Patērētājs sāk atzīt koka māju vērtību

Koks cilvēkam ir daudz tuvāk materiāls nekā akmens,» šo mājokļu popularitātes straujo pieaugumu pēdējos pāris gados skaidro koka paneļu māju ražotāja Zemgales tehnoloģiskais centrs (ZTC) direktors Māris Avotiņš. Pēc viņa vārdiem, koka mājas ir arī nedaudz lētākas par mūra mājām - pilnībā gatavas mājiņas ar 130 kvadrātmetru platību, ar santehniku un apkuri, maksā ap 39 tūkstošiem latu. Līdzīgas mājas celtniecība, piemēram, no ķieģeļiem, izmaksātu 40-50 tūkstošus latu. Raugoties uz Latvijas lielākās eksporta nozares - kokapstrādes - kopējo fonu, koka mājokļu ražotāju devums šķiet diezgan pieticīgs. Pat lielākajiem uzņēmumiem gada apgrozījums no šī rūpala nepārsniedz pusmiljonu latu, bet vairākumam firmu tas svārstās 100-200 tūkstošu latu robežās. Tomēr Dienas aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka pāris gados saražoto māju skaits ir palielinājies vairākas reizes, turklāt tās kļūst arvien pieprasītākas arī pašmāju tirgū. Šīs tendences iepriecināti, koka māju ražotāji nākotnē raugās itin optimistiski. Nevienu neapstrādātu baļķi Pašu deklarētā principa - neizvest ārpus Latvijas nevienu neapstrādātu baļķi - īstenošanu lielākais pašmāju guļbūvju ražotājs Ekju sāka ar apaļkoku sazāģēšanu, tad ķērās klāt pie dārza inventāra izgatavošanas, līdz kādā gaišā galvā uzplaiksnīja doma, ka pašu uzņēmumā izgatavoto baļķu virpojamo mašīnu varētu izmantot guļbaļķu ražošanā. Pirmo guļbaļķu māju Ekju uzcēla 1995.gadā. Tā bija dārza mājiņa Vācijā, kurai pasūtītāju atrada ar vācu līdzīpašnieka palīdzību. Vēlāk, ieraugot mūsu būvētās ēkas, klienti pieteicās paši, atceras firmas prezidents Uldis Nāzars. Tad nāca sadarbība ar dāņiem un norvēģiem, patlaban tiek strādāts, lai apgūtu Francijas un Lielbritānijas tirgus. Šajos gados ražošanas apjomi auguši teju sešas reizes. Pērn Ekju pilnībā pabeidza 119 mājas, ieņemot par tām 489 tūkstošus latu, kas ir aptuveni 40% no firmas kopējā gada apgrozījuma. Pēdējos gados arvien vairāk guļbaļķu ēku paliek Latvijā. Vēl pirms pāris gadiem 90% no saražotām mājām aizgāja eksportam, bet pērn vairāk nekā trešdaļa ēku uzceltas Latvijā. ES robežas pagaidām slēgtas Visu mūsu ražoto māju projekti ir unikāli, tiek izstrādāti individuāli projekti atbilstoši klientu vēlmēm, Dienai stāsta Vidzemes koka mājas ražošanas vadītājs Normunds Reinicāns. Uzņēmums ražo guļbaļķu mājas gan pašmāju tirgum, gan arī eksportē tās uz ārzemēm. Mājiņa tiekot salikta šeit, tad izjaukta un ielikta mašīnā. Līdzi braucot divi konsultanti, bet pašu salikšanu veic vietējie strādnieki. Vidzemes koka mājas eksportē guļbūves uz Vāciju, Austriju, Norvēģiju. Kamēr ar ES nav noslēgts starpvalstu līgums par brīvu darbaspēka kustību, Latvijas strādniekiem liegta iespēja piedalīties mājas salikšanā ārvalstīs, saka Ekju prezidents. Viņaprāt, pašmāju darbaspēka izmantošana padarītu salikšanu ne tikai lētāku, bet arī kvalitatīvāku, jo ārzemnieku mācīšana ir dārga un ilgstoša. Ja cilvēki vēlas un viņiem pietiek prasmes, guļbaļķu māju varot salikt arī paši. Visi baļķi ir sanumurēti un to salikšanas secība parādīta shēmā. Kā vienu no pārdošanas veicināšanas efektīvākajiem pasākumiem uzņēmēji min piedalīšanos izstādēs. Lai potenciālajiem klientiem parādītu, kāda izskatās koka paneļu māja, ļautu sajust tās gaisotni, pie izstāžu zāles Skonto izstādīta pilnībā gatava māja, teic M.Avotiņš. Tā ZTC šogad izdevies tikt pie vismaz pieciem jauniem pasūtījumiem. Lai palielinātu eksporta apjomus, uzņēmums izstrādājis divu sērijveida koka paneļu māju - divstāvu un 1,5 stāvu - projektus. Plāno datorizētu nākotni Līdzīgi kā citi pašmāju guļbūvju ražotāji, arī Ekju nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas izgatavo pašu spēkiem. 1994.gadā, kad likvidējās lielie metālapstrādes uzņēmumi, par smiekla naudu, faktiski par metāla vērtību, izdevās nopirkt Japānā ražotu precīzās apstrādes frēzi, stāsta Ekju prezidents. Vēlāk piepērkot klāt citus vērtīgus metālapstrādes darbgaldus, viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Egons Garklāvs, pēc firmas prezidenta vārdiem - cilvēks ar zelta rokām, organizēja kokapstrādes darbgaldu izgatavošanu. «Ja mums būtu šie darbgaldi jāpērk ārzemēs, tie mums izmaksātu vismaz desmit reizes dārgāk,» pārliecinoši teic U.Nāzars. Nākotnē Ekju lolojot itin ambiciozus plānus apgādāt pašu ražotos darbgaldus ar elektroniskām smadzenēm. Tādējādi būšot iespējams, izveidojot mājas projektu datorā, ražošanu pilnībā automatizēt. Lai gan šos plānus aizkavēja pērnās eiro kursa nedienas - tikai uz valūtas kursu svārstību rēķina Ekju neieguva aptuveni 75 tūkstoši latu peļņas, datorizācijas virzienā jau esot sperts pirmais solis - izgatavota datorprogramma māju projektēšanai. Jo dziļāka pārstrāde, jo sīvāka konkurence Jo dziļāka koksnes pārstrāde, jo lielāki ieņēmumi un arī konkurence, tā guļbūvju ražotāju nākotnes perspektīvas vērtē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Pēc viņa vārdiem, attīstītajās valstīs vairāk nekā 50% no meža nozares produkcijas eksporta sastāda dziļākas pārstrādes produkcija, kurai ir augsta pievienota vērtība. Latvijā šādas produkcijas īpatsvars kokmateriālu eksportā nepārsniedz 20%. A.Plezers nenoliedz, ka par iespējām sākt koka māju izgatavošanu, kas ir nākamais solis pēc koka konstrukcijas materiālu izgatavošanas, esot interesējušies arī vairāki lieli kokapstrādes uzņēmumi. Tomēr pagaidām šīs jomas straujāku attīstību kavējot tas, ka ārvalstīs labprāt pērk Latvijas koksnes resursus un zāģmateriālus, taču gatavai produkcijai atrast noieta tirgu ir daudz grūtāk. Guļbaļķu un mūra ēku salīdzinājums Priekšrocības Omulība Siltums Sajūta, ka esi tuvāk dabai Labāka siltuma un skaņas izolācija Trūkumi Ar laiku nosēžas Koksne plaisā Sāk trūdēt