Papardes nezied

Vienam tas zied sidraba, citam zelta, trešam - dimanta ziediņiem. Dēļ papardes zieda ir vērts brist brikšņus, jo kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Zieda iegūšanu kavē ļauni gari, un tikai drošs cilvēks var to iegūt. (LTT: B.Riekstiņš, Atpūta, 1932, 17. VI, 22.). Papardes ziedam piedēvē brīnišķīgu spēku. Ja kādam laimējas papardes ziedu iegūt, tad tam laimējas viss, ko tas vēlas. Tas zina visus pagātnes un nākotnes noslēpumus. Ja papardes ziedu ieliek apavos, tad var iet, kur vien vēlas, neviens to neredz un nedzird. Papardes zieda iegūšanas paņēmieni ir dažādi. Jāņu naktī jāaiziet uz papardēm un jāpaklāj zīda nēzdodziņš. Papardes ziedot ziedus nobirdina nēzdodziņā. Nēzdodziņš ir jāaizsien un jāpaglabā. Tad visu var zināt, kas notiek pasaulē. (LTT: L. Dragūne, Meirāni.) Uz slotas kāta Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap astoņnieku, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam. (LTT: L. Aizupe, Irlava.). Zāļu vakarā jāiet uz mežu un jānostājas pie kādas papardes. Tēvreizi skaitot, ar dzelzs nūju jāapvelk sev un papardei pēc iespējas liels riņķis un jāgaida līdz, paparde uzziedēs. Kas dabūjis papardes ziedu, tas uz visu mūžu laimīgs. (LTT: L. Lupiķis, Dzelzava.). Tā par papardi teikts portālā www.liis.lv No mežiem Latvijā brīvā dabā aug vairākas papardes - visbiežāk mitros mežos un strautu malās pamanāmas sievpapardes ar gaiši zaļām, smalkām lapām, tikpat bieži sausākos mežos var redzēt ērgļpapardes, kuru lapas izvietotas uz kāta. Latvijā aug arī vīrpapardes (melnā ozolpaparde), retākas ir plūksnpapardes. Strauspapardes aug mežos un upju gravās, un tieši šis augs tradicionāli tiek stādīts arī dārzos, parkos. "Paparžaugi ir atsevišķa augu grupa, tieši tāpat kā sūnas, kas vairojas ar sporām, nevis ar sēklām, ar kurām vairojas ziedaugi," stāsta Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Tāds ir prozaisks paparžu neziedēšanas iemesls. Taču tieši šī skaistā auga neziedēšana ir pamats mītiem par tā maģisko spēku. "Papardes saistība ar mitoloģiju ir arī to plūksnaino lapu dēļ, kas dalās aizvien smalkākās lapiņās, daiviņās un it kā tiecas kosmosā." Par paparžu ziediem mēdz dēvēt īpašas lapas uz kurām veidojas sporas (pārsvarā tās veidojas lapu apakšpusē). Tādas mēdz būt, piemēram, strauspapardei, un atgādina sakaltušu lapu. Dažām paparžu sugām parādās kaut kas līdzīgs ziednesim, ko cilvēki nodēvē par pumpuru un gaida to atveramies. Papardēm patīk mitras vietas, skāba augsne, pusēna vai pat ēna. Taču dārzā iestādīta un labos apstākļos augoša paparde drīz vien var pārņemt "varu savās rokās" un strauji iet uz priekšu. "Ja tā ir noēnota vieta, lai aug," saka A.Svilāns, atgādinot, ka Latvijā nemaz nav daudz augu, kam patiktu ēna. Vecās lapas nogriež pavasarī vai vēlu rudenī. A.Svilāns savas mājas strauspapardes lielās lapas izmanto, lai apklātu mazāk ziemcietīgus stādus. No džungļiem Papardes uz zemes parādījušās apmēram pirms 400 miljoniem gadu. Visā pasaulē ir apzinātas gandrīz desmit tūkstošu paparžu sugu un 200 ģinšu. Mazliet no tā visa krāšņuma tiek audzētas arī telpās. Vajag gaišu vietu, bet ne tiešus saules starus. Istabas papardēm patīk ēna un pusēna. Papardēm patīk mitrs gaiss, un tās gan vasarā, bet jo īpaši ziemā, kad ir centrālapkures sausais gaiss, ir jādušo, jāvanno un jāsmidzina ar siltu, mīkstu ūdeni. "Mēs jau smejamies, ka oranžērijā papardes zied cauru gadu, jo jaunie dzinumi ir tik skaisti un interesanti," saka NBD oranžērijas vadītāja Zane Purne. "Paparžaugu skaistums ir to lapās. Burkānpapardēm jaunās papardes aug uz lapām. Briežragu papardēm gandrīz nav nekādu sakņu un tās aug uz koku stumbriem. To platās lapas izskatās kā ar putekļiem klātas." Jāuzmanās papardi iekaltēt, nedrīkst tai griezt gaisa saknes.