Par valsts naudu apkārt pasaulei

Tikai ir jāmāk to sajust, tā ir jāmeklē sevī, — pie šādas atziņas nonākuši ekspedīcijas Ceļš uz mājām dalībnieki, kas iecerējuši piecu gadu laikā apceļot visu pasauli, aicinot tautiešus atgriezties mājās Latvijā. Mājās aicinātāji ir divas komandas, kas šopavasar ar diviem Land Rover džipiem veica ceļojuma pirmo posmu pa Eiropu. Vienā no džipiem ceļoja uzņēmēji Juris Videnieks un Jānis Blaus, otrā — biznesmenis un mediju speciālists Guntars Kukuls ar dzīvesbiedri Sandru Kukuli, kas ir Valsts prezidenta Valda Zatlera juridisko jautājumu padomniece. Bijušais Rīgas mēra Gundara Bojāra preses sekretārs, padomnieks un kaimiņš G.Kukuls ekspedīcijā bez auto vadīšanas uzņēmās arī operatora lomu. No safilmētā materiāla iecerēts izveidot filmu, ko drīzumā varētu rādīt LNT. Šī būs G.Kukula debija dokumentālo filmu uzņemšanas jomā, iepriekš viņš daudz filmējis un fotografējis pašu vajadzībām. Pieredzes trūkumu dokumentālajā žanrā uzņēmējs neuzskata par šķērsli, jo "tas taču nav kino", Dienai norādīja G.Kukuls. Lai abas komandas varētu paveikt iecerēto, bez pašu uzņēmēju ieguldījumiem ekspedīciju atbalstīja arī vairākas valsts iestādes. Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums Cargo piešķīra 30 000 latu, Latvijas gaisa satiksme — Ls 8000, lidosta Rīga — Ls 15 000, Ceļu satiksmes drošības direkcijas meitasuzņēmums Auteko & TUV Latvija Ls 35 000, kopumā 88 000 latu. Visas minētās iestādes tieši vai pastarpināti ir pakļautas Satiksmes ministrijai. "Es nevienam naudu neesmu devis, tas jāprasa uzņēmumu vadītājiem," atbildot, vai zinājis par ekspedīcijas ieceri, Dienai norādīja satiksmes ministrs Ainars Šlesers (LPP/LC). Viņš gan nenoliedza, ka pazīst G.Kukulu, kurš bija saistīts ar LPP/LC priekšvēlēšanu kampaņu pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām. Pie Briseles simbola — čurājošā puisēna — ekspedīcijas kopbildē interneta mājaslapā redzams vēl kāds A.Šlesera padotais, Radio un TV centra šefs Lauris Dripe, kuram novembra sākumā iznāca saķeršanās ar maluzvejniecības apkarotājiem. Par vienotību Valsts prezidenta padomniece S.Kukule elegantā rozā treniņtērpā ziedošā pļavā uz kalnu fona ir tikai viena no daudzajām fotogrāfijām, kas redzamas ekspedīcijas interneta mājaslapā. Oficiāli S.Kukule gan neskaitās ekspedīcijas dalībniece, jo no piecām nedēļām kopā ar komandu bija četras — tik daudz ļāvis viņas atvaļinājuma grafiks. S.Kukule Dienai stāstīja, ka ekspedīcijas laikā viņi realizējuši projektu Vienotības josta — lūguši ārzemēs sastaptajiem latviešiem rakstīt savus novēlējumus uz īpašas Lielvārdes jostas, kas Latvijas 90.gadu jubilejā tika izrādīta Doma laukumā. Visvairāk parakstu savākts pie Īrijā dzīvojošajiem tautiešiem. Visus S.Kukules izdevumus ceļojuma laikā apmaksājis viņas vīrs G.Kukuls, kura vārds plašsaziņas līdzekļos izskanējis vairākkārt saistībā ar neskaidriem darījumiem. Pirms pieciem gadiem G.Kukuls kļuva par jaunieceltā Rīgas mēra, sociāldemokrāta G.Bojāra padomnieku. Valsts ieņēmumu dienesta uzmanību G.Kukuls izpelnījās, uzdāvinot sievai ekskluzīvu ķiršsarkanu jaguāru par it kā iepriekšējiem uzkrājumiem. G.Kukulam arī laimējās par trim sertifikātiem privatizēt pusotru hektāru zemes Ādažos, Vējupes krastā, no kuras daļu viņš atvēlēja arī G.Bojāram, radot aizdomas par interešu konfliktu, kas vēlāk netika pierādīts. Abi uz privatizētās zemes uzbūvēja mājas. G.Kukula tuvināšanās A.Šlesera vadītajai Pirmajai partijai saskatāma 2004.gadā, kad viņš kļuva par šīs partijas tā brīža iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona padomnieku. Drīz vien G.Kukuls šo amatu pēc paša vēlēšanās pameta un nodarbojās tikai ar privātbiznesu. Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka G.Kukulam pieder daļas vairākās firmās, kas saistītas ar nekustamajiem īpašumiem, jēlnaftas un dabasgāzes ieguvi. Viņa darījumu partneru vidū ir ne mazāk strīdīgu reputāciju ieguvušais zemes īpašnieks un miljonārs Gints Lazdiņš, kā arī bijušie VDK darbinieki — tagadējie tranzītuzņēmēji Jurijs Šabašovs un Vladimirs Komogorcevs. G.Kukuls nav pārrāvis saiknes arī ar mediju vidi. Reklāmas biznesa aprindās zināms, ka G.Kukuls iesaistījās arī LPP/LC priekšvēlēšanu kampaņas rīkošanā pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām. Kopā ar jau minēto ekspedīcijas dalībnieku Lauri Dripi viņš organizējis darbu ar medijiem. G.Kukuls Dienai apgalvoja, ka tā neesot taisnība. Savukārt A.Šlesers norādīja, ka oficiāli G.Kukuls reklāmas kampaņā neesot bijis iesaistīts. "Bet neoficiāli?" — "Nu, viņš mani konsultēja, jo pazīst mediju vidi," — tā A.Šlesers. Savstarpēji pazīstamas ir arī G.Kukula sieva Sandra un A.Šlesera dzīvesbiedre Inese Šlesere, kuras abas savulaik piedalījušās skaistumkonkursā. Jāpiebilst, ka A.Šlesera partijā iestājies arī G.Kukula kādreizējais darba devējs Gundars Bojārs. Izmaksas nezina Cik kopumā izmaksāja latviešu aicināšana atgriezties mājās, ne S.Kukule, ne viņas vīrs nevarēja pateikt. G.Kukuls stāstīja, ka finansiālos jautājumus kārtojis Juris Videnieks. Taču arī viņš, sazvanīts Izraēlā, nevarēja pateikt kopējās izmaksas. J.Videnieks neatcerējās arī, kādu summu ziedojuši valsts uzņēmumi. "No valsts naudas bija maz, vairāk privātās," — tā J.Videnieks. Viņš un G.Kukuls ekspedīcijā ieguldījuši prāvus privātos līdzekļus, katrs vidēji 10—15 tūkstošus latu. Plašākai sabiedrībai nezināmais J.Videnieks savulaik nodarbojies ar apvidus auto tirgošanu. Patlaban viņš ir īpašnieks vairākām firmām, to skaitā Rīgas kremācijas centrs — krematorija, kas no Rīgas pašvaldības nomā pilsētas krematoriju. Kopš pagājušā gada tā rekonstrukcijai Rīgas dome piešķīrusi pusmiljonu latu. Spriežot pēc ekspedīciju sponsorējošo firmu logo uz mašīnām, ar kurām tika veikts ceļojums, pretēji J.Videnieka teiktajam lielākais finansējums (vismaz 88 000 latu) iegūts no valsts uzņēmumiem. Jānorāda, ka CSDD meitasuzņēmuma Auteko & TUV Latvija ziedotie 35 000 latu pārsniedz kompānijas mārketinga budžetu. Firmas vadītājs Aivars Amoliņš apgalvoja, ka projekts esot laba reklāmas iespēja, turklāt no firmas tajā laikā aizgājuši vairāki darbinieki. Jau ziņots, ka šogad februārī KNAB sāka kriminālprocesu pret pieciem Auteko& TUV Latvija darbiniekiem par iespējamu kukuļņemšanu, veicot transportlīdzekļu tehnisko apskati. Apsūdzētie no darba atlaisti. Diena noskaidroja, ka 5000 latu ekspedīcijai iedeva arī Latvijas Krājbanka. Ekspedīcija tik brangi izmaksājusi, jo nopirkti jauni šāgada Land Rover Discovery džipi, plus foto un video tehnika, skaidroja J.Videnieks. CSDD datu bāze rāda, ka abi auto reģistrēti uz nodibinājuma Ceļš uz mājām vārda. Aculiecinieki novērojuši, ka vienu no auto ik pa laikam var redzēt stāvam pie Valsts prezidenta pils, kur strādā S.Kukule. CSDD dati arī rāda, ka viens no auto pēc atgriešanās no ekspedīcijas vasaras sākumā pāris mēnešu laikā nopelnījis piecas soda kvītis par neatļautu stāvēšanu Rīgas centrā par kopējo summu 120 latu.Svaigas sulas nav "Līgums slēgts ar mērķi pozicionēt lidostu kā aviosatiksmes centru, (..) kas tiešā veidā saskan ar filmas ideju — ieraudzīt pasauli," tāda bijusi Rīgas lidostas motivācija ziedot naudu ekspedīcijai, informēja lidostas preses centrs. Līdzīga motivācija bija arī pārējām iestādēm. Kādu ieraudzījuši pasauli — ekspedīcijas dalībnieki stāsta internetā publicētajā dienasgrāmatā. Pēdējā dienasgrāmatas ierakstā viņi skaidro, ka ceļojuma laikā "vērojām un salīdzinājām to, kādi ir cilvēki Latvijā un citās Eiropas valstīs, mēs, protams, vērtējām dzīves līmeni, dārdzību un dzīves kvalitāti. Mēs tikāmies ar mūsu tautiešiem, kuri pašreiz dzīvo ārpus Latvijas un centāmies noskaidrot, vai viņi ir laimīgi." Izdarīti arī vairāki secinājumi: "Lai paēstu pusdienas vienkāršā ceļmalas ēstuvē, Eiropā bez 15—20 eiro nav ko darīt. Tajā pašā laikā mūsu lauku krodziņos tas izmaksātu Ls 2—5, kā nu kurā vietā. (..) Svaigi spiestās sulas, kas mums ir absolūti pierasta lieta, Eiropā bija pieejamas tikai atsevišķās valstīs diezgan augsta līmeņa restorānos un arī tad tikai apelsīnu sula." Vienā rindkopā pieminēti arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši, kuru satikšana bija šā brauciena mērķis: "Ja runājam par mūsu brauciena laikā satiktajiem tautiešiem, tad tos varētu iedalīt divās grupās — vieni, kas Latviju pametuši Otrā pasaules kara laikā vai īsi pēc tā, un otri, kas no Latvijas aizbraukuši pēdējos gados labākas dzīves meklējumos. (..) Ja runā par to, vai mūsu tautieši ārzemēs jūtas laimīgi, tad varam teikt, ka laimes sajūtai nav nekāda sakara ne ar naudas daudzumu, ne ar to, kur konkrētā brīdī cilvēks atrodas." Nākamo ekspedīcijas posmu projekta autori iecerējuši nākamgad. Uz kurieni tas vedīs, vēl nav zināms.