Papīrmalkas cenas augs

Ārvalstu investori presē norāda uz Vācijas celulozes projektu, kur valdība apņēmusies sniegt ievērojamu finansiālu palīdzību, tā liekot saprast, ka tiek cerēts arī uz lielāku Latvijas valdības atbalstu projektam. Savukārt Latvijā a/s Latvijas valsts meži (LVM) veiktās aplēses liecina, ka sarunās jaunu klupšanas akmeni var sagādāt garantētās papīrmalkas piegādes. Proti, Latvijai vēlreiz būtu jāizsver, pēc kādiem principiem, vienojoties ar investoriem, noteikt celulozes izejvielas cenu. No tā būs atkarīga papīrmalkas tirgus nākotne Latvijā. Viens no argumentiem, ko bieži lieto, pieminot celulozes projekta devumu nākotnes Latvijas tautsaimniecībā, ir tas, ka papīrmalkas cena palielināsies, kas kļūšot par reālu ieguvumu visiem meža īpašniekiem valstī. Latvijas privātie meža īpašnieki atzīst, ka no celulozes rūpnīcas drīzāk tiek gaidītas stabilas cenas, nevis liels to kāpums. Līdz ar rūpnīcas darbību tās vairs nebūtu tik svārstīgas kā patlaban, kad gandrīz visa papīrmalka tiek eksportēta. Vienubrīd papīrmalku var pārdot ļoti izdevīgi, bet jau pēc neilga laika to nav kur likt un cenas strauji sarūk, atzīst Mežu apsaimniekotāju (īpašnieku) asociācijas vadītājs Ēriks Zaķis. Valsts mežu pārvaldītāja LVM veiktās aplēses liecina, ka cena Latvijas papīrmalkai pieaugs neatkarīgi no tā, vai rūpnīca tiks uzcelta vai ne. Jāatzīst, ka 20 gadu laikā lielākais cenas pieaugums tiek prognozēts gadījumā, ja no valsts mežiem garantētajām piegādēm tiks noteiktas brīvas tirgus cenas. Salīdzinoši niecīgi cena koksnei augs, ja valdība, vienojoties ar ārvalstu investoru, no valsts mežiem garantētajām papīrmalkas piegādēm noteiks garantētas cenas, kuras visai attāli būs saistītas ar tirgu. Varētu sekot izmaiņas Latvijā iecerētās rūpnīcas ārvalstu investori - Somijas Metsaliitto un Zviedrijas Sodra - patlaban nogaida, kamēr Latvijā beigsies Saeimas vēlēšanas. Ārvalstu investoru pārstāvis Latvijā Uldis Osis Dienai prognozēja, ka sarunas visdrīzāk atsākties tikai šā gada beigās vai pat nākamā gada sākumā. «Nav jēgas runāt ar valdību par nākamo desmit gadu attīstību, ja tai pašai atlicis strādāt tikai mēnesi,» atzina U.Osis. Jau līdz šim sarunās Latvijas valdība ir būtiski mainījusi agrāk deklarēto nostāju. Vēl tikai šā gada pavasarī tā atteicās rūpnīcā kā savu daļu ieguldīt valsts mežus. Tika nolemts garantēti piegādāt tikai zināmu daļu papīrmalkas. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc tiek mainīti koksnes tirdzniecības nosacījumi valsts mežos. Tagad, ņemot vērā LVM veiktās aplēses, valdībai, ja tā vēlēsies ievērot valsts intereses, būs ļoti jāpārdomā, pēc kāda principa noteikt papīrmalkas cenas. «Nesekmīgi izstrādāts mehānisms, pēc kāda nākotnē varētu noteikt cenu tai koksnei, kura nāks no valsts mežiem, var atstāt negatīvu ietekmi uz visu papīrmalkas tirgu un to pat pasliktināt,» teica LVM prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš uzsvēra: tirgus prognozes liecina, ka celulozes rūpnīca pati par sevi nebūs iemesls vispārējam papīrmalkas cenu kāpumam un tās visdrīzāk palielināsies tikai par transporta izmaksu daļu, kas rodas, koksni nogādājot līdz ostai, no kuras tā tālāk tiek eksportēta. Jau tagad vērojams, ka papīrmalkas cenām ir tendence lēnām izlīdzināties ar ziemeļvalstīs esošajām (Latvijā papīrmalkas iepirkuma cenas joprojām ir zemākas nekā Somijā vai Zviedrijā). Šis process turpināsies arī nākamajos gados, ja vien papīrmalkas cenas netiks mākslīgi sasaistītas un to izmaiņas nevarēs ietekmēt tirgus svārstības. Ē.Zaķis uzsver, ka privāto mežu īpašnieki, lai arī piegādās visai nozīmīgu daļu papīrmalkas rūpnīcai, tik un tā būs atkarīgi no tās cenas, par kādu savstarpējās sarunās vienosies valsts kā savu mežu pārvaldītājs un ārvalstu investori. «Mēs nenoliedzami vēlētos piedalīsies šajā procesā. Visdrīzāk, ka LVM un privātajiem mežu īpašniekiem būtu arī nepieciešams savstarpējās sarunas, kādu veidot papīrmalkas tirgu,» saka Ē.Zaķis. Viņš arī piebilda, ka jaunā rūpnīca varētu vienot daudzus privātos mežu īpašniekus, jo, tikai tiem apvienojoties un kļūstot par lielāku tirgus dalībnieku, varētu ietekmēt arī cenas sev par labu. Investoru interese saglabājas U.Osis bilst, ka investori neapšaubāmi vēlētos, lai garantētām koksnes piegādēm līdzi nāktu arī garantētas, prognozējamas cenas. Taču viņš saka, ka investori arī saprotot, ka tas varētu nebūt reāli. «Šobrīd grūti apgalvot, pēc kāda principa abas puses varētu vienoties par papīrmalkas cenām, jo ir daudz svarīgāki neatrisināti jautājumi. Patlaban vēl nav īsti skaidrs, vai valsts turpinās piedalīties šajā projektā kā akcionārs. Izejvielas cenas jautājums patlaban ir otršķirīgs, pakārtots citām lietām,» uzsver U.Osis. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka ārvalstu investoru interese par celulozes rūpnīcas būvi Latvijā ir saglabājusi. «Interese ir, par to var nešaubīties,» teica U.Osis. Taču jau tagad tiek pieļauts, ka pati rūpnīca varētu darbu sākt nevis 2005.gadā, kā optimistiski tika plānots agrāk, bet gan vienu, vai divus gadus vēlāk. Patlaban nepieciešams vienoties par ļoti būtiskiem jautājumiem, kas varētu nenotikt nemaz tik ātri.