Pēters Brūveris

Atdzejojis un sastādījis turku dzejas izlasi Baložu pilni pagalmi (1988, kopā ar Uldi Bērziņu), atdzejojis lietuviešu dzejnieku Kornēlija Plateļa, Sigita Gedas, Henrika Radauska, Toma Venclovas un daudzu citu dzeju, tulkojis un atdzejojis arī no azerbaidžāņu, Krimas tatāru, mordviešu, gagauzu, krievu, vācu un prūšu valodas. Ievads šurpu raksta turpu lasa sārta saule salta rasa tā kā durklis zaļa vasa gaisu ievaino un zied vieni raud bet citi smejas zivis līdzi aiznes dzejas apakš siekstām vēžu ejas atsprēkliņ uz priekšu iet krasta zālē asins pleķi aizslīd laiva paliek steķi nokaudami tauko teķi nedomā kur jaukais jērs ainas mainās būs kas bija sniga kusa lietus lija cieta klints vai ilūzija smaržo vīrāks nosmird sērs izkuļama izvētāma dzīves telpas panorāma kamēr pienāks diena rāma balti burti papīrs balts ceļas saule ceļam pāri bite piepildīt grib kāri Viena elpa plūst pār āri dievdirbim zib rokā kalts Dzejolis, tulkojot Tomu Venclovu Zem ledus vāka mācījāmies elpot, Pēc ūdenszālēm noteikt debess puses, Līdz ūdenszīmes baltas lapas telpā Mums iemācīja visu darīt klusām Un pamazām. Un kas to zina, Cik ielikts katrā svaru kausā No baiļu izkausētā svina Un brīves netveamās jausmas. Nu paši savos atspīdumos Te iznirstam, te dzīļup slīkstam, Un mākslas kanoni uz laipas glumas Vēl balansē virs mēmās Stiksas. Anno Domini MMII likās tas vien kāršu namiņš kas no vieglas dvašas krīt izrādījās mūža cietums kuŗu nevar apmā(ai!)nīt piemiedz aci erca dāma kreisā sānā pīķis duŗ asais kalpiņš paceļ āvu un virs baltas lapas tur kreiča kungs it vēsi skatās viņš jau iznākumu zin noskan džokeram pie mices zvārgulīši - dzinn dzinn dzinn... pēkšņi apkārt viss tik ļoti tukšs kā tikko piedzimstot nav vairs trumpju nav vairs lieko lielo nav nedz maziņo nokrīt caurspīdīgās važas tagad citur spēlēt nāc!: zilā gaisā īstā raža kuŗu putnu tauta vāc 1. 1. 05. Iz Vladislava Hodasēviča Krātuve Pa zālēm slāju lēnā gaitā. Šis skaistums izmisumā dzen. Šos brīnumus, kas te bez skaita, Es, jāteic, nojautu jau sen. Un uzmācas tāds sāpīgs žēlums Vēl reiz caur savu sirdi laist Šos citu izsapņotos tēlus, Kas, brīdi vīdējuši, gaist. Bez apstāšanās augšā, lejā, Bez mitas sitas ļaužu gars: Šie kritieni un augšupejas Tak beidzot nogurdināt var. Aiz vienas Madonnas vēl simtiem lieku - Nē, pietiek! Nav vairs izturams,-- Viens mierinājums, ka pie aptieķnieka Skābs piramidons atrodams. 1924.g. 23. jūlijs Parīze migla migla rasa rasa / liekas dvēsele no stikla ko tas ābečnieks tur lasa / atbastījies elkoņos burti burti rindas rindas / roka lēna doma žigla miglas karogs akas vindā / seja atspīd ūdeņos atspīdums aiz atspīduma / kārtu kārtām nosēdumi cik mēs gudri tik mēs dumi / ķēdi pažvadzina govs zieda kāts pie sava zieda / jāpaliek pie dzimtā mieta tikai te ir tava vieta / citu nedeva nedz dos kādi laiki tādas dzejas / indes tvaikos mirdzot s(l)ejas augsceltēs kur bezizejas / noved tumsas pagrabos vai vēl uzzels naivas atāls / vai tas viss jau pārāk attāls izraudātās jūŗas atlās / pusaizmirstos dzejoļos brīžiem lietus vietām migla laika ziņas pamostoties kirils pelns veŗ droši durvis apgaitā uz parku doties savai tautai piebiedroties skatlogstiklos spoguļoties liktenim vēl nepadoties kirils soļo tā kā burvis gaitā jāteic diezgan žiglā cauri parkam pāri skvēram gaŗām kādai vēstniecībai gaŗām bronzā kaltam zvēram skatā līdzīgs Ahasvēram tak joprojām latvju mēlē piesauc raganas vai Dievu un joprojām dzejas spēle dzejas vielas saldā kvēle viņam tuvāka par sievu laba diena laba diena kirils itin labā omā tūlīt ieies Rīgas Domē un ar pašu Īvāndaini drīkstēs parunāt par Raini tad būs diena piepildīta varēs izdzīvot līdz rītam *** Bezdarbnieks (Iz privātās dzīves ainiņām) Ik rītu pamodies viņš dauza galvu pret sienu līdz novelkot ar plaukstu pār matiem sataustāms lipīgs miklums tad viņš iet staigāt viņš iet un iet viņš pastaigājas viņš klīst klaiņo viņš mētājas apkārt kā veca nauda ar kuŗu nepietiek revolverim bet pietiek virvei un gabalam ziepju bet viņš ir gļēvs viņš turpina klīņāt rudens lietus sāk līņāt visa pasaule par viņu no skatlogiem no autiņu logiem no katalogu vākiem sāk smīņāt viņš ienīst ik pretimnācēju ik polici ik atkritumsavācēju ik suni saitē pie saimnieka rokas viņš uzsit apkakli un nogriežas šķērsielā kur vēl paglābusies vecā koka apbūve rudens atmaskoti piemājas dārzeļi nolupušas sienas aizdomīgi piemiegtas acis slotas švīksti aizslaukot kritušās lapas kopā ar avīžu driskām projām uz komposta kaudzi Ł kā viņš gribētu būt noderīgs vismaz kā kritusi lapa dzimtenes komposta kaudzei lai sapūtu nākamai audzei bet viņam i tas nebūs še lemts Sapnis vasaras naktī iet kirils pelns kūp smirdīgs prīmas dūmiņš viņš soļus bikli liek kā pārkāpjot pār līķiem te pēkšņi - pretim lido Jūlijs Krūmiņš un viņam līdzās stūrē pati Vaira Vīķe kas tie par murgiem? brīnās kirils pautus kasot vai tas no vakar točkā iebaudītās krutkas? bet tikām Jūlijs it kā tautas domas lasot lūdz Vairu nolaisties pie pelna šķībās butkas šī būda tiešām apdzīvota ir un rodams tajā ir galds un sols un strīpains matracītis viesiem ja drusku piesapņo tad tajā justies var kā mājās pelns durvis ve un laipni saka - tagad iekšā iesim! un viņi sasēžas un runas rakstā raiti raisās pelns iegūst informāciju par kredītiem un depozītiem un Jūlijs smaidot biezā slānī asprātības kaisa un Vaira gaismu lej pār tumšiem latvju cilšu mītiem līst bleķa krūzēs Reinas vīns un iesāk skanēt dzejas gan Sudrabkalnu ieskaitot gan neizlaižot Čaku tad visi kopus nodziet jauko dziesmu Loreleja un Jūlijs asras slaukot atkal vaļā pave maku ai jauki gan ka valstī pelni tādi kulturāli kas dienas vada nedumpojoties bet sevī gruzdot ja viņi neleksies tad sasniegsim mēs liberālu tāli un viņus teatrāli traktēs Ķimele vai Gruzdovs bet sapnis gaist un izdzird pelns - nav vairāk laika mums vēl ir pieņemšana paradīzes lietu ministrijā un viņi pelnu nomutē uz palsi rūzgā vaiga un pasniedz pudeli kas ordeņota zvaigznēm trijām un aizlido kā eņģeļi kā divi dievi dejā rokrokā satvērušies smejot Vaira-Jūlijs bet kirils pelns no cipara par punktu sarūk lejā kā brīdi aplaimots un neaizstājams kūlijs Anno Domini MM Dziesmiņa par izšķirtumu satiksimies citā maijā viļņu putā baltā kaijā laivas šūpā vēja aijā kad vairs tikties nebūs lemts saulesrieta sārtās otās rīta rasas dzidrās rotās saprasts kļūs kas nesaprotams bet ja nē - tad tas nekas līdz ar lietiem ziedos līstot līdz ar ziediem augļup vīstot it neko vairs neienīstot it nekam vairs nesāpot pietiks laika citā telpā viss būs vienā kopus elpā ļaužu runas strazda svelpa mēnesnīcā smilšu samts visi ceļi sakrustosies zvirgzdos zvaigznes atstarosies atkal viens pie otra dosies kad vairs tikties nebūs lemts Ziemas vakara vārdojums dulla muša sitas rūtī jebšu rūts jau nosarmo dzenis skalda sirdi pušu galvas kupols nosirmo galva galva spalva spalva saule pamazām par alvu pārvēršas līdz kamēr tumst tak vēl paliek sveces sveces divu litu šķilenes parafīna upes tecēs kamēr iestigšu tur es stigšu stigšu migšu migšu kamēr tas kam pāri tikšu smieties liks un nevis skumt otrā krastā tas-kā-nava pārvēršas par dikti-daudz slavas vietā ziedu grava naudas vietā domu grauds krīt pār galdu gaismas āva nomirdz rūsga purva rāva pieņems Dievs ko vells ne-rāva jo kad visi jumti aizbrauc turp kur it nekā vairs nava paliek drošais debess jums Vakardziesma ar kirilu pelnu kirils pelns zem tilta arkas noraugās kā smagas barkas nez no kuienes ved smiltis nez uz kuieni tās ved nez uz kuieni tās ved pāri tiltam ļaudis steidzas gan uz darbu gan uz bāru gan uz kādu tuvu parku savus suņus staidzināt savus suņus staidzināt tikai kirils nez ko gaidot pat ne Godo pat ne Godo ne vairs bēdājot ne smaidot viens uz veca pāļa sēd viens uz veca pāļa sēd nekāpiet pie viņa lejā neskatieties viņam sejā labāk ejiet kur jums ejams žēlsirdību nešķiediet žēlsirdību nešķiediet vai tad viņam vairs ir seja? sejas vietā brūngans pleķis acu vietā spoguļlauskas paslēptas zem plakstieniem pelnu palsiem plakstieniem vēsais ūdens rāmiem šļaukstiem iemidzina sirmo ākstu un virs tilta margām augstu laternas kā zvaigznes spīd laternas kā zvaigznes spīd 6. 01. 06. Sonets Balta smilts, Skujas zaļas; Dzirnās maļas Dzīvo cilts. Gaisa tilts - Vārti vaļā! Veļu daļā Auksts, ne silts. Trejas saujas, Melnas skaujas, Vainags ris... Dvieļi gai, Nolīkst zari - Viss.