Pavasara Bite

Ja izsole būtu notikusi interneta, tehnoloģiju un telekomunikāciju buma laikā gadu tūkstoša mijā, valsts būtu saņēmusi vairākus desmitus miljonu, turklāt sakaru pakalpojumu cenas tagad noteikti būtu zemākas, nekā tās šobrīd ir faktiski. 2000.gadā otro operatoru Baltkom GSM zviedru Tele 2 nopirka par 277 miljoniem dolāru. Daļu no darījuma vērtības veidoja Baltkom GSM izveidotais tīkls un klientu bāze, taču skaidrs, ka krietnu daļu veidoja arī pati GSM licence. Tobrīd Baltcom GSM pirkšana bija vienīgā iespēja sākt šo biznesu Latvijā, jo trešās licences izdošana tika dažādi novilcināta. Tas pamatīgi kaitēja patērētāju interesēm, jo šobrīd Latvijā mobilo sakaru cenas ir vienas no augstākajām, bet mobilo tālruņu lietotāju īpatsvars (59%) ir otrs zemākais Eiropas Savienībā. Lietuvā un Igaunijā vismaz trīs mobilie operatori darbojas jau kopš 1999.gada. Togad konkursu par trešā mobilā operatora licenci "gandrīz" sarīkoja arī Latvija. Taču to pēdējā brīdī pēc toreizējā premjera Andra Šķēles iniciatīvas atcēla satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs. Iemesli bija acīmredzami formāli vai "piešūti" - nebija pieņemts likums par telekomunikācijām (kāpēc?), nebija vienošanās par Lattelekom monopola atcelšanu (nu un tad?) un standartu trešās paaudzes mobilajiem sakariem (šim standartam nav lielas komerciālas nozīmes vēl šobaltdien). Jādomā, ka faktiskais kavēšanās iemesls bija LMT un Baltcom GSM pretestība lielākai konkurencei, kas ļāvusi saglabāt ļoti komfortablu, bet patērētājiem neizdevīgu duopolu. Savukārt uz izsoli 2002.gadā nepieteicās neviens pretendents, acīmredzot tādēļ, ka piedāvāja tikai trešās paaudzes jeb UMTS licenci. Eiropas vadošie telekomunikāciju operatori tobrīd bija smagi "apdedzinājušies", par šīm faktiski neizmantojamajām licencēm samaksājot desmitiem miljardu eiro. Runājot par tikko notikušo izsoli, apsveicams ir fakts, ka izsolē ir uzvarējusi kompānija ar spēcīgām reģionālām ambīcijām telekomunikāciju biznesā, kuras nolūks nav licenci pārdot citam uzņēmumam vai arī darboties esošo operatoru interesēs, neattīstot tīklu vai atturoties no konkurētspējīgu tarifu piedāvāšanas. Šāds risks būtu ļoti liels, ja licenci būtu ieguvusi neskaidrās izcelsmes kompānija IT&T, par kuru vairāki nozares speciālisti teikušies neko nezinām. Tā interesi iegūt licenci bija izteikusi jau pirms izsoles izsludināšanas, kurā prasības pretendentiem bija uzkrītoši līdzīgas IT&T piedāvājumam. Tāpat salīdzinoši neskaidra būtu trešā operatora darbības perspektīva, ja licenci iegādātos ASV fonda MVC Capital Inc un SIA Alīna konsorcijs. Pastāv ievērojama varbūtība, ka arī šis konsorcijs licences iegūšanā pirmkārt saskatīja finanšu investīciju iespēju. Turpretim izsoles uzvarētājs - Bite GSM ir Dānijas "tradicionālā" operatora TDC meitasuzņēmums, šis uzņēmums darbojas vēl 10 Eiropas valstīs, līdz ar to uzskatāms par mums izdevīgu pretsvaru reģiona un Latvijas sakaru pakalpojumu tirgū dominējošajam TeliaSonera. Lietuvā šī operatora ienākšana samazināja tarifus aptuveni par trešdaļu. Izsoles iznākums varēja būt valstij nelabvēlīgāks, jo pērn satiksmes ministrs Ainārs Šlesers centās panākt, lai uz izsoli varētu pieteikties tikai vienu mēnesi. Arī tad, kad bija redzams, ka neviens nopietns pretendents noteiktajā termiņā nepieteiksies, Šlesers 13.decembrī sacīja, ka licences izsoles termiņu nav iespējams pagarināt, tikai atcelt, savukārt, lai to sagatavotu atkārtoti, nepieciešami astoņi vai desmit mēneši. Kā izrādījies, tas bija ministra iztēles auglis. Bite GSM jau tobrīd informēja, ka principā vēlētos sākt darbību Latvijā, taču mēnesis pieteikuma sagatavošanai ir par maz. Ja pretendēt uz licenci varētu tikai Šlesera kādreizējā biznesa partnera pārstāvētais IT&T, tad valsts saņemtu mazāk naudas, bet patērētāji - sliktāku vai faktiski nekādu trešo operatoru. Uzslava valdības koalīcijas "nekristīgajām" frakcijām, kas neļāva šo shēmu realizēt. Tagad Satiksmes ministrijai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai būtu jārūpējas, lai jaunā operatora darbībai Latvijā tiktu nodrošināti labvēlīgi apstākļi, piemēram, lai tas spētu saņemt nepieciešamos numerācijas resursus. Latvijas valsts budžets trešā mobilā operatora kavēšanas dēļ ir zaudējis desmitus miljonu latu. Kopumā vēl vairāk pēdējo gadu laikā par mobilajiem sakariem ir pārmaksājuši patērētāji. To vairs nevar labot, taču ir jādara viss, lai šis zaudējumu "skaitītājs" pēc iespējas ātrāk tiktu izslēgts.