Odzes kodumu nedrīkst ignorēt

Vienīgā indīgā čūska Latvijā ir odze (to var pazīt pēc trīsstūrveida galvas un zigzaglīnijas uz muguras), bet pieaugušam cilvēkam, kuram nav pastiprinātas jutības un ir laikus sniegta medicīniskā palīdzība, tās kodiens nav dzīvībai bīstams. Citādi ir, ja cilvēks ir īpaši jutīgs vai par čūskas kodumu neliekas ne zinis. Sevišķi bīstams odzes kodiens ir bērniem. Kad inde nokļuvusi organismā, tā izplatās pa asinsvadiem, un rodas saindēšanās. Uz indi katrs cilvēks reaģē individuāli un reakcija var būt dažāda - piemēram, nespēks, slikta dūša, vemšana u.c. Pēc pusstundas indes koduma vietā vairs nav, tā uzsūcas organismā. Cik ātri izplatīsies inde, atkarīgs no dažādiem apstākļiem - katra cilvēka jutības, indes daudzuma, kā arī no tā, kā cilvēks uzvedas. Ja koduma vieta būs nekustīga, tad inde izplatīsies lēnāk, bet, ja skraidīs, vicinās rokas, tad tas notiks ātrāk. Kā noteikt, ka iekodusi indīga čūska? Cietušajā vietā var redzēt divas lielākas koduma brūces un dažas sīkākas, kuru var arī nebūt. Ja čūska pirms tam ir iekodusi citam, tad indes viņai var arī vairs nebūt un cilvēku nesaindēt, bet uz to nevar paļauties. Ja organismā ir nokļuvusi inde, šajā vietā tūlīt veidojas apsārtums, pietūkums, ir stipras sāpes un, ja pusstundas laikā šādu parādību nav, tas nozīmē, ka iekodis kas cits. Elga Strazdiņa, Latvijas dabas fonda projekta vadītāja, kurai nācies ciest no čūskas koduma, stāsta, ka tādu kodienu nevar nepamanīt: «Viņa briesmīgi ieķēra, diezgan stipri un sāpīgi.» Lai arī nevarēja skaidri saredzēt odzes raibo musturu, bija skaidrs, ka tas nebija zalktis. Un tad pārņēma bailes. Lauku mājās, kur Elga bija apmetusies, tālruņa nebija, bet piezvanīt ātrajai palīdzībai uz kilometru attālo vietu aizskrēja drau- dzene. Kamēr ieradās palīdzība, neko īpašu, izņemot bailes, viņa nejuta. Bet pēc stundas, jau ārstu uzraudzībā, sākās vemšana, sāpes vēderā, vēl vēlāk nekontrolējama caureja. «Es atcerējos vecmāmiņas teicienu - ja ar sevi vairs netiek galā, tad gals klāt!» Tomēr drīz vien viss kļuva vienaldzīgāks un vispār izgaisa no apziņas. Pamošanās nemaz nebija tik patīkama, jo pēc tam trīs dienu laikā pampums no potītes, kur iekoda čūska, izpletās pa visu kāju. Pēc astoņām dienām slimnīcai varēja teikt ardievas, bet veselību atgūt vajadzēja vēl kādu mēnesi. «Pēc tam,» stāsta Elga, «es baidījos no savas reakcijas, kad nākamreiz ieraudzīšu čūsku.» Bet ar rekciju viss bijis kārtībā: «Es varu turēt rokās gan zalkti, gan glodeni, nav nepatikas.» Ko darīt, ja iekodusi odze? Katastrofu medicīnas speciāliste Ruta Jakošonoka iesaka: 1) pārliecināties, vai tuvumā nav vēl kādas čūskas, un nokļūt drošā vietā, 2) jānomierina cietušais, jo panika un skraidīšana veicinās ātrāku indes izplatīšanos, 3) cietušo vietu - roku vai kāju imobilizē (padara nekustīgu). To var izdarīt, iesienot roku lakatiņā, piesienot improvizētu šinu no avīzes vai kāda koka. Cietušo kāju var piesiet pie veselās. Tas mazina indes izplatīšanos, 4) ja ir smaga reakcija, veic mākslīgo elpināšanu, nodrošina asins cirkulāciju, 5) izsauc ātro palīdzību vai cietušo nogādā ārstniecības iestādē, kur injicēs pretindes serumu Nav vēlams: likt žņaugu, jo, uzliekot to nepareizi, cietīs audi, izsūkt indi, jo pie mazākā mutes dobuma bojājuma vai caura zoba var saindēties, griezt koduma vietu, jo mežā nav sterilu apstākļu un nepratējs var pamatīgi savainot cietušo, dot slimniekam alkoholu, jo tas paātrina indes izplatīšanos, dzert vai ēst, tas veicina vemšanu.