Neparasto tulpju dārzs

Izstādē varēja pārliecināties, ka te patiesi ir ko meklēt. Interesanti tulpju eksemplāri šā gada izstādē bija selekcionāram Jurim Eglem. Viņš 1989.gadā "joka pēc" iesējis pirmās tulpju sēkliņas. Prasības, kādai jābūt labai tulpju šķirnei, pamatā ir vienādas - stingram kātam, spēcīgām ziedlapām. Tulpju mode mainās. 70.gados tulpju tirgū dominēja lieli un sarkani ziedi, pēc tam tie krita nežēlastībā. Patlaban dārzos un pircēju gaumē valda dažādība, lielāko uzmanību šo ziedu audzētāji visā pasaulē pievēršot lilijziedu un bārkstaino tulpju grupām. Jānis Egle iesaka tulpes norakt katru vasaru. Orientējošais laiks - pēc Jāņiem. Galvenais ziņnesis par norakšanas laiku ir lapu krāsa. Kamēr sīpolpuķēm lapas ir zaļas, tikmēr notiek dzīvības procesi, kas briedina sīpolu. Jo ilgāk sīpolpuķēm būs zaļās lapas, jo ilgāk zem zemes sīpols uzņems barības vielas, lai krāšņāk ziedētu nākamajā pavasarī. Ja lapas sīpolpuķēm nevis nodzeltē, bet sakalst, zem zemes sīpola ligzda izjūk un tad to ir grūtāk norakt. Ja kavējas ar sīpolu norakšanu, augsnē veidojas "nezāles tulpes" - aizklīduši sīpoli paliek nenorakti un nākamajā pavasarī izlien no zemes vietās, kur tos neviens nav gaidījis. Rakšanai vislabāk izmantot dakšas, jo ar lāpstu sīpolus var traumēt. Rakšanu labāk veikt sausā laikā. Pēc norakšanas tulpju sīpolus liek kastītēs. Labāk, ja tām ir režģota pamatne, jo tad notiek dabīga vēdināšanās un sīpoli apžūst. Sīpolus nedrīkst žāvēt tiešos saules staros. Kad sīpoliem apžuvusi virskārta, tos šķiro - tīra, atdalot vairsīpoliņus. Lielos sīpolus, kuri nākamgad ziedēs, liek atsevišķi, izžāvētos vairsīpoliņus visbiežāk saber kaprona zeķēs, jo, tajās glabājot, notiek vēdināšana. Visoptimālākā gaisa temperatūra glabāšanai - apmēram +23°C. Uzglabāšanas vietā jāizvairās no ļoti augstas vai arī zemas (+17°C) temperatūras. Tulpes orientējoši sāk stādīt septembra beigās. Citu gadu to var darīt visu oktobri. Viss atkarīgs no laika apstākļiem.