Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 13. maijs
Ira, Iraīda, Irēna, Irina

Paskaidrojumi

1Emīls Lavents - agrāk nesodīts. Pret viņu krimināllieta nav ierosināta, taču pastāv viedoklis, ka tieši E.Lavents kopā ar dēlu bija ietekmīgākais BB stratēģis. Dienas rīcībā esoša neapstiprināta informācija rāda, ka E.Laventam pieder ASV reģistrēta firma Standart Republic International Ltd, kura līdzdarbojās 8 luksu remontdarbos.

2Arturs Kuļbanovs - vienā personā Laventa personīgais miesassargs un uzticības persona, kā arī algots slepkava no Maskavas. Ir informācija, ka viņš atrodas Maskavā, lai nodarbotos ar A.Laventa finansu līdzekļu pārvaldi. 5Boriss Raigorodskis - dzimis 1948.gadā Rīgā. Divas reizes tiesāts - par huligānismu 1968.gadā un 1980.gadā par liecinieku ietekmēšanu. 1995.gada 28.janvārī vienbalsīgi ievēlēts par Latvijas boksa federācijas prezidentu. Meklēšanā viņš atradās no 1995.gada marta. Šā gada 2.aprīlī viņu uz aizdomu pamata par izspiešanu organizētā grupā aizturēja Vecrīgā, taču pāris dienas vēlāk atbrīvoja. Tiesai viņu nodot nebija iespējams, jo jau pirms tam divas tiesas viņa līdzapsūdzētos attaisnoja. Pēc atbrīvošanas viņa lietu nodeva imigrācijas poicijai, cik zināms, tagad viņš ir pieteicies uz patstāvīgā iedzīvotāja statusu. 6M&S International NV, Antverpenē vadītāji R.Bradveins un B.Neifelds, zināmi kā Čikāgas krievu mafijas līderi, organizēja ieroču darījumu starp Nīderlandes firmu Scorpio International Trading Ltd. un Lietuvas iekšlietu ministriju. Darījuma garants un naudas konvertētājs bija BB. Pēc rakstiem, kas bija veltīti ieroču darījumam, 1992.gada 12.oktobrī nošāva Lietuvas laikraksta Respublika žurnālistu Vītu Liņģi. Nāvesspriedums žurnālistam tika parakstīts Jūrmalā, tiekoties B.Dekanidzem, R.Bradveinam un B.Neifeldam. 7Griška - domājams, Grigorijs Aņiščenko, nogalināts Pēterburgā. Pirms tam bija viens pret viņu vērsts slepkavības mēģinājums Rīgā. Bija viens no Pārdaugavas grupējuma līdzdalībniekiem, tiek minēts kā viens no Raigorodska uzticības personām. 8Igorjok - domājams, Igors Tjomkins, kurš izpildīja pasūtījuma slepkavību un ar vairākiem šavieniem galvā 1992.gada 12.oktobrī noslepkavoja Respublika žurnālistu Vītu Liņģi. Lietuvas Augstākā tiesa viņam piesprieda mūža ieslodzījumu apmaiņā pret liecībām par slepkavības pasūtītāju - Borisu Dekanidzi. 9Precīzi nav zināms, kas ir noticis ar minēto obščaka zeltu, taču var apgalvot, ka organizētai noziedzībai visu tās pastāvēšanas laiku tiek veidota tā saucamā kopīgā kase, no kuras tiek maksāts gan cietumā esošo radiniekiem, gan advokātiem, kas autoritātes pārstāv tiesā Nīderlandes policijas rīcībā ir maksājumu kvītis haritonoviešu advokātiem. Uz to, kurš no organizētās noziedzības līderiem ir dotā brīža kases turētājs, diezgan droši norāda uzbrukumi šai personai. Sākotnēji kases turētājs bija Bereins, ar iesauku Čigāns. Tagad var uzskatīt, ka obščaks atrodas pie Šandurova. 1993.gadā, kad risinās sarunas, obščaks veidojās piramīdas veidā, taču tāda kopēja jumta nebija - Pārdaugavas grupējumam bija sava jumta kase, Haritonova grupējuma - sava. Piemēram, Ahmeta grupējumam, kura lieta patlaban nodota tiesai, bija sava kase, kas zināmu nodevu daļu maksāja haritonoviešu kasē. Taču tanī pašā laikā mazajiem zagļiem nodevas bija jāmaksā vai nu vienam, vai otram grupējumam. Naudu nodot Haritonova brigādes obščakā noziedznieki braukuši uz AK-2 teritoriju. Par to, ka kombinātā regulāri pulcējās noziedzīgās pasaules darboņi, liecina vairāki tur notikušie incidenti, piemēram, tur tika sašauts jau nelaiķis Smirnovs. 10Taņka - domājams, Tatjana Lavente. Firmas Gila īpašniece. 11Prece, kuru T.Lavente veda uz Maskavu čemodānos, varētu būt dolāri. Zināms, ka gada laikā Lavents no BB skaidrā naudā izņēmis ap 24 miljonus dolāru, aizbildinoties, ka Maskavā partneriem ir grūtības ar naudas konvertēšanu. 12Ļova - domājams, Ļevs Kremers, dzimis 19953.gada augustā Rīgā, augstākā izglītība, agrāk nesodīts, firmas Arsenāls konsultants. 1996.gada 31.maijā izvirzīta apsūdzība par mantas piesavināšnos lielos apmēros. Kad bija izveidojusies situācija, ka Laventi un Raigorodskis tika pretnostādīti Ļeskovam, pēc ietekmes pārdales Kremers ieņēma Ļeskova vietu. 13Kudrjašovs - iespējams, Pārdaugavas konglomerāta firmas Kampar vadītājs. Tiek pieļauta iespēja, ka šī firma bija viena no daudzajām, kas atmazgāja noziedzīgi iegūtos līdzekļus. 14Vaņka - domājams, Ivans Haritonovs, dzimis 1954.gadā 27.aprīlī, trīs reizes tiesāts par izvarošanu, huligānismu. 1987.gadā viņš savu darbību centies legalizēt, kopā ar Genadiju Vaļaginu nodibinot kopuzņēmumu Amstrig.Tāpat reģistrēts kā firmu Brih, Tess AB, Nova Lada, AVV līdzīpašnieks. Neoficiāli tiek uzskatīts par vienu no izspiešanas grupējumu līderiem Latvijā. 1998.gada 29.maijā Augstākā tiesa atzina viņu par vainīgu izspiešanā organizētā grupā un ķīlnieku sagrābšanā, piespriežot viņam astoņus gadus cietumsoda stingra režīma cietumā ar mantas konfiskāciju. 15Vatčiks - domājams, likumīgais zaglis no Maskavas, kas pēc Latvijas organizētās noziedzības uzaicinājuma ne reizi vien bijis «viesizrādēs» Latvijā. 16Tengizs - Tengizs Marianašvili, dzimis 1944.gadā, 1993.gadā nošauts Nīderlandē. Amsterdamas kanālā viņa līķi atrada Nīderlandes policija. No sarunas izriet, ka Laventam bija tiešs sakars ar slepkavību, iespējams, viņš bija viens no pasūtītājiem, jo izrāda neapmierinātību ar to, ka notikušo atspoguļojušas Krievijas avīzes, kā arī ka slepkavība nav izdarīta Maskavā. 171980.gadā A.Laventu un V.Ļeskovu notiesāja par mākslas priekšmetu kontrabandu, tirgošanos ar viltotiem zelta izstrādājumiem, dzīvsudrabu. Pret B.Raigorodski 1989.gadā ierosināja lietu par liecinieku ietekmēšanu. Viņam piesprieda cietumsodu uz gadu un sešiem mēnešiem. B.Raigorodskis centās ietekmēt tieši A.Laventa un V.Ļeskova lietas lieciniekus. Kā presei atzinis pats V.Ļeskovs, B.Raigorodski pazīst jau kopš 1971.gada. Lai gan tekstā pieminētas nesaskaņas jau 1980.gadā sniedzot liecības, taču reālas nesaskaņas un mantas dalīšana sākās tikai 1992.gadā. 18Boriss Dekanidze - tiek uzskatīts par Lietuvas organizētās noziedzības grupējuma Viļņas brigāde līderi. Skaļāk Latvijā izskanējusī lieta ir žurnālista Vīta Liņģa pasūtījuma slepkavība. 1993.gada novembrī B.Dekanidzi aizturēja Rīgas centrā. Lietuvas Augstākā tiesa viņam piesprieda nāvessodu. Sods tika izpildīts. Ar A.Laventu B.Dekanidze teicās esam pazīstams kopš 1980.g. Kā zināms, BB apmaksāja B.Dekanidzes uzturēšanos Jūrmalas sanatorijā 1993.gadā. 19musori - policisti, taču nevar precīzi noteikt, kāda struktūrvienība domāta. 20Mitja - Tomiļins Aleksandrs, kuru Lietuvā nogalināja 1993.gada 9.septembrī. Tika uzskatīts par vienu no Lietuvas organizētās noziedzības vidējā līmeņa aktīvajiem darboņiem. 21Abakums - Viktors Abakumovs, nogalināts 1991.gada 18.septembrī Rīgā, Ilūkstes ielā. Tika uzskatīts par organizētās nozīdzības vienu no spilgtākajiem līderiem Latvijā. Pēc Abakumova nāves no apcietinājuma tika atbrīvots Hariotonovs, tāpēc, kā sarunā fiksēts, slepkavība bija kā Haritonova iznākšanas placdarms, jo organizētās noziedzības struktūrā bija radusies brīva niša. Arī Zeļenkova, Kromana, Tamuļa, Čerkes, Štangas slepkavības tiek saistītas ar spēku pārgrupējumu noziedzīgajā pasaulē. Neviena no minētajām slepkavībām nav atklāta. 22Japončiks - domājams, Vjačeslavs Ivaņkovs. ASV tika notiesāts ar 25 gadu cietumsoda par izspiešanu. Atrodoties ASV, viņš koordinēja organizēto noziedzību Maskavā. 23Čečens no mentovkas - ir zināms, ka vairāki policisti ir sadarbojušies ar čečenu pārstāvjiem, taču konkrētas krimināllietas nav ierosinātas. Čečeni - Prokuratūrā tikpat kā nav lietu, kas ierosinātas pret čečenu tautības noziedzniekiem. Pat gadījumā, kad kādā dzīvoklī, kurā mitinājās čečeni, tika izdarīta kratīšana un izņemti nelikumīgi ieroči, lieta līdz tiesai nenonāca. Kā atzinuši gan tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, gan kā izriet arī no sarunām ar noziedzīgās pasaules autoritātēm, ar čečeniem un vispār kaukāziešiem attiecības veidot ir sarežģīti atšķirīgo reliģisko uzskatu dēļ, kā arī čečenu nacionālās piederības un dabiskās hierarhijas dēļ. Precizējot par Pārdaugavas grupējumu, kā arī Banku Baltija. Pārdaugavas holdings. 1991.gadā 16 privātpersonas dibināja Pārdaugavu. 51% pamatkapitāla vienādās daļās sadalīja A.Lavents, V.Ļeskovs un A.Laventa tēvs Emīls. Sākotnēji E.Lavents kļuva par uzņēmuma ģenerāldirektoru. Pārdaugavas koncernā ietilpa 40 firmu, lielu daļu no tām veidoja pazīšanās burti «par». Laventi no uzņēmuma īpašnieku vidus tika izspiesti 1992.gadā. 1995.gada 3.aprīlī SIA Pārdaugavu atzina par maksātnespējīgu. Pārdaugavas organizētās noziedzības grupējums, kas galvenokārt nodarbojās ar izspiešanu, astoņdesmito gadu beigās izveidojās, apvienojoties vairākiem labi pazīstamiem cīņas sporta veidu meistariem. Grupējuma struktūra bija aptuveni šāda - grupējuma galvgalī atradās B.Raigorodskis, pakāpienu zemāk - aptuveni 10 viņam pakļautie brigadieri, kuriem savukārt bija pakļauta brigāde, kas sastāvēja no 10-15 cilvēkiem. Atšķirībā no pārdaugaviešiem, Haritonova organizētais grupējums veidojās no kopā ieslodzījumā bijušajiem BB. 1991.gadā 60% BB akciju piederēja trim Pārdaugavas koncerna firmām - Sadraudzība, Iniciators un Pārdaugava. Šīs firmas no BB īpašnieku vidus tika izspiestas 1992.gadā. Pēc 1992. gada BB kontrolēja A.Lavents. Lai gan viņa un tēva firmai Aktus piederēja tikai 11,42% bankas akciju, reāli BB lielākā akcionāra Finhold (31,65%) īpašnieks Eduards Ginzburgs ir T.Laventes radinieks. Turklāt A.Laventa firma Lavent BV un Finhold Amsterdamā reģistrētas ar vienu adresi. ----- Personu un notikumu atšifrējums sagatavots sadarbībā ar Organizētās noziedzības izmeklēšanas prokuratūru. Dati ņemti no dažādām krimināllietām, kā arī no Lietuvas un Nīderlandes tiesībsargājošo iestāžu izziņām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits