Organisma kanalizācijas tīrīšana

Pirms gadiem 15 šī diagnoze gandrīz automātiski nozīmēja drošu nāvi. Taču tagad "vienas paaudzes robežās sirds un asinsvadu slimību ārstēšana ir kļuvusi daudz efektīvāka un vienkāršāka. Ja nav komplikāciju, tad pacienti pēc divām dienām brauc mājās, iet darbā un maksā nodokļus," teic A.Ērglis. Krīze beigusies 90.gadu vidū Latvijā bija krīze, "mirstība nenormāla". Piemēram, 1994.gadā ar sirds konorāro slimību mūsu valstī mira visvairāk vīriešu Eiropā. Taču kopš 2000.gada diagnosticēšanas un ārstēšanas iespējas ir strauji mainījušās. 90.gadu sākumā koronārā angiogrāfija (specifiska sirds un asinsvadu pārbaude) tika veikta 200 pacientiem gadā, šogad viņu skaits būs piecarpus tūkstošu. 70% pacientu šo pārbaudi iziet Stradiņos, patlaban tā ir pieejama arī Rīgas 1. un 7.slimnīcā, nākamgad plānots atbilstošu aparatūru uzstādīt arī Liepājā un Daugavpilī. A.Ērglis uzskata - līdz ar to diagnostika būs pieejama visiem, kam tā nepieciešama. Ārstēšanas statistika vēl tik optimistiska nav, tomēr "ar katru gadu medicīnā naudas ir vairāk, un kardioloģijā sistēma sakārtojas". Ja pārbaudēs tiek konstatēti bojājumi asinsvados, ārstēšanā iespējamas divas metodes. Pirmā ir koronārā angioplastija, kad bojātajās asinsvadu vietās tiek implantētas speciālas protēzes un atjaunota normāla asinsplūsma. Šī metode der gan hroniskām sirds slimībām, gan akūtam miokarda infarktam. A.Ērglis rēķina, ka Latvijā gadā vajadzētu veikt ap 5000 šādu operāciju, bet patlaban resursu pietiek divarpus tūkstošiem. Otra metode ir "apvedceļa" veidošana ap bojāto asinsvada vietu. Pasaulē šai metodei ir tendence samazināties, jo, laikus atklājot bojājumu asinsvadā, iespējams iztikt ar implantu. Trekns ēdiens, smēķēšana Labā ziņa ir tā, ka uzlabojas ne tikai ārstēšanas iespējas, bet mazinās arī saslimstība. Ārsti secina - cilvēki vairāk sākuši domāt par veselīgu dzīvesveidu. Rezultātu sāk dot mediju, skolu kampaņas par veselīgu dzīvesveidu. Lai nesaslimtu ar sirds un asinsvadu slimībām, ārsti atkārto vienu un to pašu "mantru" - veselīgi ēst, daudz kustēties, tālāk no cigaretēm! "Asinsvadu sieniņas no iekšpuses ir kā tauriņa spārni - maigi zīdaini. Šo smalko virsmu sabojā treknā pārtika un smēķēšana." Rekomendācijas ir dzīvot aktīvu dzīvesveidu, mācīt saviem bērniem jau no mazotnes ēst veselīgi. Krējuma un dzīvnieku tauku vietā uzturā lietot vairāk augu eļļas, dārzeņus, augļus, šķiedrvielām bagātus graudu produktus. Galvenais sirds un asinsvadu slimību veicinātājs ir holesterīns, kas aizķepina asinsvadus. Sliktais jeb zema blīvuma lipīdu holesterīns paaugstinātā koncentrācijā veicina aterosklerozes (asinsvadu apkaļķošanās un tauku nogulsnēšanās uz asinsvadu sieniņām) attīstību. Šis process, cilvēka organismam novecojot, notiek dabiski mums visiem. A.Ērglis: "Tur neko nevar darīt. Tas ir tāpat, kā ar laiku aizsērē jebkura ūdensvada caurules. Un tad mums, ārstiem, ir jāveic kanalizācijas tīrītāju darbs." Taču ar veselīgu vai neveselīgu dzīvesveidu mums ir iespējas saslimšanas risku samazināt vai palielināt. Kaitīgais holesterīns ir taukvielām līdzīga viela, kas nogulsnējas uz sirds asinsvadu sieniņām, līdz ar to tiek traucēta normāla asins cirkulācija un sirdij vairs netiek pievadīts pietiekami daudz skābekļa. Ja kādam sirds reģionam nepietiek skābekļa, rodas sāpes sirdī jeb stenokardija. Slimības sākumā tas notiek tikai fiziskas slodzes dēļ, jo tad sirdij ir vajadzīgs vairāk skābekļa. Holesterīnu sintezē organisms pats, taču tas arī tiek uzņemts ar barības vielām. Retos gadījumos holesterīna līmeņa izmaiņas nosaka iedzimtība, tad ateroskleroze attīstās jau agrīnā vecumā. Lielākoties paaugstināts holesterīna līmenis ir nepareizas ēšanas sekas. Sākumā, kad cilvēks vēl nav pārslimojis stenokardiju un sirds infarktu, profilaktiski to var koriģēt ar diētu. Ja sirdsslimība jau ir pārslimota, līdzēs medikamentu terapija kopā ar pareizu diētu. Tipiskais sirds slimnieks Pirms vairākiem gadiem Latvijā tipiskais sirds slimnieks bija vīrietis pāri 40-45 gadiem, ar nepareizu ēšanas režīmu, lieko svaru un vairāku gadu desmitu smēķēšanas stāžu. Tagad dakteris Ērglis saka: "Diemžēl man jūs kā sievieti jāapbēdina - sirds slimības vairs nav vīriešu prioritāte." Pirmā šo slimību pazīme ir paaugstināts holesterīna līmenis. Tāpēc 45-50 gadu vecumā cilvēkiem to vajadzētu pārbaudīt regulāri tāpat kā asinsspiedienu. Diemžēl joprojām Latvijā vairāk nekā pusei (apmēram 55%) gada laikā mirušo cilvēku nāves cēlonis ir kāda no sirds un asinsvadu slimībām. Eiropā no šīm slimībām mirst 23% cilvēku. "Tādas lietas nemainās dažās dienās vai dažos gados," teic A.Ērglis. *** Mirstība Mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām uz 100 000 iedzīvotāju 1989.g. 730 1990.g. 755 1992.g. 740 1994.g. 920 1996.g. 775 1998.g. 785 2000.g. 752,8 2003.g. 784,1 2004.g. 769,9 Avots: Latvijas Kardioloģijas centrs