Kāpēc? Visstiprākā, viskošākā saule ir februārī, martā, un tieši tad arī notiek mizas apdegšana. Galvenokārt cieš resnākie skeletzari un stumbrs. Jutīgas pret saules apdegumiem ir arī atzarojumu vietas pie stumbra. Ar ko kaļķot? Lai kaļķojums būtu spilgtāks, labāk ņemt svaigi nedzēstu kaļķi, bet var arī krītu. Sajauc ar ūdeni (1 daļa krīta + 4 daļas ūdens + 2% vara vitriola). Ja kaļķo tagad, janvārī, vajag pielikt arī kādu vielu, kas kaļķojamo šķidrumu padara noturīgāku. Var izmantot galdnieku līmi (0,5% no visa šķidruma), zaļās ziepes, var piejaukt arī kūtsmēslus (uz 10 litriem šķidruma 1 litrs saistvielas). Kaļķojamais šķidrums nedrīkst būt ne pa šķidru, ne pa biezu. Kā to pārbaudīt? Iemērc roku šķidrumā. Ja tas nenoskalojas, bet uz ādas veidojas tāda kā plēvīte - būs labs! Ja visam dārzam šķidruma nepietiek, pirmo, protams, kaļķosim savu mīļāko ābeli, bet - kuru koku pēc tam? Visjutīgākie pret saules satriem ir saldie ķirši, tad bumbieres. Ābelēm viss atkarīgs no šķirnes. Tās ābeles, kuras izaudzētas mūsu klimatiskajos apstākļos un ilglaicīgi Latvijā audzētas, ir izturīgākas pret saules stariem. Savukārt ar jaunajām šķirnēm nav jēgas riskēt, labāk tās nokaļķot. Kaļķo stumbru un resnāko zaru pamatus līdz pusmetram. Protams, lielā salā (-10 grādos) kaļķot augļu kokus nebūtu prāta darbs. Vēl derētu apskatīties, kā jaunajiem kociņiem turas apsēji, vai dārzu nav apskādējuši zaķi. Ja ir, tad brūce jāaizsmērē ar potziedi. Nekādā gadījumā nedrīkst šo darbu atlikt uz vēlāku laiku, uz pavasari, jo tad koksne jau ir iekaltusi un brūce aizaugs sliktāk. Zaķu bojājumus ar potziedi var apstrādāt jebkurā aukstumā. Būtu prātīgi vairākās ābelēs iekārtot putnu barotavas. Proti, putnus laikus pieradināt pie sava augļu dārza, jo vasarā viņi būs lieliski un «ekoloģiski tīri» kaitēkļu apkarotāji.» Šogad daudzos dārzos palikušas neapsegtas rozes. Vai te var ko līdzēt? Anita Onkele, Bulduru dārzkopības tehnikuma puķkopības skolotāja, saka: «Rozes mūsu ziemās biežāk izsūt no pārāk labas piesegšanas. Tāpēc, ja neprognozē bargu ziemu, satraukumam nav pamata. Vislabākais segmateriāls rozēm ir sniegs. Papildu piesegšana nepieciešama, ja uznāk sals no -10 līdz -14 grādiem un, it īpaši, ja tas ir kailsals. Tad var likt egļu zarus. Var rozes apakšējo daļu apbērt ar sausu kūdru un, lai tajā nenokļūtu mitrums, pārlikt egļu zarus. Pārsegšanai der arī kāda kaste. Ja piesalst vēl, tad atkal pāri egļu zarus. Tikai nedrīkst pārāk aizrauties, jo izsušana, mitrums, lietus, sniega kušana, tas viss ziemošanu apgrūtina, paātrina auga izsalšanu. Un vēl - rozes bija jāatlapo rudenī. Taču, ja tas nav izdarīts, visi vecie ziedi, ziedpumpuri, nenobriedušās dzinumu daļas un lapas ir jānogriež un jāsadedzina tagad. Citādi tas viss bojājas un pārziemina dažādas slimības un kaitēkļus.
Pēdējais laiks kaļķot sava augļu dārza kokus
Laiks silts, sniega nav, tā vien gribas parosīties pa dārzu. Jānis Krastiņš, Valsts Bulduru dārzkopības tehnikuma augļkopības skolotājs, uzskata, ka dārzā darbu vienmēr var atrast. «Pareizais augļu koku ķaļķošanas laiks ir rudens beigas, novembris. Bet, ja tas kaut kādu apstākļu dēļ nav izdarīts, tad janvāris ir pēdējais laiks, kad to vēl var paspēt, savukārt kaļķošanai aprīlī vairs nebūs jēgas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.