Katoļu garīgā līdera bezprecedenta uzstāšanās ir viens no galvenajiem baznīcas pasākumiem gadu ilgajās Vatikāna svinībās par godu jaunās kristiešu tūkstošgades sākumam. «Mēs lūdzam piedošanu par kristiešu šķelšanu, par vardarbības izmantošanu ticības vārdā un par netaisnīgo un naidīgo attieksmi pret citu reliģiju piekritējiem,» uzrunā sprediķa apmeklētājiem teica pāvests. Katoļu baznīcas galva atvainošanās runu teicis, cenšoties mazināt atmiņas par nepatīkamo pagātni, naidu un sāncensību. Romas pāvesta lēmums izraisīja diskusijas un saņēma pamatīgu kritikas devu. Daudzi ar baznīcu nesaistīti cilvēki norādīja, ka ar atvainošanos vien pāvestam neizdosies izpirkt vairākos gadsimtos baznīcas veiktos noziegumus. Ebreju vēstures profesors Dāvids Cesarani aicinājis katoļu baznīcu īpaši atvainoties cilvēkiem, kuriem baznīca lika vilties Otrā pasaules kara laikā. Savukārt vairāki katoļu hierarhijas pārstāvji ir sašutuši par pāvesta piekāpību, jo domā, ka kļūdu atzīšana var sāpīgi ietekmēt baznīcas tēlu un graut cilvēku ticību tai, parādot, ka baznīca nav nevainojama.
Pāvests atvainojas par baznīcas grēkiem
Vatikāns. Sprediķī Svētā Pētera bazilikā Vatikānā svētdien kopā ar pāvestu piedalījās septiņi kardināli, kuri pārstāvēja kādu prasību pret baznīcu. Pāvests lūdza piedošanu, gan par baznīcas attieksmi pret ebrejiem, gan par citu rasu un kultūru apdraudēšanu kristīgās ticības vārdā, gan par inkvizīciju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.