Patents par tautas medicīnas līdzekli

XX gs. 70.gados kāds autors Riņķis Veselības aizsardzības ministrijas medicīniski zinātniskajai padomei, toreiz sauktai par YMC, bija iesniedzis pieteikumu jaunatklājumam - ziedei (nosaukumu neatceros). Šo padomi vadīja akadēmiķis A.Šmits, un tajos laikos bija kārtība, ka par katru jaunatklājumu - izgudrojumu prasīja kompetentu speciālistu atzinumu - slēdzienu. Šīs ziedes receptūra, cik man zināms, nesaņēma pozitīvu atzinumu, jo šādu ziedi - plāksteri tautas medicīna pazina vismaz kopš XVIII/XIX gs. Latgalē šādu ziedi gatavoja pagājušā gadsimta sākumā un vēl 30.gados Jasmuižas pagastā. Ziedes sastāvā vienādās daļās bija egļu sveķi - balzams, bišu vaski, cūku tauki un lauku sviests, to visu vārīja noteiktā secībā. Ziedi izmantoja cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai, lai samazinātu sacietējumus, iekaisumu, izvilktu strutas no brūcēm, augoņiem, kā arī kā potvasku ābeļu potēšanai ar potzariem. Kā aktīvās vielas šeit ir diterpēnskābes jeb sveķu skābes, dažādi terpēni, pārējās sastāvdaļas ir pamatmasa, lai gan vaskos un sviestā ir nedaudz karotīna. Šādas ziedes bija populāras slāvu tautās, egļu sveķu vietā vēl izmantoja priežu balzamu jeb sveķus, Altaja novadā - citus tur augošo skujkoku sveķus, piem., ciedru. P.Vildes grāmatā (izdota 1768.g.) Latviešu ārste minētas vēl citas izejvielas sveķu-vaska ziedei, plāksterim, piemēram, medus, āža, pīļu, zosu tauki un ārstniecības augu piedevas. Krievu valodā izdotajā literatūrā ir vairāki tautas medicīnas līdzekļa - ziedes priekšraksti un pagatavošanas tehnoloģija. Nav saprotams, kā Riņķa kungam izdevies iegūt patentu par tautas medicīnas līdzekli, jo viņa atklājums šeit ir vienīgi tas, ka viņš devis šai ziedei kā tirdzniecības nosaukumu vai zīmi daiļskanīgu nosaukumu Evija. No preses zināms, ka indiāņu un citu aborigēnu cilšu medicīnas noslēpumus un receptūru dažkārt par saviem atklājumiem uzdod eiropiešu un amerikāņu pētnieki, kas pētījuši vai apmeklējuši šīs ciltis. Tautas medicīnā ir daudz vērtīgu pagatavojumu, kurus tagad plaši izmanto dziednieki, piemēram, glūda jeb zilie māli, arī brūnie māli, kā arī virkne dažādu ārstniecības augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielu, to lietošanas veidu, kurus nav atzinusi konvencionālā medicīna. Varbūt arī tos kāds autors noformēs par jaunatklājumu vai izgudrojumu un Latvijas Patentu valde izsniegs patentu «atklājuma» autoram uz visu mūžu? H.Rubīne, pensionēta farmācijas speciāliste