Vēstule adresēta P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Arnoldam Atim Veinbergam
Paciente: Man nesniedza pienācīgu palīdzību
Vēršos pie jums ar diezgan nepatīkamu stāstu, kas radīja būtiskas un neatgriezeniskas sekas manā personīgajā dzīvē. Proti, biju 5.grūtniecības nedēļā, kad sestdienas, 7.jūnija, vakarā sākās stipras sāpes vēderdaļā un arī neliela asiņošana. Izsaucot ātro medicīnisko palīdzību, ap pusnakti tiku nogādāta Jūsu vadītajā slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Mani noguldīja vienā no rindu gultām, medmāsa noņēma asinsanalīzes un teica, ka 30—40 minūšu. laikā būs rezultāti. Ar sāpēm gaidīju tālāk. Pienāca uzņemšanas nodaļas ārste, uzmeta ātru acu skatu un aizgāja. Pēc vēl kāda brīža ar ratiņiem piebrauca sanitārs, lai mani nogādātu ginekoloģijas nodaļā. Vaicāju, vai man kāds varētu veikt ultrasonogrāfiju, kas jau uzreiz noteiktu sāpju iemeslu. Māsiņa man atbildēja, ka uzņemšanas nodaļā šonakt tāda ārsta, kas veiktu ultrasonogrāfiju, nav un arī ginekoloģijas nodaļas dežurējošā ārste to šonakt nedarīšot. Kāpēc tā, atbildi nesaņēmu. Uz ginekoloģijas nodaļu mani veda tieši garām ultrasonogrāfijas kabinetam, kur dega gaisma un viss bija sagatavots pacienta apskatei.
Sanitārs, izvadājot mani pa dažādiem gaiteņiem un pat pagraba telpu, mani kopā ar vīru atstāja ginekoloģijas nodaļā, kur mani sagaidīja laipnas māsiņas un pavisam ne tik laipna ārste. Viņai nebija nozīmītes ar vārdu, uzvārdu, arī nekādu dokumentu viņa man neizsniedza, līdz ar to viņas vārdu nezinu, bet, domāju, Jums to noskaidrot nav nekādu problēmu.
Apskates kabinetā viņa man jautāja, kas kaiš. Atbildēju, ka esmu grūtniecības 5.nedēļā un šovakar sākās spēcīgas sāpes, ir sākusies asiņošana. Lūdzu ārstei, lai mani apskata (uz apskates krēsla vai ar ultrasonogrāfiju), atbildes reakcija bija ļoti neprofesionāla. Viņa teica, ka šonakt neko neskatīs, liks mani gulēt un ārsti mani izmeklēs pirmdien, tātad vēl visu svētdienu es tikai gulēšu! Es teicu, ka nevēlos zaudēt savu pirmo bērniņu, un vēlreiz lūdzu veikt kaut kādu ginekoloģisku izmeklēšanu, lai konstatētu, kas ir par vainu. Viņa sāka lasīt man lekciju, ka es neko nesaprotu un vispār ultrasonogrāfija neko man nepateikšot (lai arī neesmu sertificēta ginekoloģe, bet vai viņa saprot, ko saka pacientei? Kas tad parādīs iemeslu? 24h gulēšana?). Pārprasīju vēlreiz, vai man līdz pirmdienai nekas netiks darīts, viņa atbildēja: "Kā nē? Jūs gulēsiet līdz pirmdienai." Tad es teicu, ka gulēt varu arī mājās, slimnīcā ir jāsniedz medicīniskā palīdzība, nevis gultasvieta. Viņa man nolasīja morāli, ka esmu vēl jauna un neko nesaprotot. Tā nu man māsiņa iešpricēja pretsāpju zāles, un es devos atpakaļ uz uzņemšanas nodaļu.
Uzņemšanas nodaļā vēlreiz skaidri pajautāju, vai nav profesionāla ārsta, kas varētu veikt ultrasonogrāfiju. Man atbildēja, ka ir iespēja apskatīt vēdera dobumu, bet ginekologa šajā naktī neesot. Tad jautāju savu asinsanalīžu rezultātus, to vēl nebija. Ar sāpēm kopā ar vīru gaidījām kādu stundu šos rezultātus, tā arī nesaņēmām. Kad pajautāju, uz ko tieši viņi asinsainu ir paņēmuši, atbilde skanēja: vispārīgās analīzes. Biju šokā, jo grūtniecei taču vissvarīgākie ir HCG un progesterona rādītāji, bet uzņemšanas nodaļas ārstiem tas laikam nav zināms.
Tā arī nesaņemot praktiski nekādu medicīnisko palīdzību, bet tikai gultasvietas piedāvājumu, aizbraucu mājās. Ātrā medicīniskā palīdzība man apstiprināja, ka Stradiņu slimnīcā ir profesionāls ginekologs 24h diennaktī, kas veicot arī ultrasonogrāfiju. Es pārliecinājos par pretējo. Nav ne tikai vēlā vakarā, bet arī svētdienas dienā, jo "mani varēs apskatīt tikai pirmdien no rīta".
Rezultāts bija nākamajā dienā, kad mājās notika spontānais aborts! Ja man būtu sniegta pienācīga medicīniskā palīdzība, iespējams, es šobrīd būtu 6.grūtniecības nedēļā.
Skumji par tik ļoti neprofesionālu attieksmi! Lūdzu jūs izvērtēt šo gadījumu, īpaši ginekoloģijas nodaļas ārstes "profesionalitāti"!
Anita (personas vārds mainīts)
Maira Jansone, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas klīnikas vadītāja
Slimnīca: radusies savstarpēja nesaprašanās
Aptuveni 10% grūtniecību pārtraucas ar spontānu abortu. Visbiežākie tā iemesli, sevišķi agrīnā grūtniecības laikā, ir augļa ģenētiska patoloģija (abi vecāki ģenētiski veseli, bet problēma attīstās apaugļošanas procesā). Kā citi iemesli minami dzimumorgānu attīstības traucējumi (ne visi iepriekš zināmi), psihiski, fiziski un emocionāli traucējumi, imūnie faktori, hormonālie traucējumi u.c. Lielākā daļa no šiem iemesliem nav iepriekš paredzami un novēršami. Dzimumorgānu attīstības anomālijas var koriģēt ķirurģiski, hormonālos traucējumus var mēģināt ārstēt ar aizvietojošu terapiju.
Diemžēl asiņošana gandrīz vienmēr norāda uz patoloģisku grūtniecības gaitu un spontāns aborts šajos gadījumos parasti nav novēršams ne mājas apstākļos, ne stacionārā.
Ultrasonogrāfija ir viena no palīgizmeklēšanas metodēm, kas ne vienmēr ir informatīva. Jūsu gadījumā ultrasonogrāfija jau vienreiz grūtniecības laikā tika veikta, un grūtniecība apstiprināta. Nav taisnība (ārste jums neprecīzi izskaidrojusi), ka šo izmeklēšanu akūtas nepieciešamības gadījumā nevar veikt jebkurā diennakts laikā. Slimnīca nodrošina diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību un neatliekamos izmeklējumus ginekoloģiska profila pacientiem, ieskaitot grūtnieces. Tikai jūsu situācijā ultrasonogrāfija nebija steidzami nepieciešama, jo uz spontāna aborta iemeslu tā nenorāda un korekcijas ārstēšanā nesniedz. Līdzīgi ir ar HCG analīzēm, kas apstiprina grūtniecību kā tādu, bet nenosaka ārstēšanas taktiku. Progesterona analīzes tiek uzskatītas par maz informatīvām. Jums tika piedāvāta grūtniecības gaitas novērošana stacionārā līdz 9.jūnijam, kad tiktu veikti papildu izmeklējumi.
Domāju, ka konflikta situācija radusies savstarpējas nesaprašanās dēļ. Slimnīcas vadība ir izskatījusi 25.ginekoloģiskās nodaļas un neatliekamās medicīnas centra vadītāju un dežūrārstu paskaidrojumus. Iespējams, ka ārste jums neprecīzi izskaidrojusi situāciju. Pieļauju, ka iznākums — grūtniecības spontāna pārtraukšanās — būtu notikusi jebkurā gadījumā, arī atrodoties stacionārā. Jūtam līdzi jūsu pārdzīvojumos un atvainojamies par nesaprašanos, kas radusies, jums atrodoties mūsu slimnīcā.