Kariess iziet cauri emaljai, dentīnam, baktērijas nokļūst līdz pulpai, kas ilgi nespēj tām pretoties. Otrs iemesls - zobu urbšana un slīpēšana, neizmantojot dzesēšanas iekārtas (ūdens piegādi), kad pulpu burtiski izcep. Trešais - traumas: sitieni, lūzumi. Nedzīvos zobus dažkārt neārstē, bet izrauj, kaut gan tos ir iespējams saglabāt. Lai nebūtu jāatvadās no zoba, atmirusī pulpa jāņem ārā, zoba kanāls ir jāārstē un jāpiepilda. Nedzīvie zobi nav trauslāki par dzīvajiem, vienīgi parasti pulpas iekaisums radies liela bojājuma dēļ, un šādam zobam likumsakarīgi ir mazāk veselās substances, mazāk audu. Trauslumu var radīt arī papildu konstrukciju (tā sauktā saknes inleja u.tml.) ievietošana, kas palīdz virs nedzīvā zoba nostiprināt kronīti. Reizēm nedzīvie zobi maina krāsu. Ja pulpā bijis asinsizplūdums, zobs ticis traumēts, tas var kļūt tumšāks par dzīvajiem zobiem.
Nedzīvie zobi nav trauslāki
Gandrīz katram no mums mutē ir kāds tā sauktais nedzīvais zobs, kam izņemta atmirusī vai iekaisusī pulpa: zoba mīksto audu komplekss, kas sastāv no nerva, asinsvadiem, limfvadiem un šūnām. Tautā tiek sacīts, ka šim zobam ir izņemts nervs. Pēc Vecpilsētas medicīnas centra zobārsta Andra Rozes stāstītā, pulpa 95% gadījumu atmirst kariesa dēļ.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.