Uzkarsušajā eļļā viņš saber garneles ar visu čaulu, jūsmodams: «Pat plikas garneļu čaulas var cept eļļā, izlaist caur sietu un dabūt labu garšu!» Turpat tiek ceptas jūras veltes, nedaudz dārzeņu, un tad dažādiem aromātiem piesūcinātajā eļļā Mārtiņš ber rīsus, komentēdams: «Rīsiem jāiznāk, kā es saku, ne cietiem, bet riekstainiem. Vajag speciālus rīsus, kam ir drusku vairāk stērķeles, onkulis Bens te nederēs!» Īsto vijību un garšu paelja dod arī Safrito - iepriekš sagatavota mērce, kas esot katras spāņu namamātes krājumā. Zeltainumu ceptajiem rīsiem, ko ik pa brītiņam maisa un apslaka ar zivju buljonu, piešķir safrāns. Kad rīsi gatavi, tiem pa virsu atkal tiek likti jūras radījumi. Viss! «Paelja ir spāņu rasols, kas jāēd svaigs,» saka Rītiņš un aicina pagaršot. Ap pannu kā ap apaļo galdu Tradicionālā spāņu ēdiena nosaukums cēlies no latīņu vārda patella - panna, trauks. «Šis ēdiens simbolizē divu nozīmīgu kultūru savienību un tradīcijas,» ziņo enciklopēdija The Oxford Companion to Food, «romieši mums ir devuši īpašo trauku, bet arābi - rīsus, no kā cilvēce pārtikusi gadsimtiem ilgi.» Par paeljas dzimteni tiek uzskatīta tieši Valensija, kur rīsu cepšanai uz āra pavardiem īpašā pannā izsenis bijis rituāla raksturs. Paeljai tāpat kā rasolam ir neskaitāmas variācijas, kur uzsvars likts uz jūras veltēm, bet autentiskā ēdiena sastāvdaļas ir arī vistas, truša vai cūkas gaļa, zirnīši, svaigas sviesta pupiņas, paprika. Safrito mērci, ko mēdz pievienot šim ēdienam, gatavo šādi: olīveļļā sacep smalki sagrieztus sīpolus un ķiplokus, daudz gabaliņos sagrieztu tomātu, klāt garšvielas - timiānu, lauru lapas - un sāli. Katrā Spānijas reģionā paelja ir citāda: Valensijā - sausāka, Katalonijā - šķidrāka. Tradīcija baudīt paelju tieši no pannas ir saskaņota ar romiešu apaļā galda principu: mielasta dalībnieku karotes lēnām vago paeljas trīsstūrveida laukumus, lai trauka vidū lēni un apmierināti satiktos pēc pēdējā, paša gardākā kumosa. Rītiņa paelja valensiešu gaumē 2 porcijām vajag 200 g Arborio rīsu, 100 g kalmāra, 4 mīdijas ar visu čaulu, 200 g mīdiju bez čaulas, 4 tīģergarneles, 50 g heka, 50 g jūras velna, 50 g jūras zuša, pusi sarkanā pipara, sīpolu, kausu Safrito mērces, 100 ml olīveļļas, safrānu, sāli, piparus, citronu, zivju buljonu pēc vajadzības Paeljas pannā vai lielā, seklā katlā uzkarsē olīveļļu. Apcep garneles. Noliek malā, siltumā. Apcep zivis (receptē norādīto zivju vietā var ņemt citas, kam ir stingra «miesa»). Noliek siltumā. Apcep gabaliņos sagrieztu piparu un sīpolu. Noliek siltumā. Tajā pašā eļļā ber rīsus (Arborio rīsus var nopirkt SKY). Rīsus nedaudz apvāra, tad piemaisa tomātu mērci Safrito. Lēnām lej klāt daļu buljona, pievieno šķipsniņu safrāna. Maisot un pēc vajadzības papildinot ar buljonu, 15 minūtes sautē uz nelielas uguns. Liek virsū gliemenes ar apceptajām zivīm, garnelēm, pipariem, sīpoliem. Uzliek vāku, līdz mīdijas atveras un zivis atkal sasilst. Pasniedz, pārkaisītu ar kapātām pētersīļa lapām un citrona pusītēm, no kurām uz jūras veltēm var izspiest sulu.u __________ *Norādīta aptuvena izruna
Pannas ēdiens paelja
Mārtiņš Rītiņš Vincentā, gatavodamies taisīt spāņu ēdienu paella [paelja*], cilā apjomīgu, lēzenu metāla trauku ar diviem rokturiem abās pusēs. Tā ir īpaši šai maltītei paredzētā panna, ko uz plīts varot kustināt. Tad pavārs ņem mazu lejkanniņu, kurā ir nevis ūdens puķēm, bet olīveļļa, un kā dārznieks rūpīgi aplaista pannu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

