No jauna met skatus uz Krieviju

Turklāt arī Krievijas uzņēmēji arvien vairāk interesējas par investīciju iespējām Latvijā. Neraugoties uz lielo tirgu un krietni lētākām produkcijas ražošanas izmaksām, Latvijas uzņēmēji Krieviju joprojām uzskata par augsta riska biznesa zonu. Ieteikums no tiem, kas mēģina darboties Krievijā, - rūpīgi izvēlieties biznesa partnerus un uzturiet labas attiecības ar turienes vietējās pašvaldības iestādēm. Pagaidām gan vēl nevar runāt par kādu veiksmīgu Latvijas ražošanas uzņēmuma atvēršanu Krievijā. Turklāt investīciju plānu neīstenošanu drīzāk var skaidrot ar pašu potenciālo Latvijas investoru situācijas maiņu un ne tik daudz ar Krievijas partneriem. Savulaik tika dzirdēts par vairākiem uzņēmumiem, kas vēlējās ar ražotņu atvēršanu nostiprināt savas pozīcijas Krievijas tirgū, - a/s Laima, a/s Gutta, a/s Staburadze, pirms privatizācijas arī a/s Latvijas balzams. Tagad par ražotņu atvēršanu runā zivju pārstrādes uzņēmums a/s Kaija. Krievi investē vairāk Kamēr Latvijas investīcijas Krievijā ir visai nelielas un var runāt drīzāk tikai par intereses palielināšanos (tiek atkal organizētas dažādas ekonomiskās aktivitātes kaimiņvalstī), Krievijas kapitāla klātbūtne Latvijas uzņēmumos pēdējos gados būtiski palielinās. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija, 1997.gada beigās Latvijas uzņēmēji Krievijas uzņēmumu pamatkapitālā bija investējuši 464 100 latu (0,6% no Latvijas kopējā ārvalstīs ieguldītā investīciju apjoma), taču 2000.gada beigās tiešo investīciju apjoms ir pat nedaudz samazinājies - 461 200 latu (0,45%). Investīciju palielinājums bija 1999.gadā, kad Latvijas investīciju apjoms Krievijā bija 696 700 latu. Krievijas investori 2000.gada beigās Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā bija ieguldījuši jau 60,59 miljonus latu, kas bija 7,3% no kopējā Latvijā ieguldīto ārvalstu investīciju apjoma. Interesējas ap 30 firmu mēnesī Kā Dienai pastāstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sabiedrisko attiecību speciālists Aleksis Gulbis, patlaban salīdzinoši daudz firmu no Krievijas (mēnesī vidēji 30) vēlas uzzināt par sadarbības iespējām ar Latvijas uzņēmējiem. Vairākumā gadījumu runa ir par tirgošanās iespējām. Galvenokārt interesējas mazie vai vidējie uzņēmumi, pārsvarā no pierobežas apgabaliem. Jūlija beigās Latviju apmeklēja uzņēmēju delegācija no Pleskavas apgabala, pēc kuras Pleskavas apgabala gubernatora vietnieks Vladimirs Blanks paziņoja, ka «pienācis laiks pelnīt naudu no Latvijas un Krievijas atrašanās līdzās». Turklāt vietējās pārvaldes darbinieks uzskata, ka Latvijas ražošanas pārcelšana uz Krievijas teritoriju būs neizbēgama tiem uzņēmumiem, kuri vairs nespēs darboties Latvijā pēc pievienošanās ES. «Ja līdzekļi tiktu ieguldīti, ņemot par pamatu šo kritēriju, tas nebūtu tālredzīgi,» uzskata Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas vadītājs Andris Miglavs. Ne jau iestāšanās ES un nespēja izpildīt tās ražošanas prasības būs noteicošais investīcijām Krievijā, jo arī šajā valstī patērētājs kļūst arvien prasīgāks pret produktu kvalitāti. Drīzāk izvēli nosaka iespēja aktīvi darboties Krievijas tirgū, nemaksājot ievedmuitu, kā arī resursu pieejamība (lētāki energoresursi, darbaspēks un izejvielas). Tomēr Krievija joprojām var atbaidīt ar nestabilo iekšpolitiku un makroekonomiku, biznesa nedrošību. Kaijai lieli, uzmanīgi plāni No pārtikas nozares uzņēmumiem gan iepriekš, gan patlaban visciešāk ar Krievijas tirgu ir saistīti zivju pārstrādes uzņēmumi. Lielajā kaimiņzemē joprojām tiek pārdots daudz Latvijā ražoto zivju konservu. Kaija jau pērnā gada nogalē sāka runāt par saviem lielajiem plāniem - atvērt vairākas ražotnes Krievijā, turklāt lielāko uzsvaru liekot uz zivju kulinārijas ražošanu. «Sākumā gan esam iecerējuši īstenot tikai pilotprojektus, bez lielu līdzekļu piesaistīšanas,» Dienai saka uzņēmuma lielākais īpašnieks un vadītājs Imants Kalniņš. I.Kalniņš teic, ka patlaban rit ilgstošas sarunas ar Piemaskavas partneriem un 29.augustā sāksies otrais sarunu raunds ar Pleskavas apgabala administrāciju. Sadarbības piedāvājumus izteikusi arī Samaras administrācija. «Krievija ir ļoti īpatna ar saviem specifiskajiem noteikumiem. Tur daudz izteiktāk nekā Latvijā jāatbild par katru savu vārdu, par katru savu darbību. Uzmanīgi jāizvēlas partneri. Darījuma sākšanai ir svarīgs arī reģionālās valdības atbalsts,» klāsta I.Kalniņš. Laimas projekts pagaidām stāv Kādreiz arī Laimai bija lieli plāni - atvērt karameļu ražotni Novgorodā, un, kā saka toreizējais uzņēmuma vadītājs Ivars Kalvišķis, projekts bija tuvu realizācijai. Taču to kavēja neskaidrība, kas būs Latvijas uzņēmuma akcionāri, arī Krievijas partneri nebija spējīgi ieguldīt projektā savu daļu. Taču viņš uzsver, ka investīciju projekts Krievijā bija cerīgs un būtu bijis vērts to realizēt, neraugoties pat uz iespējamo risku. «Domāju, ka patlaban uz Krieviju var skatīties cerīgi - inflācija mērena, pieaug iekšzemes kopprodukts, paaugstinās arī dzīves līmenis,» saka I.Kalvišķis. Pašreizējie Laimas akcionāri par bijušā projekta realizāciju vairs nav tik pārliecināti. Laimas un Staburadzes valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis Dienai atzīst, Krievijas tirgus ir atguvies pēc krīzes - notiek tirgus atveseļošanās un tajā pieaug apgrozījums, taču tirdzniecība strauji pieaug lielajās pilsētās, taču pretēja ir aina perifērijās. Turklāt viņš piebilst, ka Krievija tiek uzskatīta par paaugstināta riska tirgu, tāpēc ražošanas sākšana tajā bez nopietnu partnerattiecību izveidošanas Laimu pakļautu paaugstinātam riskam.