Tiesnesei G.Širakai astoņos gados šī esot bijusi pirmā reize, kad par kukuļņemšanu jātiesā policists. Taču, pārskatot tikai Dienas Vidzemes biroja arhīvu vien, rodas iespaids, ka kukuļņemšana policistu vidē pērkons no skaidrām debesīm vis nav. Piemēram, kopš 1998.gada par minēto likumpārkāpumu apsūdzēti vairāki policijas darbinieki, kuri strādājuši Valmieras, Cēsu, Madonas un Alūksnes rajonu policiju pārvaldēs. Pārlasot šīs lietas, visvairāk pārsteidz divi fakti: izņemot Valmieras gadījumu, visās citās reizēs iekritušos policistus priekšnieki ir raksturojuši kā apzinīgus darbiniekus, par labu darbu dažs pat ticis pie apbalvojumiem. Otra lieta - tiesājamajām personām par vienu un to pašu noziegumu dažādās tiesās piespriestie sodi ir ārkārtīgi atšķirīgi. J.Makara advokāts iesniedzis apelācijas sūdzību, lūdzot sodu bijušajam policistam mīkstināt. Vaļsirdīgi atzīstas Tiesnese G.Širaka uzsver, ka J.Makars pats policijā pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un izmeklētājiem uzrādījis vietu, kur 100 latu kukuli, ievīstītu papīrā un ieliktu pierakstu burtnīcā, bija pametis zem kārklu krūma. No tiesas materiāliem izriet, ka naktī uz 20.jūniju Gulbenē J.Makars dežūrējis kopā ar pārinieku Jāni Freiju. Ap pusnakti pilsētā apturēta vieglā automašīna, kuras vadītājam Vladislavam Kopeļevam konstatētas 1,4 promiles reibuma. Taču J.Makars nav steidzies aizpildīt protokolus, jo ar V.Kopeļevu vienojies, ka viņš pēc pusstundas norunātajā vietā nodos J.Makaram 100 latus. Pēc vairāk nekā stundas J.Makars saņēmis apsolīto naudu pa pavērtu logu policijas automašīnā, kuru vadījis J.Freijs. Tiesas izmeklēšanā policists paskaidrojis, ka viņš esot iežēlojies par reibumā braucošo vīrieti, jo tam blakus sēdējusi sieva grūtniece. V.Kopeļevam draudējis 700-800 latu sods par atkārtotu sēšanos pie stūres reibumā gada laikā, taču aizturētais apsolījies, ka tālāk automašīnu vadīs sieva, kurai arī esot tiesības. J.Makars tiesā noliedza, ka aizturētajam būtu prasījis naudu. Turpretī V.Kopeļevs liecinājis, ka no policista sākotnēji minētajiem 400 latiem galīgo summu esot izdevies nokaulēt līdz 100 latiem. Savukārt viņa sieva minējusi tikai 50 latu. Šo triju liecību atšķirību dēļ tiesa šaubas tulkoja par labu apsūdzētajam, un kukuļa pieprasīšana netika pierādīta. Kukuļņemšana tika pierādīta ar iezīmētām banknotēm, jo pirms abu tikšanās V.Kopeļevs par notikušo izstāstījis Gulbenes policijas darbiniekiem. J.Makars tiesā atzinās - kad tūlīt pēc naudas saņemšanas atskanējis zvans no Gulbenes rajona policijas pārvaldes un viņiem likts ierasties dežūrdaļā, sapratis, ka kaut kas nav kārtībā, un banknotes izmetis. Viņš neslēpa - ja nebūtu bijis zvana no policijas, nauda paliktu pie viņa. Taujāts, vai, mašīnā blakus sēžot, J.Freijs tiešām nemanīja notiekošo, Madonas ceļu policijas priekšnieks Gunārs Latkovskis Dienai sacīja: «Varbūt varēja nojaust, bet varēja arī neredzēt. Kad reiz par to runājām, Freijs teica, ka nav redzējis.» To J.Freijs ir sacījis arī tiesā. Vienu - cietumā, citu atstāj brīvībā Oktobra nogalē Gulbenes rajona tiesā tiesnese Gunta Gulbinska bijušajam Alūksnes rajona policijas pārvaldes sevišķi svarīgo lietu inspektoram Andrejam Poļakovam par 100 latu kukuļņemšanu pasludināja trīs gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Tikai ar nosacītu sodu 1998.gada janvārī Vidzemes apgabaltiesas kolēģija tiesneša Mārtiņa Ābeles vadībā par divās reizēs kopumā saņemtu 120 latu kukuli sodīja Valmieras rajona ceļu policistu Jāni Āboltiņu. Līdzīgi paveicās Cēsu RPP bijušajiem ceļu policistiem Mairim Zelčam un Mārim Zaļaiskalnam, kurus aizturēja 2000.gada 15.februārī uz aizdomu pamata par 100 latu kukuļa saņemšanu. Taču Valmieras rajona tiesā nodarījumu pārkvalificēja un policistus sodīja ar nosacītu cietumsodu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu. Kā Dienai pastāstīja Valsts policijas Personālsastāva inspekcijas galvenais inspektors Aivars Jasmans, 2000.gadā par kukuļņemšanu aizturēti trīs ceļu policisti, bet neviens nav notiesāts. Pērn neviens nav aizturēts, bet viens no iepriekš aizturētajiem ir notiesāts. Šogad reģistrēts tikai gadījums ar J.Makaru. Ministrs pieļauj sodus arī kukuļdevējiem Iekšlietu ministrs Māris Gulbis (JL) atzina, ka kukuļņēmēju skaits ceļu policijā neapšaubāmi ir lielāks nekā divi vai trīs, tāpēc viņš uzdevis policijai iesniegt konkrētus priekšlikumus korupcijas samazināšanai. M.Gulbis pieļāva, ka policija varētu sākt piemērot sodus autovadītājiem, kuri mēģina dot kukuli. G.Latkovskis, atzīstot, ka kukuļņemšanu nevar attaisnot, neslēpj, ka, viņaprāt, 130-150 latu uz rokas ceļu policijas inspektoram, kam bieži jāstrādā naktī, ir maza alga. M.Gulbis uzsvēra, ka maza alga nekādi nevar būt attaisnojums kukuļņemšanai. Ja cilvēks uzskata, ka viņa alga ir par mazu, varot mainīt darbu. Ministrs tomēr cerot, ka policistu algas izdosies palielināt. J.Makara bijušie darbabiedri ar Dienu runāt nevēlējās. Taujāta, vai ģimenē, kurā divi bērni mācās un viens studē, turklāt vīra tēvs ir I grupas redzes invalīds, atgadījusies spiedīga vajadzība, kas varētu pamudināt dzīvesbiedru ņemt kukuli, J.Makara sieva Ingrīda sacīja: «To tikai viņš pats zina, kāpēc tā izdarīja. Dzīve iet uz priekšu, man bērni ir jāaudzina un viss jāpārcieš.»
Negods un zaudēta brīvība
Kukulis policistu kārdina, kaut pēc tam jāraud Tiklīdz Jānim Makaram tiesā uzdeva kādu jautājumu, vīrietis raudāja, atceras Gulbenes rajona tiesnese Gunta Širaka. Par 100 latu kukuļņemšanu apsūdzētajam Madonas rajona policijas pārvaldes (RPP) ceļu policijas inspektoram J.Makaram tika piespriests cietumsods uz diviem gadiem un diviem mēnešiem bez mantas konfiskācijas, lai gan Krimināllikumā valsts amatpersonai par kukuļņemšanu ir paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 8 gadiem arī ar mantas konfiskāciju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

