Pārvērst naudā cilvēku vājības

lv virzība, uzsver L.Liberts. Baltā papīrlapa viņa priekšā sarunas laikā kļūst zīmuļrakstu izraibināta — tāpat kā portāls draugiem.lv, uzrodoties arvien jauniem pakalpojumiem. Tirgus tukšs nepaliks, bet vai draugiem.lv dzīvos mūžīgi, mēs nezinām, tādēļ jābūt gatavam pārmaiņām — apliecinot, ka draugiem.lv nav viņa alfa un omega, saka portāla radītājs.Īsumā atgādinot par to, kā radās draugiem.lv, sakiet vai tas bija biznesa projekts, eksperiments vai izprieca?  Man pirms draugiem.lv bija citi biznesi — nesaistīti ar internetu. Tad es uztaisīju uzkrekla.lv un man to vajadzēja kaut kur reklamēt. Tā kā naudas nebija, izdomāju, ka vajadzētu kaut ko, kas būtu pašam, kas būtu populārs un kur es varētu reklamēt uzkrekla.lv. Ap to laiku parādījās klase.lv un es sāku pievērst uzmanību tāda profila portāliem, kas izaug no pašiem lietotājiem. Nonācu pie kompānijas, kas saucas Friendster Amerikā. Tur darbojās draugu draugu princips. Pašu ideju sāku saprast tikai laika gaitā. Skaidrs, ka sākumā es ne tuvu neticēju, ka kaut kas tāds varētu izvērsties. Domāju, ka 10 000 lietotāju jau būtu daudz. Portāls auga ļoti ātri. Tad man likās — nu jau gan viss, tūlīt apstāsies, bet tas joprojām auga, auga un auga un šobrīd, pēc nepilniem trīs gadiem draugiem.lv ir gandrīz 900 tūkstoši lietotāju.Kas lika augt un augt? Tajā mirklī, varētu teikt, tirgū bija vakuums — bija viens iepazīšanās portāls un klase.lv. Svarīgi bija tas, ka mēs viņu taisījām sev un saviem draugiem. Pirms draugiem.lv man bija doma par iepazīšanās portālu — flirts.lv, bet apjautājoties apkārt, vai kāds reģistrētos tādā portālā, visi teica, ka nē, nereģistrētos, jo tas nozīmētu iepazīšanos — tā mēs pārgājām no iepazīšanās uz draugiem. Bija pietiekami daudz interneta lietotāju un izdevās uztrāpīt vidējā latviešu interneta lietotāja vēlmei — tie bija mūsu divi galvenie panākumi.Atminēt izdevās nejauši vai pateicoties rūpīgai izpētei? Tas netika pētīts. Atšķirībā no tā paša Friendster — ja tu reģistrējies tur, bija jānorāda, vai vēlies iepazīties ar draugu, esi šeit tāpat vai gribi sapazīstināt kādus cilvēkus, pie mums nebija jānorāda — kāpēc tu esi šeit — vai tu gribi meklēt draudzeni vai ko citu darīt. Mums bija brīvāka atmosfēra. Skaidrs, ka to izmanto arī, lai iepazītos, bet nevienā mirklī no mūsu puses nebija spiediens stāstīt, kāpēc tu esi šeit. Tas veicināja to, ka cilvēki jutās brīvi un nepiespiesti.  Kā mainās pieaugums — tas palēninās vai paātrinās? Skaidrs, ka mēs esam sasnieguši piesātinājumu tirgū — aptvēruši diezgan lielu procentu no visiem interneta lietotājiem Latvijā — tieši latviešu auditorijā. Latvijā ir 2,3 miljoni iedzīvotāju, tas nozīmē, ka internetu lieto miljons, 40% ir latvieši, tātad — 600—700 tūkstoši, ja vēl pierēķina visus ārzemniekus, tad mēs esam sasnieguši 80—90% piesātinājumu. Tagad tendence ir — lielāka daļa jauniešu jau ir piereģistrējušies un nāk vecāka gada gājuma cilvēki, virs 40 gadiem. Esam arī dzirdējuši stāstus, ka draugiem.lv viņiem ir pamudinājums lietot internetu — interneta apguve sākas ar draugiem.lv.  Tad vecākie cilvēki ir jūsu vēl neapgūtā auditorija? Jā, bet tas nav saistīts ar to, ka viņi nav izlēmuši vai nezin, bet vienkārši tajā auditorijā cilvēki mazāk izmanto internetu, viņiem šīs tehnoloģijas ir jāapgūst. Kā izdodas noturēt cilvēkus? Tas ir bijis grūts uzdevums jau kopš pirmās dienas. Ir bijuši portāli, kas ir izauguši, bet pēc tam lēnām nomiruši — mēs to nevēlamies piedzīvot. Principā tās ir, pirmkārt, rūpes par esošajiem lietotājiem. Mēs ļoti regulāri pievienojam jaunus pakalpojumus — pēdējais, piemēram, bija zole — spēle — vai iespēja ievietot mūziku. Dažāda veida interesantas lietas, ko cilvēkiem portālā darīt. Tā kā cilvēki ir tik dažādi — sākot no tīņiem līdz vecākiem — ir jālaipo pa vidu, lai būtu apmierināta gan viena puse, gan otra. Ir lapas, kas orientētas uz tīņiem — tās ir tādas vizmojošas un košākas, bet vecākiem cilvēkiem — tādas konservatīvākas. Mēs esam pa vidu — salīdzinoši konservatīvi, bet tai pat laikā ir mazs tīņu piesitiens.  Vai nebiedē, ka tas viss ir tikai modes lieta un vienā brīdī modes lieta būs kas cits nevis draugiem.lv? Piemēram, modes lieta būs nebūt draugiem.lv nevis būt draugiem.lv? Jā. Ir ļoti daudz cilvēku, kas nav draugos un ir ļoti daudzi cilvēki, kas arī nekad tur nebūs. Ir tādi, kas dzēšas ārā no draugiem.lv un mēs to lieliski apzināmies, bet mēs ļoti ceram, ka nākotnē tomēr ir jābūt kādam līdzīgam komunikācijas portālam Latvijā — vai tas būs draugiem.lv, es nezinu, bet mēs ļoti uzmanīgi vērojam notikumus ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē un, ja redzam, ka attīstās kādi jauni portāli, kādas jaunas intereses, mēs cenšamies to ieviest draugiem, lai neatpaliktu no laika. Man negribētos, ka tā tas notiek, bet mēs pastāvīgi dzīvojam ar tādu apziņu, lai tas mūs motivētu un turētu modrībā, jo ieslīgt pašapmierinātībā var ļoti viegli, bet draugos tas nav manāms — ir šis dzinulis gan no manas, kā sākotnējā izveidotāja puses, gan arī no pārējiem, no komandas. Varbūt var izveidot kādu piecus portālus un strādāt pie visiem ar domu — gan jau beigās kāds paliks? Jā, varbūt, bet šausmīgi grūti ir ko paralēli veidot ar domu, ka tas tuvākajā laikā nebūs ne tuvu tik populārs kā draugiem.lv. Zaudējot uzmanību un koncentrējoties uz kaut ko citu līdzīgu, kas it kā ir draugiem, bet, kas nav draugiem, būtu ļoti grūti sadalīt uzmanību, tāpēc pašlaik mēs, ja ko izdomājam, labāk ieintegrējam draugos, nekā taisām kaut ko neatkarīgu. Tas ir pašlaik — varbūt pēc diviem mēnešiem ieviesīsies kāda jauna tehnoloģija, būs kāds jauns punkts, kāds kārtējais skype, kas mūs piespiedīs mainīt domas. Mēs cenšamies pielāgoties tirgum, mēs neesam tik radikāli, lai pastāvētu uz savu vienīgo patiesību. Tā tas nav, mēs esam ļoti elastīgi.  Ja draugiem.lv vairs neies, atradīsiet ko citu? Es ļoti gribu cerēt, ka tā varētu notikt. Skaidrs, ka mēs esam izauguši lieli un iespējas mums ir mazākas nekā pilnīgi jaunam portālam, jo ir jāstrādā domājot, par cilvēkiem — mēs nevaram radīt ko pilnīgi radikāli jaunu, kas radītu pretestību no mūsu lietotāju puses, radītu problēmas mūsu tehniskajiem risinājumiem un tāpēc manevrēšanas iespējas mums, protams, ir mazākas nekā kādai pilnīgi jaunai uzlecošai zvaigznei, kas jau no paša sākuma var taisīt ko pilnīgi savādāku. Vai jūsu darbs nav mēģināt uzminēt cilvēku vājības un izdomāt kā tās labāk izmanot? Jā. Mēs cenšamies uzminēt un ir daži pārsteigumi, piemēram, pēdējais bija sniega pika draugos — varēja cilvēkam iesviest ar piku un tā parādījās viņa profilā, varēja arī atpikot atpakaļ. Nu kas tas tāds ir un kāda tam vispār jēga? Bet mums par milzīgu pārsteigumu pakalpojums bija nenormāli populārs — ar ko tādu līdz šim nebijām saskārušies — pikojās cilvēki pa visu portālu. Es teiktu, tā bija nejaušība — izskaitļot, kā izpaužas cilvēku vājības, bet es atzīšos, es pats tam pakalpojumam neticēju — ideja nāca no draugiem.lv darbiniekiem, un viņi uztrāpīja. Tas bija patīkams pārsteigums.  Tā ir cilvēku vēlme pajokot, izrādīt uzmanību?  Jā, droši vien — izrādīt uzmanību — sniega pika neasociējas ne ar ko vulgāru, tas ir tā… nezinu… tas ir kaut kādu apstākļu kopums, bija Ziemassvētku noskaņojums, ārā sniega vispār nebija… kaut kā saliekot to visu kopā, izveidojās pakalpojuma tehnika.  Kādas ir citas populārākās aktivitātes draugiem.lv, veiksmīgākās idejas? Tā ir vecā labā profilu statistika — cilvēki var pārbaudīt, kas viņu profilu apmeklējis. Man grūti pateikt. Piemēram, mums ir sadaļa Ceļojumi un uz visa kopējā fona šķiet — tur jau tik daudz cilvēku nemaz neiet — 10 vai 20 tūkstoši dienā, bet skatoties, kāda vispār ir statistika Latvijā specializētajos ceļojumu portālos, tad saprotams, ka sadaļa Ceļojumi patiesībā mums ir viena  no populārākajām Latvijā starp tām, kas attiecas uz ceļojumiem. Daudzas sadaļas mums ir tādas. Arī domubiedros ir pāris simti tūkstošu cilvēku katru dienu — domubiedri varbūt nav tik daudz mūsu, bet ar to cilvēki nāk uz portālu, un tas viņiem ir saistoši. Tā pati mūzika — piemēram, Gain fast portālā ir nepilni 7 tūkstoši fanu, manā izpratnē tā grupai ir iespēja komunicēt ar saviem faniem. Kādai auditorijai, jauniešiem, tas ir ļoti būtiski, ka viņi var aizrakstīt vēstuli savam iemīļotajam mūziķim un, vēl labāk, saņemt atbildi — tā ir nepastarpināta komunikācija.  Ir skaidrs, kā portāls ir vēsturiski veidojies — ir pakalpojums, mēs to ieviešam, saprotam, ka tas tā viss varētu būt, tad paiet kāds laiks un mēs to atkal pārtaisām. Tagad mēs esam nonākuši pie tā, ka  taisām arvien jaunus pakalpojumus, bet mums ir arī nepārtraukti jācīnās ar esošajiem pakalpojumiem — nepārtraukti jāveic tehniskie uzlabojumi. Sanāk mūžīgā skriešanās — kuru ideju tagad attīstīt, kuru uzlabot — nebeidzams aplis.  Kas prasa lielākas pūles — ģenerēt jaunas idejas vai uzturēt esošo sistēmu? Es teiktu, ka viss prasa vienlīdz daudz uzmanības. Katru dienu mums ir vairāki administratori, kuri atbild uz klientu vēstulēm un zvaniem, tie, kas domā kā attīstīties, kādas idejas virzīt, kā ieviest, kur jābūt podziņai, augstāk, zemāk, vai ir jābūt bildītei vai nav. Protams, ir arī tehniskās lietas, jo noslodze mums ir ļoti liela un tehniskais risinājums arī prasa uzmanību — augot cilvēku skaitam, pieaug arī ielādēto bilžu skaits, komentāru, vēstuļu skaits, pieaug informācijas apjoms. Vajag pārprogrammēt sistēmas un pārtaisīt visu no jauna. Vēlmes vienmēr skrien pa priekšu iespējām. Cik tālu domājat iet plašumā, iespējās — klausīties mūziku, sarunāties, tālāk…? Ir mums idejas kā mājas, bet tās jāsamēro ar pašreizējām iespējām — gan cilvēkresursiem, gan tehniskajiem. Par laimi, mums vēl ir tik biezs ideju portfelītis, ka mēs nevarēsim to visu tuvākajā laikā realizēt, bet labā ziņa ir — portāla lietotāji regulāri saņems jaunumus — jaunus pakalpojumus, jaunas iespējas ko darīt, kā komunicēt ar saviem draugiem.  Vai nav tā, ka cilvēki nogurst no pārmaiņām un grib palikt pie ierastā? Tā ir tāda laipošana, jo ir cilvēki, kas tiklīdz ko pamaina, sūta vēstules — «atdodiet man veco versiju, ko jūs tur tagad taisiet, šis ir nekam nederīgs». Tas vienkārši ir jāpieņem — ja mēs tiešām atgrieztu vecās versijas, viņi drīz vien saprastu, ka labāk paliktu pie esošās. Šinī gadījumā mēs uzņemamies atbildību, ka zinām, kā ir labāk. Ir skaidrs, ka būs cilvēki, kas ir vairāk konservatīvi un būs citādi — šinī ziņā tā ir mūžīgā laipošana starp viņiem, starp mums, starp cilvēkiem, iespējām, idejām.  Kas ir jūsu galvenais peļņas avots? Tas ir proporcionāli sadalīts — viena daļa ir maksas īsziņu pakalpojumi, piemēram, profilu statistika, galerijas, virtuālās dāvanas, otrs ir wap — draugiem.lv caur mobilo telefonu, trešais — reklāmas. Mums tas ir vairāk vai mazāk sabalansēts un neesam atkarīgi no viena avota — ja ar vienu kas neizdodas, mums ir arī citi avoti, no kuriem finansēt portāla attīstību un uzturēšanu.Varbūt varat paraksturot lietotāju tipu, kas nes visvairāk naudas? Tā mums ir liela problēma — to vēl neesam izdomājuši. Joprojām neesam izdomājuši tādu pakalpojumu — portālā ir cilvēki, kas būtu gatavi tērēt piecus, desmit, simts latus, bet viņiem nav iespējas — mūsu pakalpojumi ir tik ierobežoti, ka aktīvākie ienes kādus divus latus mēnesī. Tā ir viena no mūsu problēmām, kuru neesam atrisinājuši. Kā iegūt vairāk naudas? Es nesaku, ka tam jānotiek uz to lietotāju rēķina, kam 35 santīmi ir nozīmīga summa, bet problēma ir tā, ka mēs diferencējam lietotājus pēc interesēm, mēs neesam atraduši iespēju diferencēt lietotājus, kam ir lielāks naudas maciņš un kas paši labprātīgi būtu gatavi atstāt vairāk naudas par pakalpojumiem. Man grūti pateikt par vidējo portāla lietotāju, bet es zinu, ka ir liela daļa, kas pasūta profila statistiku un samaksā 35 santīmus un vēl varbūt galerijas un samaksā vēl 35 santīmus — tas ir viss, ko mēs iegūstam. Pie tam, tā ir operatora cena, jo operatori ir kā inkasatori, kas saņem summu — tas, ko saņem portāla uzturētājs, nav pat tik daudz.  Tehniski nav iespējams izveidot portālu tā, ka tie, kam vairāk naudas, atstāj vairāk naudas? Nē, tehniski tas būtu iespējams. Trūkst ideju. Mēs cenšamies sabalansēt maksas pakalpojumus un bezmaksas pakalpojumus, jo nekādā gadījumā nevēlamies ierobežot cilvēku uzturēšanos vai darbību draugos, un pat tie, kas nemaksā neko, var izmantot 95% no visiem pakalpojumiem. Mums ir tāds kā likums — par katru maksas pakalpojumu piedāvāt blakus kaut ko bezmaksas, piemēram galeriju statistika ir par maksu, bet tuvākajā laikā būs dienasgrāmatu statistika, kas būs bezmaksas. Mēs sabalansējam, lai lietotājam būtu komforta līmenis — lai būtu interesanti arī tiem, kas nav gatavi maksāt. Kā ar konkurentiem — cik daudz saradušies? Konkurenti ir visu laiku — daži spēcīgāki, daži mazāk spēcīgi. Konkurence mobilizē — ja mums rodas kāda ideja un mēs nodomājam — nu, kaut kad ieviesīsim, tad konkurenti mums diktē — ienākot jaunam konkurentam, mēs sakām: nē, šim ir jābūt tuvākajā laikā. Mēs esam spiesti ātrāk reaģēt. Konkurents ir jebkurš, kam ir labs pakalpojums un kuram ir potenciāls augt. Mēs ļoti cieši vērojam, mēs uzmanām viņus, jo mūsu pašreizējie panākumi nekādā gadījumā nenozīmē, ka tirgū nevarētu ienākt kāds jauns spēlētājs, ar jauniem pakalpojumiem.  Kā ir ar skype — vai viņi nav nopietni konkurenti? Ir. Kad skype ieviesa, cilvēki sāka caur to komunicēt — arī mēs paši to izmantojam birojā — kāds sēž apakšā, kāds augšā. Bet draugiem.lv Latvijā ir kā tāda liela telefonu grāmata un es ceru, ka skype būs grūti to pašu izdarīt — piemēram, pārorientēt cilvēkus, lai viņi niku* vietā rakstītu vārdus un uzvārdus — tā ir vien no mūsu priekšrocībām. Otrs — skype pašlaik nav web aplikācijas kā draugiem.lv — lai lietotu skype, tev ir jābūt savam datoram, tu nevari lietot skype no cita datora. Draugiem ir pieejams neatkarīgi no datora, vienalga, vai tev ir vai nav savs dators, vai tu atrodies mājās, darbā vai ārzemēs interneta kafejnīcā. Vai varat definēt, kas ir jūsu kā interneta resursa fokuss? Mūsu fokuss ir lietotāju radīts saturs. Lietotājs piereģistrējas, viņš izveido profilu ap sevi — tas jau ir saturs. Viņš ieliek bildes — tas ir vēl saturs, ko viņš rada ne tikai sev, bet arī saviem draugiem, viņš klausās mūziku un dara citas lietas — viņš veido saturu ap sevi. Mēs paši neveidojam saturu, mēs nepērkam ziņas, mums nav nekādi materiāli, mums nav redaktoru, kuri atrod saturu, ko likt iekšā, nosaka, ka tam un tam jābūt portālā, bet pārējie — ar to atšķiras Delfi no draugiem.lv — vienkārši pielāgojas, komentē. Mums neviens nenosaka, ko likt iekšā. Delfos tomēr galvenais ir ziņu aģentūru sagatavotās ziņas. Šeit tas ir lietotājs.  Vai mēs runājam par jaunu mediju paaudzi? Jā. Tam pat piešķīruši apzīmējumu web 2.0, kas ir it kā web versija. Tas ir apzīmējums, kas raksturo tendences pašā portālā. Līdzīgs profils ir myspace vai YouTube — lietotāji paši izvēlas un taisa saturu un kompāniju ap sevi. Varu pastāstīt, ka mēs strādājam arī pie jauna pakalpojuma, kas sauksies «Piecas slavas minūtes», kur cilvēks uz piecām minūtēm varēs būt slavens — iznākt 50 000 savu vienaudžu priekšā.  Ar to atšķiras interneta mediju būtība — pats lietotājs nosaka, ko viņš grib darīt, kad grib darīt, ko lasīt, ko publicēt — stāstīt saviem draugiem dienasgrāmatā, kā viņš jūtas, vai paust savu viedokli par kaut ko. Kādreiz, ja gribēja publicēt grāmatu, bija jāiet pie izdevēja, tagad tas nav vajadzīgs. Tagad tu vari izveidot savu mājas lapu pilnīgi bez maksas un, ja tas ir pietiekoši interesanti, aktuāli un saistoši, ja tevi lasa pāris tūkstoši, pāris desmiti tūkstošu vai pat simti tūkstošu cilvēku dienā, tu vari pat kļūt par konkurentu medijiem.Viss ir atkarīgs no paša cilvēka? Jā, viss ir atkarīgs no paša cilvēka.Pirms laika bija darījums — jūs pārdevāt drugiem.lv…?Šobrīd draugiem.lv īpašnieku sadalījums ir sekojošs — 42,5% joprojām pieder man, 5% Mārtiņam Pikšēnam, kurš ir draugiem.lv pirmais programmētājs un kopā ar mani pāris mēnešus bez samaksas par darbu negulēja naktis, ēda ceptus kartupeļus un veidoja portālu. Pārējās daļas pieder divām ārvalstu kompānijām, kuras nodarbojas ar ārvalstu tirgu pētīšanu, stratēģijas izstrādi un nākotnē arī ar šo tirgu apguvi.Bet uz ārzemēm noteikti gribat iet?Mēs strādājam pie tā, bet skaidrs, ka tas nav viegls uzdevums. Īstenībā iziet uz ārzemēm ir grūtāk, nekā man šķita. Sākumā domāju — nu, pārtulkosim un cerēsim, ka tur aizies, bet nebūt tā nav, jo ir tirgi, kur priekšā jau ir spēcīgi vietējie spēlētāji, līdzīgi kā draugiem vai varbūt pilnīgi citādi nekā draugiem, jo tirgū nemīl tukšumu — to ieņem kāda cita profila interneta portāls. Kāda statistika — cik ārzemnieki draugos uzradušies? Ik pa laikam nāk klāt. Dažos simtos — ungāri, pa druskai no Skandināvijas valstīm, vislabākie rezultāti ir Lietuvā, kur šobrīd reģistrējušies jau 50 tūkstoši un katru dienu vismaz pāris simti reģistrējas no jauna. Ir valstis, kur mēs veidojam pārstāvniecības un sameklējam vietējos cilvēkus, kas, pirmkārt, palīdz ar tulkošanas darbiem, otrkārt, piemēro pakalpojumus un, treškārt, palīdz mums uztaisīt pilnīgi ko jaunu, kas vajadzīgs tai konkrētajai valstij. Jo ir kas jāpiedāvā attiecīgajai mentalitātei. Pakalpojumu nevar ņemt copy—paste** un reproducēt. Kad sākās draugiem, skype vēl nebija… Mēs radāmies labvēlīgos tirgus apstākļos. Tagad situācija ir nedaudz mainījusies, bet neskatoties uz to, katru reizi atvēlam finanšu resursus, lai lēnām ietu citās valstīs.  Varbūt ir kāds piemērs — kāda draugiem.lv iespēja šeit Latvijā, kas ārzemēs darbojas pilnīgi citādi, nav «nostrādājusi»?  Piemēram, tagad ir cūkas gads — mums ir tāds pakalpojums Dāvana. Skaidrs, ka Latvijā cūku neviens īpaši nepērk, jo tas ir tāds tēls — tu draugam pasaki — tu esi cūka. Bet Ungārijā, kā mēs uzzinājām, cūka ir laimes simbols. Ir Google izveidots portāls, kurš saucas orkut.com, bet somu valodā tas nozīmē — orgasms. Ir svarīgi saprast vietējā tirgus specifiku.Kādi ir jūsu finanšu rezultāti?Pagājušo gadu esam beiguši ar apgrozījumu, kas ir lielāks par miljonu latu.Tad jau pagājušajā gadā esat piedzīvojuši ievērojamu pieaugumu?Aizpagājušajā gadā mums bija 300 tūkstošu latu apgrozījums. Pagājušais gads bijis izaugsmes gads — divkāršojies lietotāju skaits no 400 tūkstošiem līdz 800 tūkstošiem, darbinieku skaits četrkāršojies un arī ieņēmumi pieauguši. Vairāk cilvēku, lielākas reklāmas, vairāk pakalpojumu. Grūdiens jau bija pirms tam — pagājušajā gadā vienkārši esam plūkuši iepriekšējo gadu augļus. Kas prasa lielākās investīcijas — tehnika, cilvēki?Lielākās investīcijas prasa tehnika. Ir skaidrs, ka pie pašreizējiem tirgus apstākļiem tas viss ir savietojams daudz grūtāk un arī daudz dārgāk. Darbiniekiem arī izdevumi — jāmaksā algas, jāīrē birojs, tas viss sasummējas kopā un ātri vien var iebraukt ļoti lielos mīnusos. Pagājušajā gadā tehnoloģijās, ja nemaldos, tika ieguldīti kādi 250—300 tūkstoši latu. Tas ir daudz, bet mums vajag vēl pamatīgākus  serverus, lai varētu uzglabāt bildes, video un dziesmas.Kā jūsuprāt Latvijā kopumā varētu attīstīties interneta tirgus? Vai mēs varētu kļūt par «interneta valsti»?Skaidrs, ka Latvijā interneta tirgus augs, arī citās Baltijas valstīs. Piemēram, mums bankas ir daudz modernākas nekā citur. 44% interneta lietotāju mums ir — grūti pateikt, vai mēs varētu kļūt par interneta valsti. Tirgus īstenībā ir ļoti mazs. Nišas lapas, kas orientētas uz konkrētām interesēm, piem., kolekcionāriem, mūziku, mākslu utt., kas var ienest salīdzinoši lielu naudu Amerikā, Latvijā, visticamāk tuvākajā laikā nevarēs sevi atpelnīt. Tagad arī ienākšana tirgū ir grūtāka, jo konkurence ir lielāka un ir jābūt vai nu kaut kam ļoti unikālam vai arī vienkārši īstajā laikā un īstajā vietā ar īsto pakalpojumu. Lai ko tādu radītu, jābūt vai nu ārprātīgi brīvi domās lidojošam, neskatoties vispār apkārt pasaulē, pašam savā galvā visu izdomājot, vai arī jāseko tam, kas notiek pasaulē. Piemēram, Vācijā ir brāļi Samveri, kas noskatījās ebay izsoļu nama ideju Amerikā un izveidoja Vācijā to pašu. Kopš tā laika viņi investē Vācijas interneta kompānijās, kas pēc būtības pielāgo Amerikā izdomātus pakalpojumus Vācijas tirgum — YouTube un myvideo.de, facebook.com un Studivz.net. Tomēr mums tirgus ir tik šausmīgi maziņš, ka ir biznesa modeļi, kas nestrādā. Piemēram, amerikāņu filmu noma internetā netfix.com, kurā par fiksētu mēneša maksu vari abonēt filmas, kuras tu vari dabūt neierobežotā daudzumā mēnesī pa pastu ar piegādi bez maksas. Tas strādā Amerikā tāpēc, ka daudzi cilvēki dzīvo ārpus pilsētām un tas ir ērti, bet Latvijā ērtāk ir vienkārši aiziet uz nomu, nevis gaidīt, kamēr tev pēc trim dienām atsūta filmu. No otras puses, Latvijā ir draugiem.lv — te visi viens otru pazīst, bet, iespējams, Amerikā, cilvēku skaits ir milzīgs, šis princips nedarbotos tik sekmīgi. No pēdējā laika interneta kompānijām man patīk, piemēram, lietuvieši, kas izveidojuši sistēmu līdzīgi kā Google adverts — apvienojuši savā sistēmā vairākus Latvijā populārus portālus, piemēram, apollo un citus — reklāmdevējs var piereģistrēties šajā sistēmā, apskatīt, kas ir portāli, kur viņš var izvietot savu reklāmu, tad izveidot savu kontu, kur iemaksāt sākotnējo maksu, piemēram, 50 latus. Tad šī sistēma izvieto reklāmu piedāvātajos portālos un par katru klikšķi no reklāmdevēja konta tiek atskaitīti, piemēram, pieci santīmi. Viņi strādā Lietuvā un tagad arī Latvijā. Nekas ļoti inovatīvs tas nav, bet ir mēģinājums jebkuram lapas īpašniekam pārvērst apmeklētājus naudā — vai tā ir liela naudas summa, par to es vēl šaubos. No tiem santīmiem maksu iekasē arī sistēmas veidotājs — pārējais aiziet portālam. Šeit tirgus vakuumā cilvēki ir radījuši produktu, kas ir piemērots tieši Baltijas vajadzībām. Es nezinu, kā viņiem veicas, bet uzskatu, ka ideja ir gaužām laba un man šķiet, ka priekšrocības ir tiem, kuri savus pakalpojumus jau no paša sākuma mēģinās «palaist» visās Baltijas valstīs — saliekot to visu kopā, tas jau ir interesants tirgus gan pašam produkta īpašniekam, gan arī potenciālajiem investoriem, kas varētu nākt un to nopirkt. Vai tā ir shēma — izveidot biznesu, strādāt kamēr tas aiziet un tad pārdot par lielu naudu? Ir. Ir tādi cilvēki. Problēma varētu būt tāda, ka ilgstoši strādājot vienā jomā, cilvēks tiek izsmelts fiziski un emocionāli, arī ja bizness ir stabils, bet viņam vajag nodarboties ar jaunradi, cilvēkam gribas domāt, virzīt kaut ko jaunu, — tad pārdošana ir loģisks solis, bet atkal — es nesaku, ka draugiem.lv tā darīs. Skaidrs, ka es tādu variantu nenoliedzu, bet nedarīšu to tuvākajā laikā un baidos, ka mēs neesam tik interesanti kādam potenciālajam pircējam tikai ar vienu Latviju, jo Latvija ir maza, vajadzētu būt arī citās valstīs, lai tas būtu interesanti ne tikai lokālā mērogā, bet arī kādam investoram.Kas ir potenciālie pircēji?Pasaules mēroga tīkliem Baltijas tirgus ir par mazu, bet tie varētu būt kādi vidēja mēroga spēlētāji, piemēram, skandināvi. Skandināvi jau nāk ar savām bankām, īstenojot savu izpratni par lielākiem tirgiem. Pasaules līmeņa globālus spēlētājus mēs neinteresējam un neinteresēsim nekad. Šeit nenāks myspace, jo viņiem nav nekādas motivācijas ko darīt.Varbūt ir vēl kas piebilstams uz šīs nots?Problēma saistībā ar internetu Latvijā ir — cilvēki redz draugiem.lv popularitāti un viņiem šķiet — man arī vajag draugiem.lv, bet viņi neapzinās, ka būs grūti konkurēt, jo skaidrs, ka mums ir starta priekšrocības, tā vietā lai velti izšķiestu enerģiju, viņi varētu domāt pavisam jaunas lietas, kādu Latvijā nav. Relatīvās izmaksas, lai uzsāktu šādu biznesu, ir ļoti mazas. Manuprāt, brīžiem pietrūkst jaunrades — arī man varbūt brīžiem pietrūkst jaunrades, mēs varbūt arī paši sākam atražoties. Bet negribas ieslīgt pašapmierinātībā — visu laiku tikai draugiem, draugiem, draugiem, tā vietā varētu arī vispār aiziet no draugiem un sākt kaut ko citu. Iespējas ir pietiekami lielas. Cilvēks, kurš grib sākt interneta biznesu vai jebkāda veida biznesu un uzreiz sapņo par miljonu — tas ir ļoti pozitīvi, ļoti ambiciozi, bet, ja pakalpojums ir labs, tas ar pirmajiem pieciem latiem, pirmo klientu var turpināt augt un attīstīties. Tāpēc es nesaprotu cilvēkus, kas vispār bez kādas pieredzes grib uzsākt biznesu un saka: «Iedodiet man 200 tūkstošus un es uztaisīšu tādu biznesu!» Pirmkārt, viņam nav nekādas pieredzes, viņš nezin, kā to var uztaisīt, un viņš to naudu, visticamāk, arī pazaudēs. Labāk sākt no nulles un, ja tev būs labs produkts, tad tu arī ar pieciem latiem kaut ko uztaisīsi. Ir ļoti daudz pozitīvu piemēru, bet ir arī tādi — iedodiet tikai man lielo naudu. Ir jau varbūt tādi, kas var paņemt miljardu un uztaisīt desmit. Es tā nemāku — man vajag piecus latus un tad es varbūt no pieciem latiem kaut ko uztaisīšu. Nebūs arī bail pazaudēt. * no angļu nickname — iesauka** kopēt—ielīmēt (angļu val.)CVLauris LibertsDzimis 1976.gadāMācījies Siguldas vidusskolā, Rīgas Komercskolā, beidzis Latvijas Universitātes vadības un ekonomikas fakultātiStudiju laikā strādājis Unilīzingā. Pēc tam devies uz ASV, kur strādājis par trauku novācēju un oficiantu restorānā Manhetenā. Atgriežoties Latvijā, kļuvis par interneta projektu vadītāju — veidojis kredīti.lv, dzīvoklis.lv, kas nav izrādījušies gana veiksmīgi. Tad pievērsies mēbeļu ražošanai, tomēr pēc laika atgriezies pie interneta. Izmēģinājis vairākas jaunas idejas, līdz beidzot izveidojis — draugiem.lvPērn saņēmis Lielbritānijas valdības prestižo Čīvninga stipendiju maģistrantūras studijām Lankasteras universitātēCVDraugiem.lv Izveidots 2004.gadāĻauj izveidot virtuālo draugu un draugu draugu tīklu2005.gadā lietotāju skaits sasniedzis 461 000, patlaban pārsniedz 848 000. Trīs ceturtdaļas portāla lietotāju ir vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Apmeklējumi dienā — apmēram 300—400 tūkstoši.  No tiem apmēram 10% caur mobilajiem telefoniem.Apgrozījums 2005.gadā — 320 851 lats, peļņa — 202 496 lati, 2006.gadā apgrozījums pārsniedz vienu miljonu latu.Darbinieku skaits izaudzis no diviem līdz 18.Avots: draugiem.lv, Diena, LETA, Lursoft