Pateicības vārdi

Lūk, ķēniņi viedie, mans ceļš līdz jūsu atzīšanai un pazemībai bargi spožās varas priekšā bijis nepiedodami gauss, neizlēmīgs, svaidīgs. Es vēlos labot savas kļūdas. Tie bijāt jūs, kas man atvēra acis uz patiesību un lietu kārtību. Es biju nomaldījies cilvēks, kas domāja, ka piedzimstam un nomirstam līdzīgi, ka cilvēku rakstīti likumi ir vienādi kā nabagam, tā bagātam, kā taisnam, tā līkam. Tikai jūs, ķēniņi viedie, man ļāvāt saprast, ka ķēniņiem ķēniņu tiesa, bet plebam - pleba. Tikai jūs turat grožos pasaules kārtību, ko tik grūti saprast mazizglītotiem prātiem un dzīves padibenēm. Es biju aptumšojies cilvēks, domādama, ka valsts ir kāds mērķis vienas nācijas dzīvē un nākotnē. Jūs man parādījāt, ka valsts ir vienīgi līdzeklis cīņā, neizbēgamajā cīņā par varu. Es pateicos, ka jūs, ķēniņi viedie, salauzāt to, kas laužams, atmodinājāt ļaudīs to, kas dziļi paslēpts un bijis paredzēts izskaušanai. Tikai tagad es varu skaidri ieraudzīt cilvēku patieso dabu - par tūkstoti/ miljonu dziedāt dziesmu, ko jūs esat komponējuši un diriģējuši. Mākslinieki, šī iztapoņu armija un galma āksti, līdēji un gaisa jaucēji, parāda savas īstās sejas, un es pateicos jums par to, ka man vairs nav jāizdomā viņu ideālās sirdsapziņas. Jūs, ķēniņi viedie, atklājāt apvāršņu vilinājumu manā nožēlojami viensētnieciskajā dvēselē, kas turējās pie savas zemes kā mātes. Es braukšu, es braukšu prom, ak, ķēniņi, jo tie ir pagājušo gadsimtu murgi, ka man kaut kur jāpaliek, ka ir kāds uzdevums, pienākums, neapspriežama sūtība. Jūs parādījāt, ka cilvēkam nākotnes nav. Ka Dieva nav. Ka taisnība ir sīkmanīgu, skaudīgu cilvēku murgi. Paldies par to! Bija tik sveloši grūti ikdienības rosmes saskaņot ar sirdsbalsi, ar grūti tulkojamo Dievu un cēlonības - seku likumiem. Jūs mani darījāt brīvu, ai, ķēniņi viedie! Man bija tik daudz pretinieku, žņaudzītāju un to, kas vēlas manu nebūtību. Bet tie bija viņi, kas daudz ātrāk saprata jūsu viedajo vēsti, un es pateicos arī viņiem, kas dāvāja šo atklāsmes svētību. Ķēniņu griba nu ir mana griba, un mani naidinieki bijuši brāļi un māsas, kas vien vēlējās, lai es attopos un ieraugu lietu patieso kārtību. Es skūpstu jūsu rokas. Lai slava jums, ķēniņi viedie! Un šķaidiet jums neticīgo galvas bez žēlastības, jo jūs esat patiesie dievi, jūs esat izredzēti citādos, elku pielūdzējus, prievīšu pinējus, pakšu domātājus, trakos un žurnālistus iznīdēt kā mēri, kā holeru. Lai miers jums, mani viedie ķēniņi, Roterdamas Erasms līdz ar mani jūs bijīgā apbrīnā sveicina: "Kauns, negods, neslava, ļaunas valodas kaitīgas tikai tiktāl, ciktāl tās sajūt. Kam šīs sajūtas nav, tam viss minētais nav nekāds ļaunums. Kas par to, ka visa tauta tevi izsvilpj, ja vien tu pats sev aplaudē.