Padomju Latvija. (1960 – 1969)

Nu ja salīdzina Ķemeru parka stūrīti-1961 ar to pašu -2008, tad starpība milzīga

viens jautājums - ja citās galerijās ir "Gorkija tilts (tagadējais Vanšu tilts)", tad kāpēc Kuldīgas bildē$ pie Oktobra laukuma nav, ka tas ir tagadējais Pilsētas laukums? vai nu visus vai nevienu tad lūdzu..

man vislabāk patika kravas-pasažieru taksītis

ZEM SEGAS? KAIMINOS TAUTIESI?

Jā, atskatoties atceros (un tagad pēc pusgadsimta varu droši teikt, ka darīju pareizi), ka izdevās izvairīties no attēlos parādītiem mītiņiem. Diemžēl krievu svētku (maija un novembra) gājienos gan tiku aizdzīts. Arī uz "vēlēšanām", kur tad vienmēr "brīvprātīgi "99,999% nobalsojām par vienīgiem kandidātiem. Amerikas balsi un Brīvo Eiropu par krievu iebrukumu Čehoslovākijā klausījos naktī zem segas. Tā kā pēc daudzām lietām (piemēram, nēģiem vai lašiem) "nebija pieprasījuma", tad to veikalos (izņemot secveikalus) nemaz nebija. Toties šnabi varēja dabūt visās malās. Kas ļoti vēlējās nodzerties, bet gribēja to izdarīt lēti, izvēlējās sociālistiskā lēģera lētos vīneļus. Ap šo laiku parādījās arī t.s. „bumbas” – ar apšaubāmas kvalitātes spirtu atšķaidītas augļu sulas. Kad izgāzās afēra ar "jaunajām zemēm", nācās atkal iztikt bez baltmaizes - to varēja dabūt tikai kuņģa slimnieki (uz receptēm). Lai nu kā, Latvijā sociālisms vēl nebija attīstījies līdz augstākai pakāpei - kaut arī ne to labāko, sviestu vēl veikalos varēja dabūt (pēc tā nebija jābrauc uz Valgu), arī ziepes vēl varēja nopirkt (pēc tām nebija jābrauc uz Lietuvu). Ar vienu vārdu sakot, dzīvojām tā, ka "ph 5.5" vēl šodien var ar prieku atcerēties savu sociālistisko jaunību.

Kāpēc pretīgas sajūtas? Man nu gan nepatiktu dzīvot ar sajūtu, ka visa bērnība bija pretīga. Pieļauju, ka daudziem bērniem pašlaik bērnība ir ne mazāk pretīgāka... Ideālu laiku pasaulē, priekš visiem, nekad nav bijis. Vai pašlaik Eiropā, Amerikā, Japānā, Krievijā tāds ir? Vai ir kaut viena valsts, kurā visi ir laimīgi? Tā ir utopija. Tavas sajūtas ir Tavas sajūtas un tās ir subjektīvas, jo kādam citam ir savādākas sajūtas.

Jaa, sajuutas tieshaam diiivainas... un pavisam pretiigas, lai gan tajos laikos biju pavisam siiks! Vieniigaa patiikamaa bilde - no Sietlas.

Paldies! Es gan tad pavisam mazs bērns. Jā daudz gadu gan pagājis...........

tiešām paldies.:) Bet toreiz lauki bija vēl dzīves pilni. :(

Paldies par skatiem no 60. gadiem! Tādas dīvainas izjūtas, to skatoties.