Neparasts Sapnis Ventspils bērniem

Arī valstī tādas pagaidām vēl ir retums. Šādu iespēju pilsētniekiem sagādājušas divas enerģiskas uzņēmējas Jeļena Trifonova un Jeļena Landmane no Talsiem, viņām piederošajā, pagājušajā gadā uzceltajā bērnu preču veikalā Raiņa ielā vienu stāvu atvēlot pašu dibinātās sabiedriskās organizācijas Ventspils bērnu centrs Sapnis vajadzībām. Tur - nelielos, bet moderni aprīkotos kabinetos -, viss arī notiek: strādā bēbīšu, Montesori, radošā darba un mūzikas pedagogi, notiek ārstnieciskās masāžas un kustību terapijas seansi, mazos pacientus pieņem bērnu neirologs, pediatrs, psihologs, logopēds un agrīnais logopēds. Izglīto arī vecākus Visnotaļ pozitīvi pirmo šāda tipa pilsētā pirmo privāto bērnu centru vērtēja Ventspils pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis: «Daļēji šāds darbs notiek arī valsts un pašvaldību finansētajās iestādēs, taču Sapnī ar bērniem vairāk tiek strādāts individuāli, kas noteikti būs efektīvāk. Varam tikai vēlēties, lai līdzīgu centru pie mums būtu vairāk.» «Izglītojošās nodarbībās tiek iesaistīti ne tikai bērni no zīdaiņa līdz skolas vecumam, bet arī viņu vecāki. Topošajiem un tikko par tādiem kļuvušajiem vecākiem ir iespēja mācīties «stārķu skolā», bet grūtniecēm un jaunajām māmiņām mēs piedāvājam vingrošanas un masāžas seansus,» Dienai stāstīja bērnu centra administratore, pēc izglītības sociālā pedagoģe Līga Reitere, ar gandarījumu piebilstot, ka divas trešdaļas no iespējamā mazo apmeklētāju skaita nokomplektētas jau pirms centra atklāšanas. Pirms šā darba L.Reitere ar bērniem un pusaudžiem strādājusi atbalsta centrā Nāc līdzi!. Tur apmeklētāju kontingents pārsvarā komplektēts no tā sauktajiem ielu bērniem un nelabvēlīgajām ģimenēm, kaut gan retums nav bijušas arī bagātu vecāku atvases ar vaļīgu uzvedību. «Normālu jeb vidēji situētu ģimeņu bērni un viņu vecāki kaut kādu sabiedrībā pastāvošu aizspriedumu dēļ uz Nāc līdzi! gāja reti, kaut bija zināms, ka daudziem vismaz speciālistu konsultācijas būtu bijušas vajadzīgas,» atcerējās L.Reitere. Tāpēc viņa ar prieku uzņēmusi vēsti, ka divas talsenieces Ventspilī būvē ēku, kurā atvēlēta vieta arī bērnu centram. «No personīgās pieredzes zināju, ka tāds ļoti vajadzīgs,» teica divu bērnu māte L.Reitere, atzīstot, ka viņai pašai nav bijis dūšas un prasmes šādu centru nodibināt, bet vienmēr gribējies tieši tādā strādāt. Tagad viņa šeit pilda ne vien administratores pienākumus, bet vada arī nodarbības radošajā darbnīcā ar mākslas terapijas elementiem, mācot netradicionālo zīmēšanu, veidošanu, leļļu un masku gatavošanu, to visu savienojot ar kustību, mūziku un dažādiem aizraujošiem pārsteigumiem. Montesori un mūzikas nodarbību pievilcīgumu jau bija paspējuši novērtēt gadu un astoņus mēnešus vecie dvīņi Rebeka un Roberts. Viņu mamma Dina par šādu iespēju uzzinājusi no sajūsminātajiem paziņām. «Lieliski ir tas, ka centrā arī vecāki var iesaistīties nodarbībās, turklāt starp mammām tur notiek savdabīga bērnu kopšanas un audzināšanas pieredzes apmaiņa,» uzskatīja Dina. Lindai Briedei pievilcīgi šķitis, ka centrā ir nelielas grupas un pedagogi var strādāt ar katru no bērniem. Viņas trīsgadīgā Melinda apmeklē bēbīšu grupu, kur, pēc Lindas domām, pirms skolas iegūs daudz vairāk zināšanu nekā bērnudārzā. Pagaidām Lindu nesatraucot arī mācību maksa, grūtāk būtu, ja uz centru būtu vienlaikus jāpoš vairāki bērni. Ideja virmojusi gaisā Domu par bērnu centra izveidi uzņēmējām piedāvājusi pati dzīve. «Talsos mūsu bizness tāpat ir saistīts ar bērnu preču tirgošanu, un tās gaitā nereti nācās uzklausīt arī citas vecāku vajadzības un rūpes - to skaitā par vēlēšanos dot bērniem vairāk viņu garīgajai un fiziskajai attīstībā, laikus mēģināt palabot kādu defektu, pašiem ko vairāk un tīri praktiski uzzināt par savu mazuli,» Dienai teica Jeļena Trifonova. Veikals Ventspilī atvērts pirms gada, bijis domāts drīzumā iekārtot arī bērnu centru, taču pagaidām nepietiek līdzekļu. Dzīve abas Jeļenas savedusi ar L.Reiteri, kurai bijusi pieredze projektu rakstīšanā, lai dabūtu naudu no starptautiskajām organizācijām. Tā tapis pieteikums Karalienes Julianas fondam, kurš nav atteicis prāvus līdzekļus bērnu centra iekārtošanai Ventspilī. «Protams, visam to nepietika. Piemēram, Ventspilī pirmā Montesori kabineta aprīkojumam meklējām lētāko variantu, daļu iekārtas iepērkot Krievijā. Taču interesi par šo mazuļiem dažādus jēdzienus un procesus skaidrojošo nodarbošanos tas nav mazinājis, jo uz nodarbībām var nākt gan bērni ar nopietniem attīstības traucējumiem, gan parastie un pat izcili apdāvinātie, katrs gūstot kaut ko noderīgu,» skaidroja L.Reitere un piebilda, ka līdzīga attieksme pret apmeklētājiem esot arī pārējās nodarbībās un konsultācijās. Centra dibinātāji un darbinieki cer, ka viņu pakalpojumi būs pieejami ne tikai vidēji situētiem cilvēkiem, bet arī mazturīgajiem, līdzīgi kā tagad trūcīgāko ģimeņu bērni ar Ventspils domes atbalstu guvuši iespēju nodarboties pilsētas olimpiskajā centrā. A.Slavinskis Dienai apstiprināja, ka par to jau ir domāts.