Patīkams pārsteigums

Taču, neskatoties uz to, viņa, auklei nevaicājot, izlēmusi, ka maksās arī nodokļus. "Nedod dievs, ja kaut kas ar Jolantu notiek, vismaz varēs saņemt bezdarbnieku pabalstu. Vai arī pabalstu, ja viņa aizies bērnu kopšanas atvaļinājumā," savu rīcību pamato Kristiāna. Lai realizētu savu ieceri, Kristiāna Jolantu piereģistrējusi savā iepriekšējā darbavietā, kur pati strādājusi daudzus gadus par sekretāri. Iepriekš meklējusi padomu pat interneta portālā calis.lv. Kristiāna uzskata, ka šis modelis ir vienīgais pieņemamais. Šis novērojums sakrīt arī ar auklīšu pakalpojumu piedāvātāju firmu darbinieku stāstīto. Tie nedaudzie vecāki, kas vēlas maksāt nodokļus par aukli, parasti ir turīgi un piereģistrē aukles savās firmās. "Vai arī tās ir ģimenes no ārzemēm, jo viņiem ir svarīgi aukli noturēt. Ārzemnieki vairāk nekā vietējie novērtē labas aukles priekšrocības," novērojusi bērnu atpūtas un izklaides centra Konfeti vadītāja Sandra Gutberga. Taču lielākā daļa sieviešu, kam ir svarīgs darba stāžs un sociālās garantijas, nodokļus par sevi maksā pašas, reģistrējoties kā pašnodarbinātās personas. Cik tādu sieviešu patlaban ir Latvijā, grūti pateikt, jo Valsts ieņēmumu dienestam šādas statistikas nav. Taču arvien vairāk iedzīvotāju domā par nākotni un izvēlas maksāt kaut minimālus nodokļus. To rāda pašnodarbināto personu skaits valstī. 2005.gada sākumā reģistrēti vairāk nekā 25 000 pašnodarbināto. Pēdējos trīs gados viņu skaits palielinājies par astoņiem tūkstošiem. Kā otra ģimene Patīkami pārsteigta, - tāda bijusi Jolantas reakcija uz Kristiānas paziņojumu, ka viņi par aukli maksās arī nodokļus. Tēbergu ģimenē Jolanta ir kopš pērnā gada septembra, lai gan auklītes "mums bijušas vienmēr", stāsta četru meitu māmiņa Kristiāna. Tumšmatainā sieviete gaida piekto bērniņu, kam jādzimst augustā, tādēļ papildu rokas ģimenē būs nepieciešamas vēl ilgu laiku. Iepriekšējām auklītēm Tēbergi nodokļus nav maksājuši, jo lielākoties tās bijušas kundzes pensijas gados, kam darba stāžs vairs nav aktuāls. Šoreiz viņi izvēlējušies 28 gadus veco Jolantu, jo "tāds bērnu bars paņem enerģiju. Ar meitenēm jādarbojas, jāved no skolas," skaidro māte. Vecākās māsas Elvīra (12) un Evita (8) katru rītu no centra pašas brauc uz E.Dārziņa mūzikas skolu Pārdaugavā. Pēc stundām Elvīrai ir baleta nodarbības, bet Evitai vijoles spēle. Trīs gadus vecā Estere jāaizved uz bērnudārzu. Pa dienu mājās paliek pastarīte Līziņa (2). Liela ģimene bijis gan Kristiānas, gan viņas vīra sapnis, "tādēļ viņš arī tagad strādā no rīta līdz vakaram, lai nomaksātu rēķinus, bērnudārzu, pulciņus un vēl aukli". Lielajai saimei katru dienu pēc stundām piepulcējas arī Jolantas meita Zane (9), kas ar četrām māsām sadraudzējusies jau pirmajās tikšanās reizēs. Daļēji meitas dēļ arī Jolanta izšķīrās par šo darbu. Iepriekš viņa deviņus gadus strādāja kādā pasta nodaļā. Jolanta: "Izaugu līdz priekšniecei un deviņu mēnešu laikā biju beigta." Darbs prasīja visu viņas laiku un nervus. Zanei sākās veselības problēmas - ģīboņi. Iespējams, tas bija neapzināts veids, kā pievērst mammas uzmanību, jo ģimenē viņas ir divas vien. Jolanta atteicās no labā darba, lielās algas, kļuva bezdarbniece un tagad auklē bērnus: "Nolēmu divus trīs gadus atpūsties." Kraso algas samazinājumu viņa sāpīgi neizjūtot, jo "man jau tik vien vajag kā apmaksāt ikdienas rēķinus, paēdam šeit". Tagad viņa arī daudz vairāk laika var pavadīt kopā ar meitu, kam jau ir redzami rezultāti - uzlabojušās sekmes. Jolanta cer, ka Zani uz pozitīvām pārmaiņām ietekmēs arī Tēbergu māsu mērķtiecība. 70% nodokļos Jautāta, vai pati būtu meklējusi iespēju, kā maksāt par sevi nodokļus, Jolanta atbild apstiprinoši: "Varbūt ne gluži uzreiz, bet gada laikā droši vien līdz tam nonāktu." Ja aukle pati izlemj maksāt nodokļus, viņai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāreģistrējas kā pašnodarbinātai personai. VID biroja komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga stāsta, ka minimālā summa, no kuras persona var sākt maksāt sociālo nodokli, ir vismaz 110 latu pelņa mēnesī. Obligāto iemaksu likme pašnodarbinātajam ir 30,5% no brīva izraudzīta ienākuma (kas nevar būt mazāks kā Ls 110) pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimību apdrošināšanai. Gada beigās persona nomaksā arī ienākuma nodokli. "Ja aukle stundā nopelna latu, tad no tā 70 santīmi aiziet nodokļos," parēķinājusi Sandra Gutberga no Konfeti: "Ir aukles, kurām ir liela alga, un viņas ir gatavas maksāt nodokļus, taču tā nav izplatīta prakse." S.Gutberga skaidro, ka lielās inflācijas dēļ, sievietes nevar atļauties maksāt nodokļus, jo jādomā par izdzīvošanu. Līdzīgā situācijā atrodas arī vecāki. Savukārt SIA Avalders metodiķe Sigita Čakare novērojusi, ka gados jaunas sievietes reģistrējas dažādos pensiju fondos vai arī maksā minimālos nodokļus. S.Čakare: "Aukles alga ir maza. Ja tie ir 150 lati, viņa nealkst vēl maksāt arī nodokļus." Nereti sievietes piestrādā arī citur vai arī paralēli bērnu auklēšanai par atsevišķu samaksu uzkopj māju, gatavo ēst. Labākā situācijā atrodas pieprasītās aukles - ar labām rekomendācijām, izglītību, pieredzi. Viņu alga var būt līdz pat diviem latiem stundā. Mēnesī: līdz pat 250 latiem. Šādas summas gan var atļauties maksāt turīgi vecāki, kas arī nereti, lai aukli paturētu, maksā par viņu nodokļus. Aukle kļūst par ģimenes locekli, - šie S.Gutbergas vārdi apstiprinās, vērojot, kā mazā Estere iet pie Jolantas mīļoties. Šajā situācijā abas puses ir apmierinātas.