums, -lands,-felds, -šteins u.tml. tomēr nav izskaņas, bet gan salikteņu otrādaļa (sal. Grīnbergs - Zaļkalns, Neilands - Jaunzemis, Feldšteins -Laukakmens), kā tas beidzot tiek pateikts 105.27.1.punktā, minot topašu -šteins! Atsevišķi tiek izdalīti latgaliešu personvārdi. Jalatgalieši nav tie paši latvieši kā vidzemnieki, zemgalieši u. c.,tad tomēr jārunā par latgaliešu (latgaļu) valodas cilmespersonvārdiem, jo ir arī tādi latgalieši kā, piemēram, JānisIvanovs, Anatolijs Gorbunovs. 146. punktā teikts, ka "nevienaifiziskai vai juridiskai personai nav tiesību apstrīdēt dažādospersonas dokumentos ierakstītā personas vārda (vārdu) un/vaiuzvārda piederību vienai un tai pašai personai, ja tas ierakstītsar šādām atšķirībām, piemēram, 146.1.2.punktā: "vārdam vai uzvārdamir citas deklinācijas galotne". Tātad Inete Sila, Inete Sils, IneteSile, Ineta Sila, Ineta Sils un Ineta Sile ir vai var būt viena untā pati persona! Arī Pile, Pila, Pils; Als, Alis, Alus, Ala, Ale...147.punktā teikts, ka norakstos un izrakstos personvārdus rakstaoriģinālrakstībā, tātad arī arābiski, ķīniski, ivritā, jīdišā,hindi u. c.? Kurš ierēdnis Latvijā ir spējīgs to izdarīt? 150.punktā: "Ja personas vārda vai uzvārda rakstība aizskar būtiskaspersonas intereses, persona var griezties Valsts valodas centrā arlūgumu atveidot personvārdu latviešu valodā attiecīgās personasintereses mazāk aizskarošā formā". Kādēļ gan ne neaizskarošā formā?Citādi no Lielcūkas (sal. Lieljuksis, Lielpēteris, Lielmežs) būtuiespējams kļūt par Cūku, Cūciņu, Lielcūciņu, no Muļķa, Ubaga parMuļķīti, Ubadziņu. Un Vagina (vismaz Balvu rajonā sastopamsuzvārds) kā varētu tikt pārveidota mazāk aizskarošā formā? MKnoteikumos nav pieļaujami tādi svešvārdi, kas jāpaskaidro patetimoloģiski, piemēram, 38. punktā elidēt (< lat. elidere -izspiest, izstumt, izlaist, atmest - izlaist kādu skaņu vai vārdu).Starp citu, nav minētas vēl daudzas citas šā vārda nozīmes. Šajāgadījumā - izlaist galotnes patskani. Ir uzskaitīts, kāduslīdzskaņu dubultojumus, kombinācijas latviešu valodā nelieto, kāneapzīmē patskaņu garumu u. c. Šo uzskaitījumu varētu turpināt,neaizmirstot pateikt, ka netiek vairs lietoti gotu burti, ieneatveido ar ee u. tml. Normatīvo aktu mērķis ir skaidri un precīzipateikt, kā ir jāraksta, nevis kā nav jāraksta. Manuprāt,personvārdu atveidošanu iespējams pilnveidot, atceroties, ka1908.-1909. gadā tika nodibināta īpaša pareizrakstības komisija,kas J.Endzelīna vadībā izstrādāja un pieņēma jauno pareizrakstību.Skolās to ieviesa saskaņā ar izstrādāto projektu (izņemot vienīgiuo). Ar 1936.gada 13.jūliju tika ieviests mīkst(ināt)ais ŗ, bet1946.gada 5. jūnijā šo rīkojumu atcēla. Patskanis o savu garumzīmipazaudēja 1946. gadā saskaņā ar LPSR Ministru Padomes lēmumu.Kālabad apbēdināt nabaga o un apgrūtināt sevi un citus? Prātīgāk Žir atkal iekļaut latviešu valodas patskaņu sistēmā, divskani oatveidot ar diviem burtiem uo (kā visus citus divskaņus), nevisprasīt atcerēties, ka tikai svešvārdos sastopams īsais un garaispatskanis o. Izrādās, ka tas tā vienmēr nav (sk. MK noteikumusnr.114). Pirmo reizi sastopoties tekstā pat ar Latvijas un latviešuīpašvārdiem kā Košrags, Vildoga, Kolka, Doku Atis, Monta Kroma,Grots, Poruks, Loja u. tml., nav zināms, kā tos izrunāt. Skaidrībuun vienkāršību var ieviest tikai ar dažādu skaņu dažādu apzīmēšanurakstībā. Tātad o, Ž un uo. Lietuviešu valodā šo divskani rakstībāapzīmē ar uo jau izsenis. Latgalieši jau arī aizsteigušies priekšāun kopš 1992.gada nošķir o, Ž un uo (MK noteikumu sacerētāji ganuzskata, ka divskani joprojām atveido ar Ž). Līdzīgi arī šaurās unplatās e un ē skaņas rakstībā atveidojamas dažādi, tieši tā, kā tasjau tiek darīts, pierakstot tekstus fonētiskajā transkripcijā vaiatsevišķās latviešu valodas mācību grāmatās cittautiešiem, proti,ar komatu zem patskaņa. Nebūtu nekādas vajadzības mācīties daudzosnosacījumus ar izņēmumiem (pozicionālie un nepozicionālie, artautosilabisko er u. c.), nevajadzētu šķiest laiku, to visuapgūstot un mēģinot atcerēties, pie kuras konjugācijas darbībasvārds pieder. Tad nebūs nekādu problēmu, lasot arī atveidotospersonvārdus, kas latviešu valodā ir jāatveido, patīk tas kādam vainepatīk. Turklāt maz ticams, ka kāda Latvijas pilsone, piemēram,Krievijā, Ķīnā, Indijā, Saūda Arābijā pieprasītu to, ko atļaujastēvzemē.