Par metadona programmas pacientiem

Ko jūs tur daudz zināt??? Jums tā liekas jo jūs pat pusi neasat redzējis kas notiek ielās. A te kaut kādas tabletes anīzes murgs!!! Manprogramma palīdz un ceru ka pārējiem kas tur nāk arī:)

Nu,. raksta Īpašnieks daudzKo no šīs sistēmas nesaprot, nesaprot kāpēc tas viss tiek darīts un kāpēc netiek daudzkas ievērots, negribu skaļi bļaustīties tāpēc neko lieki neteikšu, bet zinu praktiski visu kas un kāpec tur notiek

Nu,. raksta Īpašnieks daudzKo no šīs sistēmas nesaprot, nesaprot kāpēc tas viss tiek darīts un kāpēc netiek daudzkas ievērots, negribu skaļi bļaustīties tāpēc neko lieki neteikšu, bet zinu praktiski visu kas un kāpec tur notiek

Izklausās pats neesi saskāries ar narkomānu analīzi,iziet no tā tiešām nav viegli un ir jāpriecājas par to,ka cilvēks vispār tur ierodas,un metadona programma tiešām palidz!un visi narkomāni dzer,citādi viņiem grūti izdzīvot ,tas ir daudz labāk par shljircesanos!!!!!un zāles tiek tirgotas visur,un tā vienmēr bus. Tāpat kā narkotikas, nav jēga par to soketies....

kur komentari?

Ja s vami nesogla6usj,ja sam stoju na metadonovoj programme i neupotreblaju nikakih tabletok,alkogolja i sdaju svoi analizi,netusujus na teritorii boljnici!!!Takih kak ja tam mnogo,kone4no estj te kto naru6ajut pravila,no v osnovnom vse hotjatj vile4itsja,vot tak!!!

Ja jautā, tad jāsagaida atbilde, kaut jautājums ir padoma lūgšanas līmenī, bet padomus kādam dot ir milzu atbildība.Dariet kā vēlaties. Katrs ir tiesīgs darīt ko grib, bet tik pat tiesīgs ir katrs paer savu rīcību atbildēt. Katram ir dota izvēle, bet gadās, ka pienāk laiks, kad pats to izvēli ierobežo.

Mjaaaa!!!! Es dzeru snabi,ko darit???

Metadona programma ārstē tikai narkomānijas sociālo ļaunumu tādējādi, ka šie cilvēki, kas ir programmā, vairs neapdraud sabiedrību. Narkomāniju tāpat kā ikvienu atkarību izārstēt nevar, to var tikai apturēt jeb panākt ilgāku vai ne tik ilgu remisiju. Jūs kā piemērus minat pilnīgi cita veida pasākumus, kuros ietilpst psihoterapija un darba terapija u.tt.

Dzīvojam netālu no aprakstītās vietas - jā, autora rasktītais diemžēl ir taisnība. Tomēr es domāju, ka uzmanīt ši ļoti problemātisko kontingentu ir policijas uzdevums. Un no pašu pieredzes - ja viņi nāk māju pagalmos, vai vēl ļaunāk pie kāpņu telpām, vienkārši vajag viņiem ļoti stingti un arī skaļi dod zināt, ka būs via nu policija, vai vienkārši "pa seju". Starp citu, viņi ir bailīgi. Laikam tas metodons viņus tādus padara.

Man ir paša pieredze, kā iemeslus es nevēlos iztirzāt, bet par to ko rakstu, es zinu, nevis tikai domāju, ka tā

Cik jauki diskutēt par to visu, ja par to var spriest tikai no citu cilvēku nevis savas pieredzes. Bet runāt par to vajag - cik dzirdēts no lietotājiem, tad no metadona "nokāpt" vairs nav iespējams vispār.

Stefans Havkings (Stephen William Hawking) ir lieliska ilustrācija manam viedoklim, ka cilvēks ir garīga būtne. Neviena narkotika neaizstāj nevienu organisma radītu. Tās (narkotikas) rada ilūziju, bet nevis aizstāj. Līdzīgi kā alkohols it kā sasilda kaut patiesībā atdzesē.

Vai prāta funkcionalitāte ir neatkarīga no fiziskiem apstākļiem? Un vai laime, dzīvesprieks utt. galu galā nav fizioloģiski procesi, kuri pilnībā atkarīgi no tādām lietām kā fiziskas nodarbes, ēdiens, gulēšana u.c.? Nav obligāti jābūt hedonistam, lai izprastu narkomānu "slimības" principu. Opiāti brutālā, pretdabiskā veidā aizstāj tās cilvēka funkcionēšanai absolūti nepieciešamās vielas, kuras vesels organisms ražo pats. Pēc opiātu nolaušanas - salīzinoši ļoti īsa laika - šie procesi nebūt neatgriežas sākotnējā stāvoklī, un tas nenotiek vēl ilgi. Tāpēc, lai atgrieztu cilvēku normālā stadijā, prāta darbībai nepieciešamie procesi ir jāatjauno ar *spēcīgiem DABISKIEM impulsiem*, kas būtībā ir sociālā profilakse un kam jābūt ārstniecības iestādes pārziņā. T.i. ir jānodrošina nepārtraukta prāta slodze, ko vislabāk panākt darbā. Jā, to var izdarīt pats cilvēks. Un jā, es piekrītu, ka metadons ir tikai problēmas staipīšana, jo sociālā rehabilitācija ir dārga (ja vēlas to veikt efektīvi). Taču tu nevari cerēt, ka narkomāns uzreiz pēc lomkām izies uz ielas un "sadarbosies ar savu prātu" pietiekošā līmenī, lai spētu dzīvot normāli. Padomā par kādu cilvēka tipu tu runā - ne jau par filozofu, kurš norūdījis prātu meditācijā. Vai sasodītu ģenerāli, kam principi no dzelzsbetona. Tad, protams, arī parādās jautājums - vai šādus cilvēkus vispār vajag rehabilitēt?

Tas nekādā gadījumā nav fizisks defekts. Sevišķi jau, ņemot vērā, ka cilvēks ir vairāk garīga, nevis fiziska būtne. Aizvietot kādu narkotiku ar kaut ko līdzīgu, kaut vai surogātu, ir kaut kas līdzīgs liekulīgai pļāpāšanai un ilūzijas radīšanai. Ilūzijas, ko sākumā sniedz narkotikas, kas vēlāk kļūst nepieciešamas puslīdz normālai dzīvei. Vienīgā iespēja ir mēģināt nelaimīgo pārliecināt par rīcības absurdu. Tāpat kā tas ir ar alkoholiķiem un, iespējams, azartspēlētājiem. Nevis šo ligu atkarīgajiem, jo pasludināšanai par slimiem šiem iedod indulgenci tālākajam. Vienīgi stingri argumentēta pārliecināšana, līdz pat sankcijām , ja "sirdzējs"citiem sagādā ciešanas, var kādam palīdzēt. Pirmkārt, ka saņemtais noteikti nav to ciešanu 'vērts. Otrkārt, ka cilvēks var darīt ko grib un nevis ka nedrīkst kaut ko, tātad ja negribi tad nedari un esmu pārliecinajies, ka daudziem tas palīdz. Daudziem ir pazemojoši dzirdēt uzslavu , ka paskat kāds malacis, ka turies. Nē, viņam nav jāturas, jo negrib. Vispār tikai un vienīgi sadarbība ar prātu var sniegt rezultātu. Bet sākās viss ar hedonisma elementiem.