Nevaldāms kalkulatoriņš

Forša mamma, foršs dēls. Izklausās nesamāksloti un patiesi.

Ooooo, šito fruktu es atceros. Ginatrs Kavacis ir blēdis! Sola visādus brīnumus cilvēkiem, bet beigās aizlaižās ar tavu algu. Cilvēks kam patīk atmazgāt naudu un iesaistīties visādās apšaubāmos darījumos, iesaku izvairīties no Viņa!

Vakar E.G. uzvara pret Lopesu smalkajā, aristokratiskajā angļu challenge turnīrā, kas lepojas arī ar 100 gadīgu golfa vēsturi

He, he :D Bija prieks lasīt! Malacis Gulbis! Skatījos French-open kopā ar saviem franču studiju biedriem un jutos HyperLepns :). Paldies! Veiksmi turpmāk, apsolu sekot līdzi ;) !!!!

Milēna stāstīja par saviem vecākiem. Lasījāt, cik daudz viņa stāsta par savu mammu, kas reāli ir to puiku audzinājusi. Acīmredzot šķirtā vīra vecāki tik daudz pūļu Ernestā nav ieguldījuši, tikai gēnus, bet, kā zināms, darbs ir 99% no panākumiem, bet gēni - 1%. Un tā galu galā ir Gulbes izvēle, ko pieminēt un ko neminēt. Nesaprotu, kāpēc te visi izdabā vienam veco sportistu idejas apsēstajam Mežavilkam?

"Milenai nebija nekāda pienākuma stāstīt par Alvilu". Tas tā ir, ja cilvēkam nav kinderštūbes un,ja bērnu atnesis stārķis un Vācijā to skolojusi varbūt tenisa federācija.

Nē, šitas nebija Gulbja vispārējs portrets, kur žurnālistei jāaptaujā simtiem cilvēku un jārokas vēstures arhīvos, pētot Ernesta radurakstus, un pēc tam aptaujājot Mežavilkus un gēnu pētniekus, spriedelējot, cik Ernestam no Pūcīša un cik - no Alvila gēniem. Šitam rakstam uzstādījums vienkāršs - māte stāsta par dēlu, un, ko māte pastāsta, to rakstā ieraksta. Ja būtu Ernesta portrets ar daudziem viedokļiem - skaidrs, ka tad Mežavilka pārmetums būtu vietā. Bet šajā gadījumā - Mežavilks ir iekonservējies uz saviem vecajiem sportistiem un paģēr, lai tagad visi viņa aprakstītos vecos sportistus pieminētu vietā un nevietā. Un šajā gadījumā - Milēnas intervija ir nevieta. Un par to, ko es pārmetu Burvei - tas ir pavisam no citas operas - ka viņa vienmēr skaita intervējamo asaras. Bet tam nav nekādas saistības ar vectēvu Alvilu.

Tieši tā - pienākums informēt/izglītot savus lasītājus bija žurnālistei, - tai, kurai Jūs pats daiļrunīgi sadevāt par "lūrēšanu aiz Milēnas dūmakainajām saules brillēm."

Man patiešām ir prieks un lepnums par to, ka Latvijai ir tāds tenisists kā Ernests Gulbis, talantīgs, mērķtiecīgs un pozitīvs, jo viņš tiešām rada pozitīvas emocijas ar savu spēli, saviem sasniegumiem un savu tēlu. Lai viņam veicas un paldies vecākiem, kas izaudzināja tādu dēlu!

Ak, jē, nu kā Jūs nesaprotat! Es nenoliedzu izcilos vecvecākus, bet gan saku - Milēnai nebija nekāda pienākuma stāstīt par Alvilu! Un tāpēc tas rakstā neparādījās. Jo šis bija raksts par Ernestu Milēnas acīm. Tak atšķiriet reiz lietas!

Mauglis - pamests un meža vilku [vārdu spēle netīša!] audzināts - saprotamā kārtā izjūt mazvērtības kompleksu, kad runa ir par gulbjiem ar ciltsrakstiem. [es tikai jokoju...] Ja ir tādi vectētiņi kā Alvils Gulbis un nelaiķis Uldis Pūcītis, tad kāpēc gan viņus nepieminēt. Ir arī tāds novērojums, ka talanti parasti pārlecot vienu paaudzi un iemantojoties mazbērnos. Un te nu tas pierādās. Par Zigurdu Mežavilku, savukārt, prieks, ka viņš, ar savu īsto vārdu parakstoties, piemin dažādas interesantas VĒSTURISKAS personības un notikumus. Vakardiena ir jāzina, Maugli, lai varētu saprast šodienu un veidot rītdienu!

Liecieties mierā! Jūsu primitīvā domāšana par bumbas ķeršanu nav piemērota šim laikam, kas prasa daudz niansētāku izpratni un manieri. Un kas vispār ir vīru sarunas? Kaut kāds atmirstošs jēdziens, piemērots varbūt pagājušā gadsimta 40-50 gadiem, bet ne šodienai. Vismaz - izglītotu un inteliģentu vīru vidū. Tāpēc mans sirsnīgs padoms - liecieties mierā, palieciet pie saviem uzskatiem, taču apzinieties, ka laiks iet uz priekšu, bet Jūs tam diemžēl līdzi izsekot nevarat, tāpēc - nemēģiniet mācīt citus! Tāpat cietīsit sakāvi. P.S. Un, starp citu, Jūsu rakstītais jau signalizē, ka neesat piemērots mūsdienām. Maugļa nodēvēšana par mežoni, ziniet, ir trakoti nepolitkorekti. :DDD

PRIEKS PAR PUIKU!

Esmu redzējis kā tādi plātīzeri, kuri izvēlas mežoņu segvārdu, domā ka jūra viņiem līdz ceļiem. Galu galā izrādās ka peļķe ir līdz acīm. Savu varoņu pieminēšana un godināšana ir katras celtnes pamatakmens bez kura NAV iespējama virsotnes sasniegšana. Vispār, ja es metu kādam bumbu, tad, redzot kā viņš to ķer, uzreiz redzu vai māk spēlēt basketbolu. No jūsu rakstišanas uzreiz redzams, ka domāšana nav jūsu stiprā puse. Jums vēl ilgi jāmācās, lai iedrošinātos piedalities viru sarunās.

Ak, nu es taču nenoliedzu vectēvu panākumus un gēnus! Bet te nebija runas par vectēviem, bet Milēna Gulbe stāstīja par savu dēlu! Un Milēnai nav obligāti jāpiemin šķirtā vīra vecāki. Būtu vēl Alvils tenisists, bet - basketbolists.. Un ja būtu šahists? Tad arī vajadzētu rakstīt? Manuprāt, Mežavilks ir pārāk iecentrējies uz pagātni, bet tā jau ar cilvēkiem gados notiek.