Pagātnes zvaigznes met gaismu nākotnei

Tā palīdz saglabāt ticību, ka par TTT starptautiskajiem panākumiem reiz varēsim runāt ne tikai pagātnes formā.Piemirstā komanda Jubilejas reize tomēr nav nelaiķa apstāvēšana, kad jārunā tikai patīkamas lietas. Tāpēc negrēkošu pret īstenību, apgalvodams, ka TTT ziedu laikos baudīja vispārēju tautas mīlestību. Nē, vēlajos septiņdesmitajos un agrajos astoņdesmitajos bija brīži, kad pat pašaurais Daugavas sporta nams likās pārāk plašs tam nelielajam interesentu pulciņam, kuri vēlējās būt klāt pie kārtējās pretinieču sagraušanas ar visefektīvākajiem, taču basketbola skaistumu ignorējošiem ieročiem. Tad komandas uzvaras tika kolekcionētas gluži kā sociālistiskās saimniekošanas plāna izpildes procenti, bet sportiskās emocijas tika meklētas citur. Piemēram, dzīvojot līdzi neprognozējamā vefiņa gaitām. Tomēr arī TTT komanda ir pieredzējusi pilnas, azartā mutuļojošas tribīnes, un tas ir stāsts par tās pirmajiem desmit dzīves gadiem, kad apbrīnojamā uzvaru sērija tika kaldināta bez superieroču palīdzības. Pareizāk sakot, tādi bija, taču nevis dabas dāvāti, bet gan ilgos treniņos noasināti un viedo treneru prasmīgi lietā likti. Pie tādiem pieskaitāma gan lieliskā komandas aizsardzība, gan nesalaužamais cīņas gars (katru sezonu bijuši daudzi mači, kuros uzvaras tika izcīnītas galotnēs ar dažu punktu starpību), gan, protams, līderu — spožo centra spēlētāju Skaidrītes Smildziņas-Budovskas un Silvijas Ravdones-Kroderes, arī aizsardzības līnijas līderu Dzidras Karamiševas un Helēnas Bitneres-Hehtas — meistarība. Savu reizi izšaut varējušas arī citas basketbolistes, un daudzējādā ziņā TTT pirmais modelis spēles stila ziņā, šķiet, ir salīdzināms ar pašreizējo Latvijas valstsvienību. Ar piebildi, ka sportisko panākumu ziņā sešdesmito gadu zvaigznes tika augstāk, apspēlējot visas konkurentes Eiropā. Absolūtā virsotne tika sasniegta pirmās apaļās jubilejas sezonā 1968.gadā, kad TTT uzvarēja visās 30 oficiālajās spēlēs PSRS čempionātā un Eiropas kausa izcīņā. Tad komandu jau bija papildinājusi nepilnus 16 gadus vecā, toties apmēram 210 cm garā Uļjana Semjonova, kuras fenomenālā karjera pēcāk neviļus aizēnoja priekšteču izcilos sasniegumus. Prāta basketbols Visu cieņu zelta meitenēm, tomēr TTT panākumi nebūtu iedomājami bez vairākiem vīriem. Gan komandas dibinātājiem un aizgādņiem — Aleksandra Zālīša, Egona Slēdes, Miervalža Ramāna, Maigoņa Geistarda, gan, protams, stratēģiem un taktiķiem — galvenajiem treneriem Oļģerta Altberga un Raimonda Karnīša. Altberga ieguldījums TTT attīstībā bijis neproporcionāli lielāks par amatā formāli pavadītajām četrām sezonām (tām gan vēl būtu jāpieskaita vairāki gadi Daugavas un Latvijas PSR izlases trenera amatā kopš piecdesmito gadu vidus). Perfektā basketbola nianšu pārzināšana, novatora gars, urķējoties pēc jaunumiem spēles taktikā un treniņu metodikā, džentlmeniski prasīgā attieksme pret audzēknēm sportā un sadzīvē — spēlētāju atmiņas uzbur turpat vai perfektu Misteru Lielisko! Īpaši izceļot Altberga dotības psiholoģijā, kas palīdzējušas tikt galā ar sieviešu kolektīviem raksturīgajām zemūdens strāvām. Izņemot vienu — precības ar vienu no komandas spēlētājām kolektīvs trenerim tomēr nepiedeva, liekot Altbergam pilnībā koncentrēties iemīļotajam pasniedzēja darbam (starp citu, par TTT trenēšanu viņš algu neesot saņēmis, jo amatu apvienošanu tālaika likumdošana nepieļāva). Tiesa, vienreiz viņam nācās atgriezties, jo viņa pēctecis — psiholoģijas nianses ignorējušais Raimonds Karnītis — savā debijas sezonā bija paguvis ne tikai sabojāt attiecības ar vairākām spēlētājām, bet arī zaudēt Eiropas kausa izcīņas pusfināla cīņā ar bulgārietēm. Mīļā miera (un uzvaru) labad Latvijas izlasi uz tautu spartakiādi vest uzticēja abiem vīriem uzreiz — sak, lai pretpoli viens otru kompensē. Eksperiments vaiņagojās ar zelta medaļām, bet tūlīt tika pārtraukts, visus vadības grožus atstājot Karnīša rokās. Turpmākā titulu kolekcija apliecināja, ka lēmums bijis pareizs. Latviešu basketbola ļaudīm patīk uzsvērt "prāta spēles" tradīcijas un lepoties ar taktisko erudīciju, tomēr vairākas tiešas un netiešas norādes liecina, ka Karnītis šajā ziņā bijis kolēģiem nesasniedzama virsotne. Savu aizraušanos ar šahu viņš transformēja basketbola laukumā, regulāri pārsteigdams visus ar negaidītiem taktiskiem risinājumiem. Dabūjis savās rokās absolūto trumpi — tiešā nozīmē sāncensēm neaizsniedzamos augstumos spēlējošo Uļu Semjonovu —, Karnītis metodiskā loģikā to izspēlēja par 120 procentiem. Uz uzvaru altāra tika upurēts visu, kas viņam šķita maznozīmīgs. Piemēram, atsevišķu spēlētāju sportiskās ambīcijas un pašlepnumu vai tabulā neierakstāmo basketbola estētiku. Prātuļošanas līmenī, protams, ir interesanti teorētiski aplūkot Karnīša izredzes modernajā basketbolā — ar tā pieaugušo konkurenci, komandu nestabilajiem sastāviem un zvaigžņu kultu. Par viņa iederību šādā dzīvē domas var dalīties, taču savā laikā viņš bija īsti vietā. Interesanti, ka to atzīst arī daudzas basketbolistes, kuras pašas Karnīša dzelžainās loģikas iespaidā bija spiestas karjeru pavadīt Uļas ēnā. Mijkrēšļa gadi Karnīša fanātisko basketbola mīlestību labāk par daudzajām uzvarām apliecina viņa zaudējumi. Kapteinis labprātīgi nepameta kuģi arī tad, kad Semjonovas karjera strauji tuvojās norietam un latviešu jaunās paaudzes basketbolistēm nācās dažos gados apgūt sieviešu basketbola jaunākās modes tendences, kam iepriekš augstprātīgi netika pievērsta liela vērība. Daža no zelta modeļa neaizstājamajām spēlētājām izrādījās nepiemērota jaunajām prasībām. Cita beidzot atraisījās visā meistarības krāšņumā. Diemžēl tādu nebija pietiekami daudz, un divu sezonu laikā TTT veica galvu reibinošu kritienu no PSRS čempionāta sudraba pozīcijas līdz atvadām no virslīgas (jau bez Karnīša, kurš galvenā trenera posteni atstāja pēc nopietna infarkta). Tad pirmo reizi izskanēja aicinājums atņemt komandai leģendāro trīsburtu nosaukumu, to saglabājot tikai statistikas ierakstos un muzeju svētnīcās. Lai arī priekšlikumā bija sava loģika (interesanti, ka TTT panākumu kontekstā tradicionāli nav īpaši izgaismoti arī gadi pirms komandas dibināšanas, kad faktiski tika izveidots vēlākā zelta sastāva kodols), tas, par laimi, palika nesadzirdēts un TTT vārds no basketbola skatuves pavisam nepazuda. Slavenais zīmols piedzīvoja latviešu jaunās paaudzes basketbolistu atgriešanos PSRS elites līgā un starptautiskos panākumus dažādos turnīros vētrainajos deviņdesmito gadu sākumā. Tas pārdzīvoja panīkumu deviņdesmito gadu beigās, kad TTT atkāpās no flagmaņa pozīcijām pat Latvijā. Tas piedzīvoja sieviešu basketbola renesansi Latvijā un, jācer, kļūs par to veicinošu faktoru nākotnē. Par spīti tam, ka vismaz pagaidām TTT Rīga lielākais spēks meklējams tradīciju skaistumā, nevis tagadnes spožumā. ***TTT zelta fonds vairāk par 10 sezonām spēlējušas Uļjana Semjonova 20 1968—1987 Maija Saleniece-Šiliņa 15 1969—1983 Tamāra Kārkliņa-Hendele 14 1965—1968, 1970—1979 Dzintra Grundmane 13 1963—1975 Skaidrīte Smildziņa-Budovska 13 1959—1969, 1971—1972 Inta Pliuna-Pāne 13 1969—1970, 1972—1982 Marianna Feodorova-Krišuka 13 1977—1988, 1990 Silvija Ravdone-Krodere 11 1960—1969, 1973 Vita Dūdiņa-Elksne 11 1978, 1980—1989 Ingrīda Bergvalde-Ose 10 1965—1974 Marita Bikse 10 1967—1975, 1977 Līga Grīnberga-Lisnere 10 1976—1985 Lorita Vasiļjeva-Sauša 10 1977—1986 *** Visiem, visiem mūsu līdzjutējiem, draugiem, audzēkņiem un tiem, kas mūs vēl mīl, atceras, grib apsveikt un palīdzēt! Sakarā ar Eiropas leģendārākās TTT sieviešu basketbola komandas 50 gadu jubileju TTT Dāmu klubam 24.oktobrī tika atvērta ziedojumu vākšanas līnija portālā www.ziedot.lv Ziedojumus varat veikt internetā, kā arī tieši no mūsu mājaslapas http://tttdk.spaces.live.com Mūsu rekvizīti ir sekojoši: Fonds "Ziedot" Reģ. Nr 40008078226 Hansabanka/Swedbank, bankas kods: HABA LV 22 konta nr: LV95HABA0551006150241 mērķis: "Ziedojums TTT Dāmu klubam" Visi saziedotie līdzekļi tiks izlietoti tikai un vienīgi bijušo TTT basketbolistu taisnīgai sociālā un materiālā stāvokļa uzlabošanai, kā arī TTT Dāmu kluba darbības nodrošināšanai. Paldies un ar vislielāko cieņu pret jebkuru ziedotāju, TTT Dāmu kluba prezidente Dr.paed. Silvija Skulme ***Labākās Eiropā 1960.gadā TTT komanda uzvarēja Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņā, iegūstot bulgāru laikraksta Naroden sport dāvāto kausu. Šo balvu rīdzinieces izcīnījušas 18 reižu (1960.—1962., 1964.—1975, 1977., 1981., 1982.) — tik daudz uzvaru Eiropas klubu turnīrā nav nevienai citai basketbola. komandai. Vēl 1987.gadā tika izcīnīts Lilianas Ronketi Eiropas kauss.Titulus nevar saskaitīt TTT PSRS čempionātos uzvarējusi 21 reizi (1960—1962, 1964—1966, 1968—1973, 1975—1977, 1979—1984). 1963. un 1967.gadā PSRS čempionu titulu tautu spartakiādē izcīnīja Latvijas PSR izlase, ko veidoja TTT spēlētājas. Savukārt uzvarām 1981., 1975., 1979. un 1983.gadā vairs nebija PSRS čempionu statusa.Zelta kaldinātāji TTT spožās uzvaras no 1959. līdz 1984.gadam kaldinājušas 65 spēlētājas — kāda ilgāk par desmit gadiem, cita tikai dažās spēlēs. Galvenie treneri bijuši divi — Oļģerts Altbergs (1958—1962) un Raimonds Karnītis (1963—1986), kuriem palīdzēja Dzidra Karamiševa, Andris Purkalns un Juris Garkalns