gadā, un ne par kādu naudu to nemaina pret rūpnīcas piedāvāto modeli, kas ražots šā modeļa dzīves beidzamajā - 1993.gadā. Vēl 1982.gadā debitēja galvenokārt ASV tirgum paredzētais Volvo 760 ar V6 motoru, kas tika ražots paralēli jau minētajām 240.,245.,260. sērijām. Dažus gadus vēlāk tirgos abpus Atlantijas okeānam debitēja nedaudz pieticīgākais Volvo 740 ar divām četrcilindru dzinēju versijām. Arī Eiropā Volvo sauklis «Īsteni izturīgs auto no zviedru tērauda» ir folklorizējies, tādēļ Gēteborgas autoražotājs, jau nonācis Ford Motors Co. īpašumā, par galveno vērtību joprojām uzskata savu automobiļu ilgmūžību un kvalitāti. Viena auto divas versijas Nespeciālistam ir sarežģīti atšķirt Volvo 900.sērijas auto no priekšteča - 700.sērijas spēkrata. Vienīgi lietpratējs sapratīs, ka tie ir atšķirīgi. Pārējiem šie Volvo šķitīs kā viena auto dažādas paaudzes modeļi. Patiesībā Volvo konstruktori, nodalot šos modeļus, vēlējās radīt viena auto divas komplektācijas - pamata un luksusa aprīkojumā (tā sākotnēji bija paredzēta ASV tirgum). Lielais pieprasījums pēc Volvo Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Francijā un pat pašmāju produkcijas pārbagātajā Vācijā radīja vajadzību pēc divu dažādu patstāvīgu modeļu ražošanas. Interesanti, ka arī bijušajā PSRS klīda leģendas par šo auto izturību, tādēļ Volvo līdzās Mercedes ieguva stabilu birokrātu karietes statusu. Remontējami ar sajūsmu Šķietamā motoru daudzveidība patiesībā pamatota uz diviem bāzes agregātiem. B230 - 2,3 l benzīna agregātu un jau kopš Volvo 240 laikiem pazīstamo 2,0 l B200 dzinēju. Aptaujājot motoru remonta speciālistus četros Rīgā pazīstamos autoservisos, jāatzīst, ka vīri par šiem konstruktīvi sirmajiem astoņvārstu spēka agregātiem runā ar sajūsmu. Vienprātīgi šie 110-140 ZS stiprie astoņu vārstu motori tiek atzīti par viselementārāk remontējamajiem un ilgmūžīgākajiem dzinējiem mūsdienu automobiļos. Arī 10-12 l apetīte uz 100 km ceļa tiek atzīta par apmierinošu zviedru ledlaužiem ar divu tonnu masu. Volvo universalitātes piemērs slēpjas faktā, ka arī jaunās paaudzes 16 vārstu motori B204 un B234 bāzēti uz jau minētajiem motoriem, modernizējot vien dzinēja galvu un motora konstrukciju papildinot ar balansējošajām vārpstām vibrācijas samazināšanai. Pirmoreiz tieši Volvo 960 tika izmantoti jaunās paaudzes R6 alumīnija motori ar 2,5 un 2,9 l darba tilpumu. Runājot par dīzeļmotoriem, 900. un 700.sērijā tika lietots Volkswagen LT sērijas furgoniņu un mazkravas auto 120 ZS dīzelis ar 2,4 l darba tilpumu. Vēlāk - 850. un V70 modeļos uzstādīja arī no Audi 2,5 l Tdi, taču tas jau ir cits stāsts. Izcili izturīgi robi Arī lietotu auto tirgus piedāvājumā Latvijā 700. un 900.sērijas Volvo satopami gan ar automātisko transmisiju, gan mehāniskajām kārbām. Tiesa, vēlīno izlaiduma gadu Volvo 960 ar mehānisko pārnesumu kārbu sastopams tikai 2,5 l benzīna motora versijā. 700.modelī un agrīno gadu 900.sērijas spēkratos lietotas M46 (mehāniskā kārba ar overdrive funkciju) un M47 (mūsdienīgās konstrukcijas piecātrumu) pārnesumu kārbas. Gan šīs, gan vēlāk ražotā M90 ir izcili izturīgas manuālās pārnesumkārbas, kurām visi aptaujātie speciālisti nekādus tipveida defektus, izņemot eļļas teci caur blīvslēgiem to nolietojuma dēļ, nespēja nosaukt. Kopš debijas 80.gadu sākumā Volvo automobiļos tiek izmantotas pasaulē pazīstamās japāņu firmas Aisin Warner automātiskās transmisijas. Ļoti reti (kādas ražotājam vien zināmas sadarbības rezultātā) sastopamas arī vācu firmas ZF automātiskās pārnesumkārbas. Uzslavas dzirdamas arī par kardāna pārvadiem dzenošajam tiltam. Speciālo remonta uzņēmumu darbinieki, kas nodarbojas ar šo daļu restaurāciju, nespēja atcerēties kādu Volvo automobili ar mazāk nekā 350 000 km nobraukumu, kuram šāda restaurācija būtu nepieciešama. Atšķirīgas piekares Interesanti, ka, uzlabojot savu 700. klasiskās piedziņas modeli, zviedri gan Volvo 940 (kā opcija), gan 960 (jau sērijveidā) aprīkoja ar pašbloķējošo diferenciāli dzenošajam tiltam, tādējādi atvieglojot smagā aizmugurējās piedziņas auto caurgājamību uz slidena ceļa. Interesanti, ka piekare šiem auto veidota atšķirīga. 700.sērijas Volvo priekšā uzmontēja McPherson statnes, aizmugurē - atkarīgo tilta sijas konstrukciju. Šāds risinājums atvieglo ekspluatāciju un remontu. Speciālisti atzīmē - bieži novērojama situācija, ka aizmugurējā tilta sija krietni pārdzīvo visu automobili, kas tiek norakstīts un nodots autokapsētā vecuma vai avārijas dēļ. Rūpējoties par braucēju komfortu, konstruktori zināmā mērā palielināja automobiļu remonta izmaksas un upurēja piekares daļu nomaiņas ērtumu. 900.sērijā ir jaunas konstrukcijas McPherson statnes, kurām nav atsevišķi maināmi amortizatora ietvari. Bojātā statne jādemontē pilnībā. Aizmugurējam tiltam - neatkarīgā daudzsviru piekare. Tas dod ievērojamu uzlabojumu braukšanas komfortā, taču remonta izmaksas šādai konstrukcijai, protams, ir palielinājušās. Jāatzīmē, ka 900.sērijas Volvo līdz pat 1995.gadam aizmugures piekare joprojām palika atkarīgā, ar neatkarīgo tiltu pārsvarā tika ražoti sedani. Situācija mainījās pēc kārtējās pārveides 1996.gadā, kad visi Volvo 960 tika ražoti tikai un vienīgi ar neatkarīgo aizmugures tiltu. Vājās un stiprās puses Daudzi speciālisti par Volvo 850 Ahilleja papēdi min stūres mehānisma tecēšanu, savukārt 700. un 900.sērijas auto nesirgst ar to. Bažu iemesls ir visai pamatots, jo jauns stūres mehānisms maksā ap 500 latu. Bremzes ir Volvo automobiļu stiprā puse. Disku bremzes visiem riteņiem strādā strauji un efektīvi. Nav gadījies dzirdēt kaut viena Volvo īpašnieka sūdzības par to darbību (protams, ja laikus mainītas bremžu uzlikas). Jāsecina, ka šis zviedru automobilis joprojām daudziem autoražotājiem ir kā kvalitātes etalons. Pat desmit un vairāk gadu vecs tas atgādina auto, ne darba zirgu. Ja jāizvēlas starp 940. un 960. modeli, taupīgajiem ļaudīm noteikti jāizvēlas pirmais. Mašīnas komplektācija ietilpību nemaina, un milzīgais 500 l tilpuma bagāžas nodalījums (sedanam!) būs gan 940., gan 960.modelī. Mazjaudīgākais 940.modelis ir mazāk komfortabls, taču minētās aizmugures piekares, stāvbemzes un darba bremžu remonta izmaksu ziņā lētāks auto. Nereti automobilisti sirgst ar kompleksiem, ja pārvietojas jauna ražošanas gada automašīnā, kas konstruktīvi ir padsmit gadu veca. Pēdējo gadu versijas Volvo S90 un V90 kalpoja par spilgtu piemēru šim apgalvojumam, jo 1997.gadā notikusī modeļu indeksu izmaiņa būtiski nepagarināja automobiļa mūžu. Cilvēki bija noilgojušies pēc jaunā Volvo S80 un S60.
Nenokaujams kā Volvo
Volvo par galveno vērtību joprojām uzskata savu automobiļu ilgmūžību un kvalitāti Amerikas vidienē šis ir patiesi folklorizējies teiciens, turklāt tas nav adresēts GMC White vai vēlākajam Volvo markas kravas automobilim, bet gan vecajam labajam 240.modeļa klasiskās piedziņas universālam. Izrādās, ka dažs labs fermeris joprojām pārvietojas ar automobili, kas ražots 1974.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

