Paaugstināts asinsspiediens katram septītajam

Taču kad asinsspiediens ir paaugstināts, lielākoties ilgus gadus cilvēks to nejūt - darba spējas ir labas, pašsajūta lieliska un cilvēks šķiet vesels. Bet ilgstoši paaugstināts asinsspiediens (hipertensija) veselībai ir ļoti bīstams. Kā uzsver Latvijas Hipertensijas biedrības vadītājs, Linezera klīnikas vecākais ārsts Jānis Skārds, cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu 2-3 reizes biežāk saslimst ar sirds infarktu un smadzeņu insultu. Pusei nāves gadījumu no sirds un asinsvadu slimībām cēlonis ir paaugstināts asinsspiediens. Latvijā saslimstība un mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām ir vislielākā Eiropā. Mīna ar laika degli Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens artērijās, kas vada asinis no sirds uz pārējām ķermeņa daļām, apgādājot tās ar skābekli un citām dzīvībai nepieciešamām vielām. Asinsspiedienu veido sirds darbība (kā mehānisks sūknis) un asinsvadu sašaurināšanās un paplašināšanās. «Asinsspiedienam paaugstinoties, organisma piemērošanās spējas ir apbrīnojamas - tas ilgu laiku spēj normāli funkcionēt, neradot cilvēkam sliktu pašsajūtu. Tikai nelaime tā, ka paaugstināts asinsspiediens pakāpeniski rada izmaiņas asinsvados un sirdī, kas progresē un agri vai vēlu izraisa nopietnu saslimšanu un komplikācijas,» skaidro Latvijas Kardioloģijas institūta direktors Vilnis Dzērve. Ilgstošā laikā paaugstināts asinsspiediens rada galvas, sirds un citu asinsvadu bojājumus - veicina aterosklerozi (holesterīna izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās, tos sašaurinot un radot iespēju nosprostoties), aneirismu (maisveida paplašinājumu veidošanos asinsvadu sieniņās, kas var plīst, radot asinsizplūdumu, vai arī nosprostoties), kā arī asinsvadu sieniņu strukturālas pārmaiņas - tās kļūst biezākas, līdz ar to neelastīgākas, un, lai caur tādām nodrošinātu normālu asins cirkulāciju, sirdij jāstrādā ar daudz lielāku spēku. Šāda ilgstoša pārslodze rada pārmaiņas sirds muskulī - tas arvien palielinās, līdz sākas sirds mazspēja (elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā, vēlāk jau miera stāvoklī). Visu šo procesu rezultātā ievērojami palielinās risks attīstīties miokarda infarktam un smadzeņu insultam. Iespēja saslimt vēl vairāk pieaug, ja hipertensija kombinējas ar citiem sirds asinsvadu slimību riska faktoriem: augstu holesterīna līmeni asinīs; smēķēšanu; cukura diabētu; nelabvēlīgu iedzimtību; tuklumu; vecumu. Retākos gadījumos paaugstināts asinsspiediens var radīt nieru darbības traucējumus, nieru mazspēju, kā arī redzes traucējumus - asinsizplūdumu tīklenē. Baltā halāta sindroms Lielākoties cilvēkam hipertensijas cēloņus neizdodas noteikt. Tā var būt iedzimtība, asinsvadu regulācijas un vielmaiņas traucējumi, ilgstoši stresa stāvokļi, hormonālas pārmaiņas. Daudz retāk (5% gadījumu) hipertensiju izraisa nieru slimības, nepareiza vairogdziedzera un virsnieru darbība, arī grūtniecība - pat niecīga asinsspiediena paaugstināšanās grūtniecības laikā var būt ļoti bīstama un prasa nekavējošu ārsta palīdzību. Tā kā pirmie paaugstināta asinsspiediena simptomi lielākoties parādās tikai pēc vairākiem gadiem, kad hipertensijas izraisītās slimības jau krietni attīstījušās, svarīgi asinsspiediena paaugstināšanos konstatēt laikus. To ir elementāri izdarīt, - asinsspiedienu regulāri izmērot. Pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām veselam cilvēkam asinsspiedienu būtu ieteicams sākt kontrolēt no 18 gadu vecuma, izmērot to ik pēc diviem gadiem. Ja vērojama tendence asinsspiedienam paaugstināties, jāmēra biežāk. Taču, ja vienreiz ir konstatēts paaugstināts asinsspiediens, tas vēl nenozīmē, ka tā jau ir slimība. Asinsspiediens var paaugstināties dažādu fizioloģisku procesu rezultātā, emocionālas vai fiziskas slodzes laikā. Zināms fenomens ir baltā halāta sindroms - cilvēkam asinsspiediens pēkšņi saceļas tāpēc vien, ka to mēra ārsts. Lai uzstādītu diagnozi: hipertensija, ārsts jāapmeklē atkārtoti un asinspiediens jāmēra vairākas reizes, kad cilvēks ir atpūties, pusstundu pirms tam nav smēķējis un malkojis kafiju. Par normālu tiek uzskatīts asinsspiediens, kad augšējais (sistoliskais) ir mazāks par 140 un apakšējais (distoliskais) - par 90 milimetriem dzīvsudraba staba. Par pazeminātu - zemāku kā 100/60 mm Hg. Tomēr daudzi cilvēki dzīvo ar asinsspiedienu 100/60 mm Hg, un, ja viņi labi jūtas, tā ir viņu individuālā norma, nevis zems spiediens. Kā jau uzsvērts, paaugstināta asinsspiediena gadījumā, kad tas pārsniedz 140/90 mm Hg, laba pašsajūta ir mānīga lieta, uz ko paļauties nedrīkst. Bet tieši tā ļoti bieži ir par iemeslu cilvēku atteikumam ārstēt savu paaugstināto spiedienu. Pusei rīdzinieku - paaugstināts asinsspiediens Kā uzsver dr. Skārds, hipertensijas ārstēšana ir efektīva - sekmīgi samazinot paaugstinātu asinsspiedienu, infarkta risks slimniekam mazinās par vienu piektdaļu, bet smadzeņu insulta - par trešdaļu. Pirmos pētījumus šai jomā Rietumu zinātnieki veica jau 60.gados, konstatējot, ka, ārstējot augstu asinsspiedienu, iespējams ievērojami aizkavēt sirds un asinsvadu slimību attīstību. 70.gados atklāja, ka jēga ir ārstēt ne tikai ļoti augstu, bet arī nedaudz paaugstinātu asinsspiedienu, tādējādi krietni samazinot infarktu un insultu saslimstību. Līdz tam valdīja uzskats, ka paaugstināts asinsspiediens cilvēka mūža otrajā pusē ir neizbēgams. Par nožēlošanu, padomijā šis viedoklis valdīja pāris gadu desmitus ilgāk, un joprojām Latvijā vēl daži ārsti ārstējot augstu asinsspiedienu kā pirms 20 gadiem, parakstot medikamentus tikai tad, kad slimnieks slikti jūtas. Vēl 1992.gadā Latvijas Kardioloģijas institūta veiktais pētījums parādīja, ka, konstatējot cilvēkam hipertensiju, 38% gadījumu ārsti nekādu ārstēšanu nenozīmēja. Taču tas, ka ārstēšana tiek rekomendēta, vēl neko nenozīmē. Kā liecina jaunākie Kardioloģijas institūta pētījumi Rīgā (1997.gada marta dati), paaugstināts asinsspiediens ir 41% sieviešu un 66% vīriešu. No šiem slimniekiem par savu paaugstināto asinsspiedienu zina 80% sieviešu un 70% vīriešu, taču zāles regulāri lieto tikai 21% sieviešu un 16% vīriešu, bet neregulāri - 51% sieviešu un 40% vīriešu. Galvenie neārstēšanās iemesli ir slimības bīstamības nenovērtēšana, naudas grūtības un laba pašsajūta. Nešaut zvirbuļus ar lielgabalu Kā uzsver dr. Dzērve, pakāpeniskuma princips hipertensijas ārstēšanā ir ļoti svarīgs - pirms ķerties pie asinsspiedienu pazeminošu medikamentu lietošanas, der izmēģināt visas dabīgās asinsspiedienu pazeminošās metodes. Pirmkārt, tikt vaļā no smēķēšanas, ja šāds netikums piemīt. Nikotīnam nav tieša iedarbība uz asinsspiedienu, taču tas ļoti bojā asinsvadu sieniņas, hipertensijas gadījumā bruģējot visīsāko ceļu slimībām. Otrkārt, atbrīvoties no liekajiem apaļumiem, proti, ēst mazāk un veselīgāk. Jācenšas izvairīties gan no «redzamo» tauku - sviesta, krējuma, speķa, treknas gaļas lietošanas, gan «slēptajiem» taukiem, piemēram, desās, treknā sierā, cepumos, kūkās, saldējumā. Jāsamazina ceptu produktu daudzums uzturā. Sociālisma garšvielas - sāls un cukurs Būtiski paaugstināta asinsspiediena gadījumā ir samazināt sāls lietošanu. Ja tas izdodas, asinsspiedienam ir tendence mazināties. Pat tauki nebūtu tik slikti, ja nebūtu kombinācijā ar sāli. Sāls audos aiztur lieko šķidrumu, kas asinsvados palielina spiedienu, palielinot slodzi sirdij. Tādēļ ir tik bagātīga garšvielu pasaule, lai cilvēkiem nebūtu pārspīlēti jālieto sāls. Pilnīgi pietiek ar to sāls daudzumu, kas jau ir gatavajos produktos. Sāls un cukurs ir tipiska sociālisma garšviela, skaidro dietoloģe Lolita Neimane, - ja gaļa bija slikta, piemeta vairāk sāls un uztaisīja desu. Bet desa ir produkts, ko prātīgāk būtu aizmirst uz visiem laikiem, jo, to apēdot, var iegūt vien taukus un kalorijas. Ieteicamajā ēdienkartē - augļi, dārzeņi, graudaugu produkti (rupja maluma maize, biezputras), zema tauku satura piena produkti, īpaši raudzētie (biezpiens, jogurts, kefīrs, paniņas), zivis, liesa gaļa. Kafijas cienītājiem, kam asinsspiediens paaugstināts, nebūt tā nav jāaizmirst uz visiem laikiem. Ja spiediens nav ļoti augsts, tasīte dienā skādi neradīs. Līdzīgi ar alkoholu - glāze vīna nekaitēs, bet pārmērības var kļūt liktenīgas. Vērtīgs pasākums asinsspiediena pazemināšanai ir regulāra fiziskā slodze. Sportošanai nav noteikti jābūt pārāk spraigai, pietiekamas ir nodarbības trīs reizes nedēļā pa pusstundai - skriešana, peldēšana, riteņbraukšana. Basketbols, teniss, volejbols gan jāspēlē ilgāk, lai rastos nepieciešamā noslodze (rekomendē sasniegt 120 pulsa sitienus minūtē). Laikus atklāt un ārstēt Ja iepriekšminētais asinsspiediena pazemināšanai nelīdz, ārsts var ieteikt zāļu terapiju, kas katram cilvēkam ir individuāla. Nav medikamentu, kas hipertoniju spēj izārstēt uzreiz pilnībā, taču var asinsspiedienu ievērojami pazemināt vai pat normalizēt. Bieži terapija ilgst mēnešus, pat gadus. Lai tā sekmētos, tās pārtraukšanu var noteikt tikai ārsts, kaut slimnieki bieži grēko - līdzko asinsspiediens normalizējas, zāles liek malā, atkal nonākot turpat, kur sākuši - pie augsta asinsspiediena. Turklāt ar hipertensiju parasti sirgst aktīvi, holeriska temperamenta cilvēki, kam pacietība nav raksturīga. Ja hipertensija ir gadiem ielaista, dažkārt nākas lietot vairākus medikamentus. Dr. Dzērve mierina: «Nevajadzētu baidīties no zāļu ilgstošas lietošanas, jo ieguvums būs lielāks kā iespējamā medikamentu blakusiedarbība, ko arī iespējams novērst. Tā ir ārsta māka: noteikt īsto zāli īstajā vietā un šībrīža apstākļos - pēc iespējas lētāku.» Divi svarīgākie principi paaugstināta asinsspiediena gadījumā ir to laikus atklāt un regulāri ārstēt. Jo ārstēšanu ātrāk uzsāk, jo lielāka iespēja asinsspiedienu veiksmīgāk normalizēt un turpmāko dzīvi medikamentus nelietot. Paaugstināta asinsspiediena pirmie simptomi (parasti parādās pēc vairākiem gadiem, kad hipertensijas izraisītās slimības jau krietni attīstījušās). * galvassāpes, sevišķi pakauša rajonā, * nogurums, * redzes traucējumi (tumšs gar acīm vai «mušiņas» acu priekšā), * slikta dūša, * elpas trūkums, sāpes krūtīs, it īpaši fiziskas piepūles laikā. Taču tikpat labi šādas sūdzības var izraisīt citas slimības un tās var būt cilvēkiem ar normālu asinsspiedienu, bet neizpausties paaugstināta asinsspiediena gadījumā. Asinsspiediens Rīgas iedzīvotājiem: Normāls 59% sieviešu 44% vīriešu Paaugstināts 36% sieviešu 52% vīriešu Ļoti augsts 5% sieviešu 4% vīriešu Izmantoti Latvijas Kardioloģijas institūta 1997.gada pētījuma dati