Pētersīlis izstādīts, selerija gaida

Vēlos kāpostus ar garu veģetācijas periodu stāda līdz 20.maijam (ne vēlāk!), attālums 50x60 cm. Kāpostam salnas neskādē. To, vai stāds jau norūdīts vai nav, pēc skata atšķirt nevar. Tāpēc labāk tos nopirkt laikus un norūdīt pašiem, proti, paturēt pāris dienu kaut uz balkona. Labs kāposta stāds ir ar attīstītu sakņu kamolu, kam klāt pikucītis zemes. Vislabāk, ja stāds izņemts no kasetes. Tad pirms stādīšanas to var ielikt baļļā, lai kārtīgi piesūcas ar mitrumu. Ziedkāposti pret salu ir jutīgāki nekā galviņkāposti, bet tagad stādīt var. Jaunajām šķirnēm veidojas daudz lielu lapu, tāpēc, lai būtu lielāka galva, attālumiem jābūt lieliem - 70x50 cm. Zilus stādus labāk nepirkt (par daudz pārbaroti vai arī cietuši no sausuma). Labam ziedkāposta stādam ir 4-5 lapas zaļā krāsā un jāraugās, lai kāts nebūtu pārkoksnējies. Stāda tik dziļi, kā auguši dēstu stadijā. Tas pats attiecas uz Briseles kāpostiem, kas jāstāda maijā un brokoļiem - tie jāsastāda līdz jūlijam. Tagad var dēstīt lapu pētersīļus, salnas tiem nekaitē, bet sakņu pētersīļus - sēj. Ar seleriju stādīšanu jāpagaida līdz maija beigām, jo, ja stāds dabūs aukstumu, izziedēs ziedos. Selerijas nedrīkst stādīt pārāk dziļi, vislabāk tā, kā auguši dēsti, pretējā gadījumā veidojas sānsaknes. Sīpolu un puravu dēsti ļoti līdzīgi, bet stādīšana pavisam atšķirīga. Sīpolam pirms stādīšanas par 1/3 saīsina gan saknes, gan lokus, stāda sekli, tikai bārkšsaknes. Aivars savā dārzā parasti ar lejkannu salej dobi līdz dubļiem, tad sīpola dēstu liek guļus, dubļu pikuci uz bārkšsaknes, un viss. Sākumā izskatās diezgan briesmīgi, bet pēc laika stādi lēnām uzceļas augšā. Savukārt puravus stāda taisni un dziļi (!). Iztaisa vadziņu un tad vēl ar puļķi izdur caurumu un liek zemē visu gaišo purava dēsta daļu. Pēc tam kad ieaugas, aprauš augsni no vadziņas, lai veidojas garāka baltā ēdamā daļa. Arī salātus labāk audzēt ar dēstu, jo tad tie izaug kvalitatīvāki. Neapkurināmās plēves siltumnīcās var jau stādīt tomātus. Uz lauka gan - tikai jūnija sākumā. Labam tomātu stādam jābūt stingram un, lai raža būtu agrāk, vismaz vienam ķekaram jāzied. Vidēji zaļā krāsā, lai nav pārāk zils. Vai zem katra tomātu stāda apakšā jāierok arī pāris svaigu reģu? «Protams, ir arī tāds latviešu tautas ticējums, ka kartupeļi jāstāda, kad ir lieli mākoņi, un ar pliku dibenu jāskrien pa lauku,» saka Aivars. «Un ar tām reņģēm ir tas pats.» Labs gurķu un tāpat arī kabaču, ķirbju dēsts ir audzēts podiņā vai kasetē (nebojā sakņu sistēmu) un ar divām īstajām lapām. Ja ir vairāk lapu, rodas problēmas ar ieaugšanu. Proti, katrs augs pārstādīšanas laikā pārdzīvo stresu, un, jo dēsts ir lielāks, jo arī stress lielāks. Stāda maija beigās, kad ir garām salnas. Garšaugi. Baziliks, tāpat arī majorāns un rozmarīns, ir siltummīloši augi, tā kā agrāk par maija beigām nav ko domāt tos stādīt uz lauka. Labāk zināmi minerālmēsli nekā sveši kūtsmēsli Lolita un Aivars ir kūtsmēslu pretinieki: «Pirmkārt, ar kūtsmēsliem dārzā ievazā nezāles, pēc tam spēj tik ravēt. Otrkārt, tu jau nezini, ko tu patiesībā nopērc. Dzirdētas trakas lietas. Gadās, ka no kūtsmēsliem pat nezāles vairs neaugot. Tā Lauksaimniecības akadēmijā studentiem no sava dārza bija jāatnes kāds paraugs - slims dārzenis. Vienu kartupeli pasniedzēja ilgi pētījusi, jo tam bija nezināmas izcelsmes melni plankumi. Tie neatbilda nevienai augu klasiskajai slimībai. Vēlāk noskaidrojās, ka traktorists no tuvākās jaunlopu fermas atvedis mēslus, tos biezā slānī nokaisījis uz studentes kartupeļlauka, bet šiem jaunlopiem tika potētas kaut kādās antibiotikas... Tad jau labāk minerālmēsli. Sevišķi tagad, kad minerālmēsli tiek ļoti rūpīgi sabalansēti.» Sējas kalendāra ievērošana dod 5% ražas pieaugumu «Kaut kāda loģika visos šajos sējas kalendāros ir,» saka Lolita. «Bet - tos ir grūti ievērot. Cilvēki kas, strādā algotu darbu, dārzā parasti rušinās sestdien, svētdien, kas nebūt nesakrīt ar īstajām sēšanas dienām.» Aivars uzskata, ka galvenais ir nodrošināt, lai augam būtu mitrums, gaisma, barības vielas, un tad tas augs. «Kalendāra ievērošana var dot varbūt 5% ražas pieaugumu, bet, ja nebūs kāds no šiem būtiskajiem faktoriem - gaisma, ūdens vai minerālvielas, tad gan nekas neizaugs, kaut arī būs sēts un stādīts īstajā dienā un īstajā stundā.» Veikalā vai tirgū? Aivars un Lolita savus kāpostu dēstus no kasetēm pārdot par 4 santīmiem gabalā, Centrāltirgū var nopirkt arī par 2 santīmiem, bet - ne jaunākās šķirnes. Lolita: «Ja dēsts audzēts plikā kastītē un ir vecu vecais 'Belaruskaja' vai 'Slava' kāposts, tad arī var to tirgot tik lēti. Bet firmas pārsvarā audzē hibrīdus no labām Holandes sēklām.» Stādus var iegādāties Aldermaņa dārzniecībā (Biķernieku 2, tālr.562069), SIA IR (Biķernieku121, tālr.7551388), SIA Rīgas dārzeņi (Biķernieku 121, tālr.599328), veikals Kalsnava (Ģertrūdes 37, tālr. 275549), sēklu veikalos (Stabu 20, tālr.2296889 un Pērnavas 43, tālr.2593596).