Pāri krīzei ar skandināvu tūristiem

Negatīva zīme tūrisma industrijai ir arī piecu aviokompāniju aiziešana no Rīgas. J.Jenzis piekrīt Konkurences padomes secinātajam - Rīgas lidostā konkurences situācija nav labvēlīga. Tā vietā, lai darbotos Japānā, viņš mudina nopietni pievērsties tūrisma mārketinga aktivitātēm Skandināvijas valstīs un citos tuvējos tirgos, kur šīm aktivitātēm ir lielāka atdeve un cilvēki turpina ceļot. Nākotnē ilgtspējīgu tūrisma attīstību Latvijā viņš saista ar biznesa tūrismu un lielu pasākumu - konferenču un kongresu - uzņemšanu. Kā patlaban raugāties uz notikumiem Latvijas tūrisma industrijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) - straujo uzplaukumu, kam nu seko apstāšanās? 2004.gadā tas nāca diezgan negaidīti. Visi tūrisma industrijā strādājošie bija par ES, jo saprata, ka tas veicinās tūrisma attīstību. Tomēr tas, kas notika, nebija prognozējams. Lēciens! Pirms tam bija gatavošanās periods - 90.gadu sākumā bija tikai tās viesnīcas, kas bija palikušas no padomju laikiem un kurās bija padomju domāšana un padomju izpildījums. Tās pilnībā nebija konkurētspējīgas. Tas, pie kā mēs īsā laika posmā esam nonākuši, ir diezgan pozitīvi. Londonā ir simtgadīgas viesnīcu vai krodziņu tradīcijas. Mums nekā tāda nav. Mēs esam mēģinājuši uzsūkt to labāko no ārzemju pieredzes. Kad iestājāmies ES, sākās eiforija, likās, nu tik būs. Eksperti prognozēja, ka pirmā interese būs pārejoša, un sacīja, ka mārketinga pasākumos ir jāiegulda nauda, kamēr vēl iet labi, nevis jāgaida, kad vairs tik labi neies. Tā bija mūsu aktīva pozīcija, mēs par to runājām gan ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru, gan nozarē. Diemžēl arī pēdējie notikumi liecina, ka nav izpratnes par tūrisma nozari kā par pakalpojumu eksporta nozari. Lielākā daļa viesnīcu viesu ir ārzemnieki, kas Latvijā ieved naudu. Uz kopējā fona, kur nav gandrīz nekādas ražošanas, tas ir vērā ņemams fakts. Pagājušais gads bija vissliktākais Latvijas tūrisma nozarei kopš neatkarības atgūšanas, kad tika sagrautas lietas, kas tik ilgi tika veidotas. Vai jūs runājat par nupat paaugstināto PVN likmi? Arī. Pavasarī tika ieplānota tūrisma biroju slēgšana Stokholmā, Helsinkos, Maskavā, kas ir Latvijas prioritārie tirgi. Tajā brīdī tam nebija nekāda pamatojuma, tā bija Ekonomikas ministrijas (EM) iniciatīva, kas tika īstenota, nekonsultējoties ar nozari. Tad šos birojus vēl izdevās noturēt, bet vēlāk tika atrasts arguments - līdzekļu trūkums - un šie biroji tika iznīcināti gada nogalē. Domāju, te ir valstiskas domāšanas trūkums. Ir lejupslīde, ir finanšu krīze, bet Skandināvijas tirgus [izejošais tūrisms], īpaši no Norvēģijas, Zviedrijas, turpina pieaugt - par 17-18% -, kamēr citur ir kritums. Skandināvijas valstīm jau pirms vairākiem gadiem bija līdzīga finanšu krīzes situācija, un tās vairs nepieļāva neapdomīgu kreditēšanu. Tādēļ šo valstu iedzīvotāji joprojām jūtas stabili un turpina ceļot. Kamēr Skandināvijā birojus slēdz, tiek turpinātas aktivitātes Japānā, kas ir pilnīgi jauns tirgus, kurā Latviju nepazīst un kurā jāiegulda milzīgs laiks un līdzekļi. Tas nedod tādu atdevi. Par katru ieguldīto latu Skandināvijā mēs dabūjam daudz, daudz vairāk atpakaļ nekā no Japānas. Ir arī dažādi finansēšanas līdzekļi - privātās publiskās partnerības iespējas, ES fondi, ko mēs piedāvājām, bet tomēr šie biroji tika iznīcināti. Divās trešdaļās Eiropas valstu PNV likme viesnīcu industrijai ir pazemināta, un arī pie mums pirms vairākiem gadiem tā tika pazemināta, atzīstot, ka tas ir pamatoti. Turklāt iespēja, ka nodokļa likme tiktu paaugstināta mēneša laikā četras reizes, vispār civilizētā pasaulē nav aptverama un pieļaujama, tas varētu būt trešās pasaules valstu stilā. Ko tas reāli nozīmē viesnīcu industrijai? Iedomājieties, jūs esat čakli pastrādājuši un jau pagājušajā vasarā noslēguši līgumus šim gadam ar tūrisma aģentūrām, globālajiem pārdošanas tīkliem un izplatītājiem par konkrētām cenām. Tagad tiek paaugstināts nodoklis, bet jūs neko nevarat darīt - cenu vairs nevarat mainīt - un jums šis nodoklis ir jāmaksā no sava apgrozījuma un peļņas. Šajos apstākļos, kad viesnīcu cenas konkurences dēļ, samazinoties tūristu skaitam, jau ir ļoti zemas, peļņa ir izdzīvošanas līmenī, īpaši tiem tūrisma industrijā strādājošajiem, kam ir lieli kredīti un kam nav citu biznesu. Viņi plānojuši tikai izdzīvot šo grūto laiku, nomaksāt kredītus un noturēties. Šajā laikā nodokļa paaugstināšana no 5% līdz 21% ir milzīgs trieciens. Vai mums jārēķinās ar to, ka viesnīcas bankrotēs? Daži no kolēģiem jau arī to ir minējuši. Tagad Rīgā praktiski var nopirkt jebkuru viesnīcu. Dzirdēju, ka arī Europa Royale tiek pārdota. To jau es saku. Tas jau ir normāli - visā pasaulē investori nāk un iet, un pārdod daļas. Es domāju, ka janvāris februāris daudziem būs grūti mēneši. Tie ir tukšie mēneši, un vēl nodoklis nāk klāt, bankas arī ir prasīgas pret maksājumu izpildi... Tajā pašā laikā, runājot par posmu kopš 2004.gada, mums ir daudz neizmantotu iespēju. Arī mārketinga aktivitātes nav bijušas pietiekamas un pārdomātas, lai būtu ilgtspējīga attīstība. Kādas ir šīs neizmantotās iespējas? ES struktūrfondi tūrismā ir salīdzinoši maz apgūti - efektīvi izmantojot ES līdzekļus un pretī liekot valsts līdzekļus, tādējādi palielinot šo apjomu, vajadzētu mērķēt uz konkrētiem prioritāriem tirgiem, kas ir tuvumā, nevis uz Latīņameriku vai eksotiskām valstīm, kur kādam varbūt gribas aizbraukt komandējumā, vai iekarot Ameriku - amerikāņu bari tagad tāpat uz Latviju negāzīsies. Tās būtu Skandināvijas valstis, Krievija, Vācija, citas Eiropas valstis. Pēc jūsu pieredzes asociācijā - kāpēc neveidojas efektīva sadarbība starp valsts institūcijām un nozari? Es savulaik rakstīju maģistra darbu par valsts un privātā sektora sadarbību tūrisma nozarē. Šajā pētījumā atklājās, ka sadarbība ir ļoti vāja. Teorētiski kaut kas notiek, tūrisma nozares pārstāvji ļoti labprāt piedalās dažādās padomēs un darba grupās, bet ne vienmēr viņu ierosinājumi tiek ņemti vērā. Tieši tā notika ar tūrisma birojiem - mēs teicām, ka tie jāatstāj, taču tas netika ņemts vērā. Šī tomēr ir nodokļu maksātāju nauda un jāsaprot, ka nodokļu ieņēmumus veido bizness. Reāli ir tā, ka bizness vienīgais pelna naudu un visi pārējie par to dzīvo - gan valsts pārvalde, gan pensionāri, gan bērni un jaunieši, mācās. Biznesam būtu jārada tādi apstākļi, lai tas var maksimāli labi strādāt, lai nebūtu jāiet uz valdības sēdēm, pie prezidenta, jācīnās, lai nemaina nodokļus. Arī Eiropas Komisija ir norādījusi, ka valdības izdevumi nav sabalansēti - jāskatās, kā pašiem sakārtot savu struktūru, nevis ko vēl uzgrūst biznesam - lai maksā. Ja viesnīcas bankrotēs, no tām ne tikai neiegūs PVN, bet vispār nekādus nodokļus. Cilvēki, kas tur strādā, paliks bez darba, nerunājot par to, ka valsts nesaņems par šiem cilvēkiem nekādus maksājumus no darba devēja, viņiem vēl vajadzēs maksāt bezdarbnieku pabalstus. Tas nav pārdomāti. Ļoti žēl, ka valdībā tiek ātri pieņemti šādi emocionāli lēmumi. Nedarbojas nekāds tiesiskās paļāvības princips, ka likumi, kas tiek pieņemti, darbosies, ka likums par PVN darbosies, nevis pēc mēneša būs savādāks. Labāk tad sēdēt mājās un neko nedarīt. Daudzas viesnīcas tika saceltas laikā, kad bija eiforija, ap to laiku, kad bija hokeja čempionāts. Tajā laikā tika paceltas cenas un radās iespaids, ka viesnīcu trūkst, tika runāts, ka vajag celt viesnīcas. Cilvēki, kam bija citi biznesi, tos pameta un sāka celt viesnīcas visās Rīgas vietās, arī tādās, kas nav īpaši tam piemērotas. Ja jūs palasīsiet tā laika preses materiālus, redzēsiet, ka Tūrisma attīstības valsts aģentūra pauž aktīvu viedokli - Rīgā trūkst viesnīcu, jābūvē vēl, vajag daudz viesnīcu. Vai tam pamatā bija kādi pētījumi? Tika atbildēts - jā, bija tūristu grupa un viņi divas nedēļas pirms ierašanās vasarā gribēja rezervēt numurus, bet viss bija aizņemts. Tas ir normāli, ka jebkurā Eiropas galvaspilsētā sezonas laikā viesnīcā nebūs brīvu 20-30 istabu veselai grupai. Tagad viesnīcas ir sabūvētas un tūrisma bums ir beidzies. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija jau tad pauda viedokli, ka Rīgā viesnīcu pietiek, bet to neviens negribēja dzirdēt. Profesionāļu viedoklis tiek ignorēts. Vai ir jau kāda viesnīca aizvērta? Par to neesmu dzirdējis. Restorānus slēdz. Ir viesnīcas, kas gatavojas rekonstrukcijai, slēdz stāvus, plāno kādā daļā ierīkot birojus. Nākotnē būs ļoti smagi. Vienlaikus ES mums ir norādījusi, ka efektivitāte ir zema un ir jāpaaugstina produktivitāte. Jebkura krīze palīdz arī sakārtot daudzas lietas un iemāca efektīvāk strādāt. Turklāt, var izmantot laiku, kas ir ļoti interesants un izaicinošs, lai sakārtotu un uzlabotu savu biznesu. Saprotu, ka jūs pats tagad uzņematies jaunus pienākumus pilnīgi jaunā viesnīcā, kuras būvniecība pat vēl nav pabeigta. Varbūt arī no mana personīgā viedokļa būtu labāk tagad aiziet pagrīdē un tad atgriezties un parādīt pozitīvus rezultātus. Es līdz šim esmu darbojies projektos, kas jau ir uzsākti, bija vienīgi Radu un draugu paplašināšana par vienu trešdaļu, bet projekts pilnīgi no nulles man nav bijis - šī bija tāda iespēja. Turklāt tieši krīzes laikā. Kādas perspektīvas saredzat šādā projektā? Plānotais viesnīcas produkts ir ļoti labs un unikāls - tas ir liels pluss konkurences cīņā. Viesnīca atradīsies Vecrīgā. Vai tiks piesaistīts kāds starptautisks zīmols? Nē, pagaidām tas nav plānots. Kādā situācijā ar starptautiskie zīmoli Latvijā? Švaki, to ienākšana ir apstājusies. Domāju, ka līdz 2010.gadam nekas arī nenotiks. Vai tas ir pasaules krīzes dēļ, vai viņi no šejienes nobijušies? Domāju, ka no šejienes nobijušies. Nav skaidrs, kā kas te Latvijā attīstīsies, tagad arī vēl šī PVN likme. Šis ir viens no aspektiem, kādā zaudē Latvijas cilvēki - nekas nenāk iekšā un nenāk nekādi nodokļi. Uz kā rēķina visvairāk samazinās iebraucošo tūristu skaits? Noplakusi eiforija? Krīze pasaulē? Cenas Rīgā pārāk augstas? Visi iepriekš minētie faktori. Vēl viena tendence, kas mazliet baida - tiešie aviosakari. Kā zināms, no Rīgas aizgāja piecas aviosabiedrības. No tām arī vairākas lētās aviosabiedrības. Ir svarīgi, ka uz Rīgu lido lētās aviokompānijas, jo Eiropā ir tendence braukt atpūsties uz trim līdz četrām dienām - tad cilvēki skatās, kur lido lētās aviosabiedrības. Kur tās kādreiz lidoja no Rīgas, tagad vairs nelido. Mēs savulaik veicām pētījumu - ļoti liels procents viesu norādīja, ka galvenais iemesls, kāpēc viņi izvēlējušies Rīgu, ir tas, ka uz šejieni var atlidot ar lēto aviosabiedrību. Nezinu, vai ar jauno PVN viesnīcu cenas būs konkurētspējīgas. Iepriekš bija kāds laiks, kad tās bija sakāpušas, bet pēdējā laikā tās bija normalizējušās - par 50-70 eiro var dabūt numuru četrzvaigžņu viesnīcā. Eiropai tā ir ļoti laba cena. Restorānu cenas ir diezgan augstas. Vāciešiem restorāni un iepirkšanās būs padārga, savukārt skandināviem šīs cenas būs zemākas, tomēr šie tirgi prasa augstu servisa kvalitāti no pakalpojumu sniedzējiem, pie tā mums čakli jāstrādā. Domāju, ka bezdarba pieaugums nāks par labu servisa kvalitātei - darbinieki būs motivētāki saglabāt darbu un centīsies vairāk. Mēs arī redzam, ka vecpuišu ballīšu skaits ir samazinājušās - informācija, ka alus tomēr nav tik lēts, izplatās ātri. Daudz ir arī iekšēju - arī krimināla rakstura - problēmu. Cilvēki tiek apšmaukti - taksometros, naktsklubos. Tas diemžēl atstāj iespaidu uz visiem - arī uz tiem, kas godīgi strādā un maksā nodokļus. Ja tūristi aizbrauc mājās un stāsta saviem draugiem, ka viņus te apšmauca, diez vai daudziem no šiem draugiem radīsies vēlēšanās uz šejieni braukt. Ko vajadzētu darīt? Likumdošanas līmeni to vajadzētu sakārtot, reidu veidā apsekot šīs vietas un sodīt. Tās ir konkrētas vietas, arī policijai tās ir zināmas. Vienkārši jāatrod veids, kā ar to tikt galā. Ļoti gribētos, ka mainītos arī sabiedrības viedoklis. Ja Vācijā tu ko dari nepareizi, visi, kas tev ir blakus un to redz, ies un teiks, ka tu dari kaut ko nepareizi, vajadzētu tā un tā. Te, ja parādās ziņa, ka somu tūristi bijuši naktsklubā un apšmaukti, Delfi parādās komentāri: "Tā viņiem vajag, mūsējie baigie malači." Ir skumji dzirdēt ko tādu. Kad sabiedrība pati mainīsies un izspiedīs negodīgumu no sevis, arī uzņēmējiem, kas godīgi strādā, būs labi. Ko vēl varētu darīt valsts vai nozare, lai uzlabotu situāciju tūrisma jomā? Aktīvi jāveic mārketinga aktivitātes. Mārketinga teorija vēsta, ka krīzes apstākļos nevar samazināt līdzekļus mārketingam. Gudras kompānijas dara tieši otrādi - tos palielina. Arī valsts finansējumam Latvijas tūrisma mārketinga aktivitātēm ir jāpieaug, ir jāpārskata efektivitāte. Nav jābrauc uz Japānu, jāstrādā tuvējos tirgos, jākonsultējas ar nozari. Ir iespēja šīm aktivitātēm piesaistīt arī privātos līdzekļus pēc privātās publiskās partnerības principa. Kāds ir arguments, lai saglabātu Japānas biroju un slēgtu citus? Šķiet, bija piemērs, ka kādai no jaunajām Eiropas valstīm - Slovēnijai vai Horvātijai - bija ļoti labi rezultāti. Tomēr šajās valstīs ir citi apstākļi - pastāvīgs tiešais avioreiss. Mums tāda nav. Tādēļ šis arguments mums nešķita pārliecinošs. Tajā pašā laikā blakus ir tirgi, kas aug un attīstās. Skandināvi ļoti labprāt brauca uz Igauniju, tagad Igaunija viņiem ir mazliet apnikusi, viņi ļoti labprāt brauktu uz Latviju. Vai varat nosaukt kaut ko, kas no valsts puses ir izdarīts pareizi? Ir izstrādāti pieņemami valsts politikas plānošanas dokumenti, mārketinga stratēģija - kā mēs strādāsim, ko attīstīsim -, tie ir vienkārši jārealizē dzīvē. Ir definēti arī prioritārie tirgi, kas ir pareizi, bet šis virziens netiek realizēts dzīvē. Ir labi izstrādāta sistēma, kā valsts ar kopīgu stendu piedalās starptautiskajās izstādēs. Tas ir arī piemērs publiskajai un privātajai sadarbībai - valsts nopērk kopīgu vietu stendam un tālāk pārdod vietas privātajam sektoram. Ir labi, ka valsts daudz runā par tūrisma produktu attīstību - vajag, lai tūristiem te būt ko darīt. Labi, ka turpinās arī diskusija par tūrisma pakalpojumu kvalitātes līmeni. Runājot par tālāku nākotni - ja krīze tiks pārdzīvota, kā varētu attīstīties Latvijas tūrisma industrija? Gribētos, ka tiek vairāk rīkoti vērienīgi pasākumi. Gribētos, lai Rīga kļūst par Baltijas kongresu centru - ja kāda kompānija ASV gribētu taisīt kongresu Baltijā, uzreiz būtu skaidrs - Rīgā. Gribētos, lai mums būtu kongresu centrs. Arī koncertzāles ideja man ļoti patīk - no tūrisma viedokļa tas būtu ļoti labi - gan kā arhitektūra un apskates objekts, gan koncertiem un psākumiem, kas tajā notiktu, tā piesaistītu tūristus. Es gribētu, lai gan valsts organizācijas, gan uzņēmēji, aviokompānijas un nevalstiskās organizācijas kopā strādātu pie tā, lai Rīgai tiek nodrošināti lielie pasākumi. Jūs redzat ilgtspējīgu tūrisma attīstību Latvijā, kas būtu balstīta uz konferenču tūrismu? Arī. Biznesa tūristi atstāj nesalīdzināmi vairāk naudas nekā atpūtas tūristi. Atpūtas tūristi paši atradīs sev ceļu, viņi brauc, un tas ir ļoti labi, bet biznesa segments ir tas, ko vajag dabūt - kompānijas viņiem apmaksā labas viesnīcas, labus restorānus utt. Par to visu tiek maksāti nodokļi. Vidēji tas ir četrreiz vairāk nekā no viena atpūtas tūrista. Ļoti gribētos redzēt arī strauju lidostas attīstību. Ja tā notiktu, attaisnojamākas būtu arī kaut kādas aktivitātes Ķīnā un Japānā. Rīga kļūtu par savienojumu - tranzīta punktu -, ja airBaltic kļūtu par tādu kompāniju, kas savienotu mūs ar ASV un Āziju. Kāpēc, jūsuprāt, piecas aviosabiedrības aizgāja no Rīgas lidostas? Vai tas nevarēja būt saistīts ar to, ka kaut kas nav kārtībā ar konkurences situāciju? Jā, es piekrītu Ievai Jaunzemei, kas Konkurences padomē darbojās ar šo lietu. Nevienam nav problēmu ar atlaidēm, bet atlaidēm ir jābūt pamatotām un visiem iegūstamām - tās var būt arī pēc apjoma, bet tā, lai arī citas kompānijas var pēc tām tiekties. Tas, ka mums ir Ryanair, ir ļoti labi, vēl jo vairāk tas, ka šī aviosabiedrība palielina savu maršrutu skaitu. Tomēr jāņem vērā, ka Ryanair ir vairāk atpūtas aviokompānija. Lai piesaistītu biznesa tūristus, mums vajadzētu vairāk piesaistīt biznesa aviosabiedrības. British Airways aiziešana bija ļoti liels zaudējums. *** Curriculum Vitae Jānis Jenzis Dzimis 1973.gadā Izglītība 1991.gadā beidzis Rīgas 49.vidusskolu 1991.-1995.gadā mācījies Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārās medicīnas fakultātē 1997.-1998.gadā mācījies LLU Ekonomikas fakultātē 2002.gadā ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātē tūrisma un viesnīcu vadībā 2004.gadā ieguvis LU maģistra grādu publiskajā administrācijā 2006.-2008.gadā studējis tūrismu doktorantūrā, LLU Darba pieredze 1996.gadā sācis strādāt par viesmīli kafejnīcā Osiris 1998.gadā devies uz ASV, kur strādājis par viesmīli restorānā Nayack Grande, pēc tam atgriezies un līdz 2000.gadam strādājis kafejnīcā Osiris par galveno viesmīli un mūzikas klubā Dizzi par pakalpojumu menedžeri 2000.gadā kļuvis par viesnīcas Radi un draugi komercdirektoru, kur nostrādājis piecus gadus 2005.-2007.gadā bijis viesnīcas Hotel de Rome direktors 2007.-2008.gadā bijis viesnīcas Europe Royale Riga ģenerāldirektors 2003.-2007.gadā bijis Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Intereses Klasiskā un opermūzika, politika, teniss, ceļošana, peldēšana