Netīrā cīņa

Sumo skolas priekšnieks viņam iesita ar alus pudeli pa galvu, vecākie biedri dauzīja ar beisbola nūju, viņa ķermenis tika dedzināts ar kvēlojošām cigaretēm. Lai sagatavotos cīņai, Saito bija jāpārcieš īpaši agresīva bucukari geiko procedūra, kuras laikā jauniņais līdz spēku izsīkumam tiek grūstīts pa apli. Pēc vienas no šādām procedūrām 17 gadu vecais Saito sabruka un tika nogādāts slimnīcā. Ārsti nespēja glābt viņa dzīvību. Par nāves cēloni tika noteikta "sirds mazspēja", bet Saito tuvinieki uzskata, ka viņš kļuvis par nežēlīgas izturēšanās upuri. Jaunekļa traģiskā nāve likusi Japānas sabiedrībai uzdot nepatīkamus jautājumus par sumo skolās valdošo gaisotni un nacionālā sporta veida nākotni. Saito nāve nav vienīgais skandāls, kas pēdējā laikā skāris sumo, jo cīņas popularitāti iedragājušas aizdomas par dopinga lietošanu un cīkstoņu uzpirkšanu. Japāņiem, kas sumo uzskata par daļu no Japānas kultūras mantojuma, nav viegli samierināties ar to, ka japāņu cīkstoņi zaudē konkurences cīņā ar ārzemniekiem, kas ieņēmuši vietu sumo hierarhijas virsotnē. Pašlaik vienīgie cīkstoņi, kas sasnieguši augstāko jokodzunas rangu, ir divi mongoļu izcelsmes spēkavīri. Japāņu ģedovščina Nav brīnums, ka sumo skolām kļūst arvien grūtāk pievilināt jaunus audzēkņus. Japānas Sumo asociācijas (JSA) dati liecina, ka pagājušogad skolās uzņemti 87 mācekļi, pirms 15 gadiem - 223 skolnieki. Japāņu jauniešiem nepatīk stingrais dienas režīms sumo skolās, turklāt viņi negrib samierināties ar agresīvo izturēšanos no vecāko biedru puses. Tradīciju piekritēji uzskata, ka barga apiešanās ar mācekļiem norūda raksturu un palīdz sagatavoties cīņai. "Bieži vien man mutē iebēra sāli vai smiltis, un cīkstoņi tika dauzīti ar bambusa zobeniem. Es tiku dauzīts un dauzīts," intervijā AFP atceras bijušais cīkstonis Munejoši Fudzisava. Pēc sumo meistaru domām, šādas metodes nodrošina to, ka cīkstonis būs maksimāli koncentrējies un gatavs cīņai, kuras iznākums parasti izšķiras dažās sekundēs. Japānas sabiedrībā ļoti augstu tiek vērtēta cīkstoņa drosme un spēja bez žēlošanās pārciest visas grūtības. "Vai tad izturības gars nebija tas, kas palīdzēja Japānai mazāk nekā pusgadsimta laikā attīstīties no kara izpostītas valsts līdz finanšu lielvaras līmenim?" vaicā laikraksts The Japan Times. Nesaudzīgās izturēšanās pretinieki iebilst, ka dažas sumo skolas ir pārkāpušas robežu, kas šķir smagu treniņu programmu no bīstamas un noziedzīgas rīcības. Japānas prese ziņo, ka kopš 1989.gada vēl četri mācekļi esot miruši no "sirds mazspējas". "Sumo skolām izdevies pastāvēt tik ilgi, jo skolotāji un vecākie cīkstoņi pratuši atšķirt pieņemamas metodes no nepieņemamām. Ja uz viņu saprātu vairs nevarēs paļauties, sumo beigs pastāvēt kā profesionāls sporta veids," brīdina laikraksts The Daily Yomiuri. JSA padzinusi no sumo skolas vadītāja amata 57 gadus veco Tokicukadzi, kurš atzinies, ka iesitis Saito ar alus pudeli pa galvu. Tokicukadze apgalvo, ka Saito nāve bija nelaimes gadījums, tomēr policija varētu ierosināt krimināllietu. Saito vecāku aizdomas pastiprināja arī tas, ka pēc mācekļa nāves Tokicukadze aicinājis pēc iespējas ātrāk kremēt Saito līķi. Tuvinieki pamanīja, ka līķis ir klāts brūcēm un apdegumiem, ko acīmredzot izraisīja degošas cigaretes. Saito tēvs Masato vēsta, ka dēls jau divreiz mēģinājis aizbēgt no sumo skolas, bet pierunāts atgriezties. Vecākie biedri sadragāja viņa mobilo tālruni, lai viņš nevarētu sazināties ar tuviniekiem. IgauŅu sumo cĪkstonis Japānas sporta pētnieki secina, ka japāņu jaunieši zaudē interesi par sumo un labprātāk pievēršas citiem sporta veidiem, piemēram, futbolam, beisbolam un regbijam. Lai aizpildītu tukšās vietas, sumo klubi ir spiesti meklēt talantīgus ārzemniekus. JSA profesionāļu saimē ir vairāk nekā 700 cīkstoņu, no kuriem ap 60 ir ārzemnieki. Vadošās vietas sumo elitē ieņēmuši tieši no ārzemēm importētie cīkstoņi. Viņu vidū ir spēkavīri no Mongolijas, Bulgārijas, Gruzijas, Krievijas un citām valstīm. Negaidītus panākumus guvis pat kāds Igaunijas cīkstonis. 22 gadus vecais Kaido Hēvelsons, kurš pieņēmis vārdu Baruto Kaito (tas nozīmē "Kaido no Baltijas"), ieradās Japānā pirms dažiem gadiem, lai izmēģinātu spēkus sumo. 1,97 metrus garais Kaido, kurš sasniedzis 172 kg svaru, dzimtenē nodarbojies ar basketbolu un džudo, strādājis par naktskluba apsargu. Sumo viņam veicies ļoti labi, lai gan Kaido karjeru apgrūtina dažādas traumas. Ar viņa palīdzību Igaunija tikusi pie necerētas popularitātes Japānā. "Baruto ir labākais, kas vien bijis Igaunijas un Japānas attiecībās," sarunā ar ziņu aģentūru DPA secina Igaunijas Ārpolitikas institūta direktors Andress Kazekamps. Japānā nebūt ne visi ir sajūsmā par importēto cīkstoņu panākumiem, jo japāņi raizējas par vietējo cīkstoņu lejupslīdi. Daudzi uzskata, ka sumo nozīmē daudz vairāk par vienkāršu sporta veidu, bet ārzemnieki nav spējīgi uzņemties atbildību, ko uzliek čempiona tituls. Sumo tradīcijas ir cieši saistītas ar sintoisma reliģiju, kas ārzemniekiem ir grūti izprotama. "Ārzemnieki ir ļoti spēcīgi, bet ne jau spēks ir galvenais. Sumo ir Japānas nacionālais sporta veids, kas simbolizē samuraju garu un ietver ļoti dažādas īpašības," intervijā BBC uzsver sumo eksperts Džeks Sakadzaki. Mongoļu jokodzunas Pašlaik nevienam japāņu cīkstonim nav pa spēkam iegūt jokodzunas (galvenā čempiona) titulu. 90.gados šajā sporta veidā dominēja jokodzunas Akebono un Musašimaru, kas nākuši no Havaju salām, bet tagad jokodzunas tituls ir diviem mongoļiem, Asašorju un Hakuho. 27 gadus vecais Asašorju pašlaik gan nepiedalās sacensībās, jo viņam piešķirta diskvalifikācija par jokodzunas necienīgu uzvedību. Viņš atteicās piedalīties kādā JSA rīkotā turnīrā, aizbildinoties ar savainojumu, bet savā dzimtenē Mongolijā tika nofilmēts, bezrūpīgi piedaloties futbola spēlē. JSA viņu diskvalificēja uz diviem turnīriem un nolēma atvilkt 30% no algas. "Sumo nav kā citi sporta veidi, kur visu izšķir spēks. Tā ir daļa no Japānas kultūras, un jokodzunas pienākums ir rādīt piemēru citiem. Ja viņš to nesaprot, Asašorju vajadzētu beigt savu karjeru," sarunā ar AP spriež sumo līdzjutēja Keiko Fudzimoto. Asašorju jau agrāk bijis iesaistīts incidentos, piemēram, reiz viņš tika diskvalificēts par sāncenša raušanu aiz matiem, kas sumo cīkstoņa goda kodeksā ir līdzvērtīgi spļāvienam sejā. Japānas prese rakstīja, ka Asašorju tiek turēts aizdomās par sāncenšu uzpirkšanu, lai tie padotos bez nopietnas pretestības. Par to viņš bijis gatavs maksāt līdz pat miljonam jenu (ap 4300 latu). Asašorju kategoriski noraida šādas aizdomas, tomēr tā nav pirmā reize, kad izskanējušas runas par cīkstoņu uzpirkšanu. Korupcijas pētnieki pat izmantojuši sumo kā noslēgtu vidi, kurā pētīt korupcijas izpausmes. Turnīra laikā cīkstonis aizvada 15 cīņu, un viņam ir svarīgi iegūt pozitīvu bilanci (astoņas uzvaras un septiņi zaudējumi), lai cerētu uz iekļūšanu augstākā līgā. Pētnieki atklāja, ka pēdējā cīņā spēkavīrs, kura bilance ir 7/7, gandrīz vienmēr uzvar cīkstoni, kura rēķinā jau ir astoņas uzvaras. Tas lika domāt par iespējamo korupciju un cīņas iznākuma sarunāšanu. Reiz, kad divi bijušie cīkstoņi atklāja ziņas par rezultātu sarunāšanu, viņi pēkšņi nomira vienā dienā ar "sirds mazspēju". Sumo tiek kritizēts arī par sieviešu diskrimināciju, jo sievietēm aizliegts rādīties 4,55 metrus platā cīņas apļa tuvumā, lai izvairītos no svētā apļa apgānīšanas. Tiesa gan, amatieru vidū savus spēkus sumo cīņā izmēģina arī sievietes. Japānā un citviet pasaulē notiek pat sieviešu sumo turnīri. Japānas kultūras pētnieki secina, ka sumo nedienas atspoguļo Japānas sabiedrībai raksturīgo konfliktu starp tradīcijām un mūsdienu pārmaiņām. Daļa ekspertu uzskata, ka sumo jāmainās līdzi laikam, bet citi ir pārliecināti, ka gadsimtiem seno tradīciju maiņa nozīmētu sumo nāvi. Sumo eksperts Sakadzaki uzsver: "Sumo pievilcību veido tieši tas, ka sumo tieši tāds bijis jau vairākus gadsimtus. Mēs negribētu piedzīvot brīdi, kad sumo cīkstoņi izietu arēnā, tērpušies treniņbiksēs. Mainot tradīcijas, sumo zaudētu savu būtību.